Kur ir Latvijas lielākie linu un kaņepju lauki

Linu audzēšana galvenokārt kā papildu peļņas avots patlaban notiek visos Latvijas vēsturiskajos novados. Savukārt kaņepju audzēšanā pērn notikusi strauja izaugsme, tomēr aizvien vērojama liela atpalicība no kaimiņvalstīm.

Eļļas linu platības palielinās, šķiedras linu – sarūk

Latvijā pēdējo gadu laikā redzam eļļas linu sējumu kāpuma tendenci. Vienlaikus samazinās šķiedras linu platības. Aizvadītajā gadā LAD apstiprināja atbalstu eļļas linu sējumiem 294 ha platībā. Gadu agrāk saimnieki saņēma atbalstu par šīs kultūras audzēšanu 88 ha platībā, 2020. gadā – 58 ha platībā. 2015. gadā eļļas linus audzēja 193 ha platībā, bet šķiedras linus – 95 ha platībā. 

Pērn atbalstu par šķiedras linu audzēšanu maksāja vien par 0,42 ha, gadu agrāk – par 26,5 ha lielu sējumu platību.

Vislielākā eļļas linu audzēšanas saimniecība pērn bija Māra Baloža ZS "Lejas Jērāni" Dunavas pagastā, kur linus audzēja vairāk nekā 87 ha platībā. Ceturtais lielākais audzētājs bija SIA "Naukšēni" Naukšēnu pagastā, kas linus ik gadu audzē 20–30 ha platībā. Mudīte Smilga, SIA "Naukšēni" agronome, uzsver – 

Latvijā eļļas linu audzēšana ir ienesīga vien tad, ja pats audzētājs produktam pievieno vērtību, kā to dara, piemēram, Naukšēnos un arī ZS "Kotiņi" Šķilbēnu pagastā. 

"Pēdējo desmit gadu laikā auksti spiestās linsēklu eļļas patēriņš ir stabilizējies, cilvēki aizvien vairāk saprot šā produkta labo ietekmi uz veselību," teic M. Smilga. SIA "Naukšēni" konditorejas produktu ražotājiem, maizes ceptuvēm un kulinārijas produktu ražotājiem pārdod arī neapstrādātas linsēklas. M. Smilga uzsver – linu slimību tikpat kā nav, pesticīdus smidzina vien nepieciešamības gadījumā un ne vairāk kā reizi sezonā. 

Saimniecība atrodas Latvijas ziemeļu daļā, tāpēc linsēklu kūlumu par ļoti labu uzskata, ja tas sasniedz 1,5 t/ha. Aizvadītajā sezonā "Naukšēnos" gan kults vairāk.

M. Smilga vērš uzmanību uz linu ļoti vājo salizturību – šī kultūra neizdzīvo, ja temperatūra ir mazāka nekā 0 grādu. Tātad audzētājiem ir jārēķinās ar vēlu sējas laiku. 

Agronome paredz, ka eksporta tirgus Latvijā audzētajai linsēklu eļļai, visticamāk, nebūs, ražotājiem būs jādarbojas vien vietējā tirgū. Un "Naukšēni" to darīs, darbojoties visā produkta gatavošanas ciklā – no lauka līdz gatavam produktam. Iepriekš nosauktais uzņēmējdarbības modelis ļaujot būt pārliecinātam par gala produkta augsto kvalitāti.

Lielākie linu audzētāji.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Kaņepju platības būtiski pieaugušas

Platības ar liniem un kaņepēm.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Pērn Latvijā saimnieki būtiski vairāk nekā gadu agrāk audzēja kaņepes. LAD ziņo, ka atbalsts maksāts par 1263 ha lielu kopējo kaņepju platību. Gadu agrāk atbalstīja kaņepju stādījumus 856 ha platībā (par 32% mazāk nekā 2022. g.), bet 2020. gadā – 880 ha platībā. Lielākie kaņepju audzētāji darbojas Kurzemē. 

Kaņepju lauks.

Foto: Valdis Ilzēns / Latvijas Mediji

Vislielākais nozares spēlētājs ir LPKS "Lādzeres grauds", kura 10 biedri šo kultūru audzē aptuveni 450–500 ha platībā. 

"Kooperatīvam ir sertificēts pirmapstrādes uzņēmums bioloģiskajai apstrādei. Kaņepju sēklas pakojam vienas tonnas ietilpības maisos un pārdodam uz Vāciju, Nīderlandi, Lietuvu un Igauniju. Vietējā tirgū nedarbojamies," teic kooperatīva vadītājs Māris Kalniņš. 

Viņš un citi kooperatīva biedri uzsver ļoti vājo nozares sabiedrisko organizāciju darbību, toskait Latvijas industriālo kaņepju audzētāju asociācijas darbību. "

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Latvija ar savām kaņepju sējplatībām bija Baltijas valstu līderis. Patlaban Lietuvā kaņepes audzē 10 000 hektāru platībā un ir izveidotas trīs lielas pārstrādes rūpnīcas, notiek kaņepju stiebru pārstrāde. Igaunijā kaņepes audzē vairāk nekā 7000 ha platībā, turklāt šīs kultūras audzēšanā ir iesaistīti kooperatīvi, ir izveidota pārstrāde. Latvija ar 1200 hektāriem būtiski atpaliek," tā M. Kalniņš. 

Viņš atklāj, ka tirgu kaņepju sēklu pārdošanai Lādzeres grauds atradis pats, savukārt darboties nozares asociācijā neviens nav aicinājis.

Kaņepēm ir vajadzīga trūdvielām bagāta augsne. 

Viena tonna bioloģisko kaņepju sēklu maksā 1800 eiro. Savukārt pelnīt varot sākt, ja šīs kultūras ražība pārsniedz 500 kg/ha. 

M. Kalniņš arī uzsvēra, ka kaņepes ir ļoti nenovērtētas Zaļā kursa kontekstā, jo tās piesaista vismaz četras reizes vairāk ogļskābās gāzes nekā mežs.

Šķilbēnu pagasta ZS "Kotiņi" pārstāvis Rolands Keišs nosauc trīs no kaņepēm saimniecībā ražotos produktus. Tie ir: kaņepju eļļa, maize un vegānie milti pankūku cepšanai, kuriem nav vajadzīga saistviela. Viņš arī precizē, ka ZS "Kotiņi" un ZS Sābri darbojas kopā.

Savukārt ar šķiedras kaņepju pētniecību darbojas Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parkā, kur īsteno ES inovāciju programmas 16.1. Sadarbības projektu Inovatīvi risinājumi industriālo kaņepju apstrādē un pārstrādē. Projekta mērķis ir uzlabot industriālo kaņepju audzēšanas ķēdi, izpētot audzēšanas tehnoloģiju ietekmi produktivitāti, kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem parametriem, piemērotību produktu ražošanai ar augstu pievienoto vērtību un sagatavot ieteikumus optimālai kaņepju audzēšanas un novākšanas tehnoloģiju izvēlei Latvijas apstākļos.

Tehnoloģiju parka valdes loceklis Edgars Romanovskis atgādināja, ka visu kaņepi, toskait sēklas, lapas un stiebrus, var pārstrādāt. 2023. gads būs pēdējais šā projekta gads. 

Mērķis ir arī piedāvāt produktu būvmateriālu nozarei, iespējams, pat izveidot ražošanas pilotiekārtu. Pērn pirmo reizi Latvijas vēsturē kaņepes vāktas ar specializētu industriālo kaņepju kombainu, kas atvests no Lietuvas. 

Latgales saimnieki, kā arī pētnieki šādi novāktas kaņepes cer vienlaikus gan pārstrādāt pārtikas piedevu ražošanai, gan ražot gāzi – alternatīvās enerģijas avotu. 

Savukārt Zemkopības ministrijas izdotajā Lauksaimniecības gada ziņojumā par 2021. gadu teikts, ka kaņepju platības pēdējo četru gadu laikā ir stabilizējušās. Šī tendence esot skaidrojama ar kūtro investīciju piesaisti kaņepju riekstiņu un salmiņu pārstrādei. 

Pēdējos gados aizvien lielāka interese tiek izrādīta par kanabidiola ekstrakta ieguvi no kaņepēm un kaņepju lapām, tā ka kaņepju audzēšana Latvijā varētu attīstīties plašāk, jo ES palielinās pieprasījums pēc kaņepju eļļas un dabīgajām šķiedrām, kuras izmanto par kompozītmateriāliem, kā arī papīrrūpniecībā, pārtikā, mašīnbūvē un daudzās citās jomās. 

Ministrija arī vērš uzmanību uz aizvien mazākiem kaņepju sēklu ražošanas daudzumiem un uz lielo ievesto kaņepju sēklu īpatsvaru, kā arī norāda uz pārstrādes uzņēmuma neesamību.

Lielākie kaņepju audzētāji.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji