Šodien pieņemtiem mežsaimnieciskiem lēmumiem ir būtiska nozīme nākotnes meža veselības nodrošināšanā. Lai mazinātu saimnieciskās darbības ietekmi, pētnieki jau vairākas desmitgades meklē veidus, kā efektīvi mazināt sakņu piepes primārās un sekundārās izplatīšanās negatīvo ietekmi, kas nākotnē būs nozīmīgākais sēņu izraisītais bojājums kokiem

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vecākais meža eksperts Indulis Brauners skaidro, kāpēc šī sēne ir tik kaitīga, kā tā izplatās, kā mazināt tās izplatību un to ierobežot.

Kāpēc sakņu piepe mežsaimniecībā ir tik kaitīga?

Cilvēka saimnieciskā darbība ir galvenais sakņu trupes izplatīšanās iemesls. Tie ir celmi krājas kopšanas cirtēs, atjaunošanas cirtēs un pat sastāva kopšanas cirtēs, caur kuriem notiek platības sākotnējā jeb primārā inficēšanās. Sakņu piepes sporas gaisā ir klātesošas visu laiku, to koncentrāciju nosaka tuvumā esošie sakņu piepes augļķermeņi un to izmērs.

Sakņu piepes augļķermeņi jeb piepes sporas intensīvi izplatās gada siltajā periodā, savukārt sala vai sausuma periodā pārtrauc izplatību. Diennakts laikā sporas intensīvāk izplatās rīta un vakara stundās, kad lielāks gaisa mitrums, kas sporām ļauj labāk izplatīties un nokļūt līdz savai attīstības vietai. Sporas, kas nokļuvušas uz svaigi zāģētas koksnes – piemēram, uz celma virsmas –, dīgst, veidojot sēņotni. Jaunās sēņotnes attīstība atkarīga no citu sēņu konkurences, kuras tāpat kā sakņu piepe celmu izvēlējušās par attīstības vietu koksnes mitruma un vides temperatūras dēļ. Jo sēņotne ātrāk un dziļāk ieaug celma koksnē, jo lielākas sekmes saglabāties, nākotnē veidojot augļķermeņus jaunu sporu radīšanai un izplatīšanai. Pret sakņu piepes infekciju izteikti uzņēmīgi ir skuju koki, turpretī lapu koki pret to ir daudz izturīgāki.