-0.8 °C
Baltijas valstīs atjaunīgās enerģijas projektos aktīvi tiek integrētas jaudīgas elektroenerģijas akumulācijas sistēmas, tajās investē gan valsts, gan privātās kompānijas.
Integrācija – efektīva
Pašlaik Latvijā uzstādīto akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu (BESS) kopējā jauda ir aptuveni 200 megavati (MW), pārvades tīklam pieslēgtas pārvades sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmas Rēzeknē un Tumē ar kopējo jaudu 80 MW un ietilpību 160 megavatstundas (MWh), kā arī komersantu uzstādītas iekārtas pie elektrostacijām Tārgalē un Rīgā. "Šobrīd BESS integrācija Baltijas energosistēmā notiek efektīvi. Kopš 2025. gada rudens aktīvu darbu Latvijā ir sākušas AST piederošās BESS, kas spēj nodrošināt faktiski visu Latvijai nepieciešamo frekvences noturēšanas rezerves (FCR) jaudu un samazina tirgū iepērkamo frekvences atjaunošanas rezervju (FRR) jaudas apjomu," vērtē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis, norādot, ka BESS ne tikai veicina energosistēmas elastību un darbības stabilitāti, bet palīdz arī samazināt kopējās izmaksas par balansēšanas procesu, neļaujot tām atspoguļoties elektroenerģijas lietotāju rēķinos. "Pozitīvi vērtējams tas, ka pārvades sistēmas operatoru iesaiste BESS attīstībā nav pārāk nobremzējusi citu uzņēmumu interesi attīstīt jaunus BESS projektus. Tas ir būtiski, jo BESS ir ļoti piemērots ātrai energosistēmas frekvences regulēšanai, kas ir ļoti aktuāli Baltijā pēc desinhronizācijas no Krievijas energosistēmas. Uzņēmējiem joprojām ir labas iespējas gūt peļņu gan no dalības energosistēmas balansēšanā, gan no BESS izmantošanas arbitrāžai (t.i., nopērkot lētu elektroenerģiju, lai to samērā īslaicīgi uzglabātu un pārdotu, kad tā ir dārgāka jeb sistēmā vairāk nepieciešama)," secina K. Baltputnis. Kā vienu no būtiskākajiem potenciālajiem kavēkļiem BESS attīstīšanai viņš min pieslēguma jaudu ierobežojumus un lēno būvniecības plānošanai nepieciešamo atļauju saņemšanas procesu. "Pati izbūve ir salīdzinoši vienkārša, ņemot vērā, ka BESS iekārtas lielākoties tiek uzstādītas kā modulāri konteineri. Tiesa gan, pēc būvniecības pabeigšanas līdz pilnvērtīgai dalībai elektroenerģijas tirgos vēl var paiet ievērojams laiks sistēmas testēšanai," teic RTU eksperts.
Nepieciešama desmit reizes lielāka jauda
"Bateriju loma Latvijas energosistēmā turpmākajos gados būtiski pieaugs, jo būtu nepieciešama vismaz desmit reizes lielāka elektroenerģijas uzkrājošā jauda," secina "Augstsprieguma tīkla" valdes loceklis Arnis Daugulis, informējot, ka saskaņā ar pieslēgumu izbūves plāniem jau 2026. gadā pārvades tīklam varētu tikt pieslēgti aptuveni 300 MW un turpmāk līdz 2029. gadam – vēl vismaz 400 MW gadā. Iespējams, pat vairāk, bet tas būs atkarīgs no attīstītāju spējām īstenot savus plānus. Šobrīd plaši tiek izmantota iespēja pieslēgt bateriju elektrotīklam hibrīda pieslēguma veidā kopā ar elektrostaciju, tādējādi vienkāršojot un palētinot pieslēgšanos. No 27 noslēgtajiem pieslēguma līgumiem pie pārvades tīkla, kas ir konstantais pakalpojums, 15 ir plānoti kā hibrīdprojekti, kas visbiežāk ir saules vai vēja elektrostacijas ar pievienotu bateriju tehnoloģiju. "Lai palīdzētu risināt tīkla pieslēguma izaicinājumus, papildus ir ieviests speciāls t.s. bateriju ierobežojamais pieslēguma risinājums, kas ļauj bateriju brīvāk pieslēgt arī vietās, kur tīkla jaudu aizņēmuši ražotāji vai patērētāji, baterijas operatoram piekrītot pārslodzes gadījumos ierobežot izlādes jaudu tīklā. Attīstītāji iesnieguši pieteikumus pieslēgumiem un gatavojas tuvākajos divos trīs gados būvēt BESS ar kopējo jaudu vairāk nekā 2500 MW, no tiem ierobežojamā pieslēguma ietvaros – ar teju 1100 MW lielu jaudu," informē A. Daugulis.
Reaģējot uz reģiona enerģētiskās neatkarības vajadzību pieaugumu, arī AS "Latvenergo" stratēģija ir kļuvusi ambiciozāka, attīstot ne tikai saules un vēja enerģijas jaudas, bet arī BESS tehnoloģijas. "Vērtējot tirgus attīstību, "Latvenergo" mērķis ir Baltijā izveidot BESS portfeli ar kopējo jaudu līdz 300 MW un kopējo ietilpību līdz 600 MWh. Šīs jaudas tiks izvietotas stratēģiskos punktos, pie termoelektrocentrālēm (TEC), hidroelektrostacijām, kā arī jaunajiem vēja un saules parkiem," informē AS "Latvenergo" vēja un saules parku attīstības direktors Kaspars Novickis. Pirmos divus BESS projektus "Latvenergo" realizēja pagājušajā gadā, to kopējā jauda ir 10,6 MW un ietilpība 21,9 MWh, no kuriem lielākais ir TEC-1 (8,6 MW/17,8 MWh). Savukārt attīstības un būvniecības stadijā ir vēl seši projekti ar jaudu 183,4 MW un ietilpību 428 MWh, no tiem lielākā BESS plānota TEC-2 (100MW/220 MWh).
"Kopējās investīcijas uzkrāšanas sistēmās varētu sasniegt gandrīz 100 milj. eiro. Investīciju efektivitāti nodrošina esošās infrastruktūras izmantošana pie būvniecībā esošajiem vai jau ražojošajiem aktīviem,
piemēram, izmantojot esošos apakšstaciju pieslēgumus, kas citādi būtu jāizbūvē no jauna. "Latvenergo" izmantotā pamattehnoloģija ir litija dzelzs fosfāta (LFP) bateriju konteineri. Šī tehnoloģija ir drošāka, tai ir ilgāks dzīves cikls – vairāk uzlādes reižu, un tā ir videi draudzīgāka, jo nesatur kobaltu," stāsta K. Novickis.
Gan bez, gan ar ģenerācijas iekārtām
"BESS risinājumi tiek uzstādīti arī sadales elektrotīklā visā Latvijā, un izplatītākais risinājums ir saules paneļi kopā ar BESS. Patlaban sadales infrastruktūrai ir pieslēgtas 1592 saules elektrostacijas, no kurām 10% jeb 161 ir apvienojumā ar BESS. Šo ražošanas un enerģijas uzglabāšanas hibrīdrisinājumu iekārtu kopējā jauda jau sasniedz aptuveni 125 MW, 70% no tām pieslēgtas 2025. gadā," informē AS "Sadales tīkls" attīstības direktors Vīgants Radziņš, norādot, ka pērn iezīmējusies tendence ieviest BESS risinājumus bez elektroenerģijas ražošanas iekārtām. "Šādos gadījumos bateriju sistēmas izmanto balansēšanas pakalpojumu sniegšanai pārvades operatoram vai elektroenerģijas uzkrāšanai no tīkla brīžos, kad tā ir lētāka, un vēlāk – pašpatēriņam vai nodošanai tīklā (pārdošanai), kad elektroenerģija tirgū kļūst dārgāka. Līdz 2026. gada februāra beigām sadales sistēmai pieslēgti 14 šādi risinājumi (virs 11,1 kW jaudas) ar kopējo jaudu 11,3 MW. Prognozējams, ka to skaits strauji pieaugs. No šiem BESS risinājumiem (no brīža, kad pirmais šāds risinājums pieslēgts) tīklā pērn nodotas jau aptuveni 2,2 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas," stāsta V. Radziņš. BESS kā pastāvīgs risinājums (bez ģenerācijas iekārtas) biežāk tiek uzstādīts Rīgā vai lielajās pilsētās, savukārt kopā ar saules parku – attiecīgi vairāk lauku teritorijās, kur tiek izbūvēts arī pats saules parks. Piemēram, saules elektrostaciju operators "Merito Partners" un atjaunīgās enerģijas uzņēmums "Saules Energy" uzsācis saules enerģijas portfeļa modernizāciju, papildinot to ar BESS. Investējot 25 milj. eiro, pie saules elektrostaciju parkiem, kuru kopējā jauda ir 71,5 MW, tiks uzstādītas elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas ar kopējo ietilpību 120 MWh. Paredzams, ka BESS aprīkotā saules elektrostaciju platforma sāks darbu jau šogad.
Investē inovācijās
"Baltijas reģions ir viens no perspektīvākajiem tirgiem BESS attīstībai Eiropā – balansēšanas tirgus ir atvērts, un uzkrāšanas sistēmas arvien biežāk tiek integrētas kopā ar ražojošiem un patērējošiem aktīviem, radot jaunus elastības un ienākumu modeļus," atzīst "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš. "AJ Power" bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas kvalificējās darbam Baltijas elektroenerģijas balansēšanas tirgū, uzsākot regulēšanas pakalpojumu sniegšanu pārvades sistēmas operatoram "Augstsprieguma tīkls". Pagājušā gada sākumā, neilgi pēc Baltijas energosistēmas atslēgšanās no BRELL tīkla, darbu sāka trīs "AJ Power" uzņēmumu grupas BESS sistēmas, šobrīd tās nodrošina 9 MW jaudu un 26 MWh uzkrāšanas kapacitāti. "AJ Power" jau investējis vairāk nekā 7,5 miljonus eiro lieljaudas BESS infrastruktūrā un enerģijas vadības sistēmas "TRON" attīstībā. "Šobrīd izvērtējam jaunas investīciju iespējas, tostarp BESS projektos, ņemot vērā to ekonomisko pamatojumu un tirgus potenciālu," teic R. Samtiņš.
"Baltijas balansēšanas tirgus ir atvērts, un uzkrāšanas sistēmas arvien biežāk tiek integrētas kopā ar ražojošiem un patērējošiem aktīviem, radot jaunus elastības un ienākumu modeļus. Vienlaikus pieaug arī izaicinājumi.
Jo vairāk enerģijas aktīvu tiek savienoti ar tirgus platformām un pārvaldīti reāllaikā, jo būtiskāka kļūst kiberdrošības nozīme. Turklāt pašreizējā ģeopolitiskā situācija skaidri parāda, ka enerģētiskā neatkarība nav tikai ekonomikas, bet arī drošības jautājums. Šajā kontekstā lokāli pārvaldītas BESS sistēmas iegūst arvien lielāku stratēģisku nozīmi," uzsver "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs.
"BESS integrācijas ziņā Baltijas valstis šobrīd iet kopsolī ar citām Eiropas valstīm, jo visām ir viena problēma – mainīgās elektroenerģijas cenas. Vērtējot tos projektus, kas šobrīd tiek realizēti, Baltijas valstis uz kopējā Eiropas valstu fona izskatās gana labi," vērtē "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš, atzīstot, ka Latvija šajā ziņā iepaliek kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai, kuras atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanā jau vēsturiski ir krietni vien mums priekšā. "Starp Baltijas valstīm celmlauži BESS integrācijā saules parkos ir lietuvieši, jo valsts uzņēmums "Energy Cells", gatavojoties sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem, jau 2021. gadā investēja teju 90 miljonus eiro 200 MW jaudīgās elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtās."
Vieni no aktīvākajiem – Dānijas investori
Lai uzzinātu, kā kamiņvalstīs sokas ar BESS integrāciju elektroenerģijas sistēmā, "Latvijas Avīze" devās uz Anīkščiem (Lietuvā), kur Dānijas atjaunīgās enerģijas uzņēmums "European Energy" tik tikko ir pabeidzis savas pirmās BESS būvniecību Baltijas valstīs. "65 MWh ietilpīga akumulatoru iekārta ir pievienota uzņēmuma 78,5 MW jaudīgajam Anīkšču saules parkam un šajās dienās tiks nodota ekspluatācijā. Nākamais projekts tiks būvēts Saldū, kur mēs šovasar uzstādīsim 105 MWh akumulatoru, kas tīklam tiks pieslēgts šī gada vasarā," informē "European Energy" viceprezidents un Baltijas reģiona vadītājs Tadeušs Konkovskis. BESS sistēmu būvniecībā gan Latvijā, gan Lietuvā "European Energy" plāno ieguldīt aptuveni 32 miljonus eiro. "Parasti lielākā BESS uzstādīšanas problēma ir tīkla jaudas pieejamība. Latvijā šī problēma ir atrisināta, ieviešot ierobežotu tīkla pieslēgumu, kas ir īpaši piemērots atsevišķi novietotām BESS (kas nav saistītas ar elektroenerģijas ģenerēšanas iekārtām). Tas nozīmē, ka tīkla ierobežojuma gadījumā pārvades sistēmas operators var ierobežot BESS darbību. Vienīgais šāda tīkla pieslēguma ierobežojošais faktors ir jaudas imports BESS uzlādei no tīkla," skaidro T. Konovskis. Jautāts, kādas BESS tehnoloģijas uzņēmums izvēlas savos atjaunīgās enerģijas projektos, T. Konovskis norāda, ka "European Energy" nav piesaistīts kādai konkrētai tehnoloģijai vai piegādātājam. "Mēs rūpīgi analizējam visus potenciālos BESS piegādātājus, galvenokārt koncentrējoties uz piegādātājiem ar atbilstošiem vides, sociālajiem un pārvadības (ESG) kritērijiem. Pašlaik mēs koncentrējamies uz LFP (litija dzelzs fosfāta) akumulatoriem, kas ir drošāki par citiem akumulatoru veidiem (piemēram, litija jonu kobalta oksīda – LCO vai litija niķeļa mangāna kobalta – NMC), un tām tehnoloģijām, kuras jau ir pārbaudītas citos mūsu projektos," teic T. Konovskis. Anīkšču saules parkā ir izvietoti 16 Ķīnā ražoti BESS bateriju konteineri. "Tā kā projektiem ir jābūt ekonomiski izdevīgiem, esam izvēlējušies uzņēmuma "CATL" produkciju," teic "European Energy" būvniecības projekta vadītājs Artūrs Neimanis. Viņa ieskatā "CATL" ir optimāla cenas un kvalitātes attiecība.
Arvien vairāk mikroģeneratoru
"BESS risinājumi kļūst arvien populārāki arī mikroģenerācijas segmentā. No 25 tūkst. saules mikroģenerācijas iekārtu aptuveni 10% jeb 2500 jau ir apvienotas ar BESS. Pašlaik sadales sistēmā BESS projektiem vai BESS kombinācijā ar saules ģenerācijas vai citu elektrības ražošanas iekārtu rezervēts ap 650 MW jaudas nākotnes projektu attīstībai, tomēr prognozēt, cik no šīm iecerēm un cik ilgā laikā tiks realizētas, šobrīd nevar," teic V. Radziņš, atzīstot, ka BESS risinājumi sadales elektrotīklā var stabilizēt elektrības plūsmas tīklā, bet var radīt arī papildu izaicinājumus, un galvenais no tiem ir ietekme uz tīkla infrastruktūras noslodzi. "Proti, šīs baterijas parasti darbojas ar ļoti vienmērīgu, intensīvu uzlādes grafiku, tādēļ aizņem būtisku slodzes jaudu konkrētajā pieslēguma vietā," skaidro V. Radziņš. "Lai nodrošinātu tīkla drošumu un stabilitāti, lielas jaudas BESS (virs 500 kW) sadales elektrotīklā tiek pakļautas ģenerācijas vadībai."
Šobrīd visizplatītākās ir litija jonu elektroķīmisko akumulatoru BESS tehnoloģijas. "Stacionārajās sistēmās visbiežāk izmanto dzelzs fosfātu (LFP)," stāsta RTU eksperts K. Baltputnis, atzīstot, ka BESS tehnoloģiju tirgū ir vērojama absolūta Ķīnas dominance. "Ķīnā tiek ražoti 98% no LFP katodiem, un faktiski neatkarīgi no tehnoloģijas jebkurā BESS projektā vismaz kāds no komponentiem nāks no Ķīnas, tomēr pirmšķietami nav pamata uzskatīt, ka tas padara piegādātās tehnoloģijas mazāk drošas vai uzticamas, ņemot vērā tām izvirzītos standartus."
Kas ir BESS?
- Akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu jeb BESS risinājumi kļūst arvien populārāki: tie ļauj uzkrāt elektroenerģiju un izmantot to vēlāk, piemēram, pašpatēriņam vai elektroenerģijas tirdzniecībai. Šādas tehnoloģijas ļauj saulainā laikā saražoto, tūlītēji neiztērēto elektrības apjomu uzglabāt un iztērēt vēlāk – piemēram, vakarā.
- BESS sniedz iespēju arī iegādāties elektrību un uzkrāt to brīdī, kad tā ir lētāka, bet tērēt – brīdī, kad elektrības cena kāpj.
- Kombinācijā ar saules un vēja ģenerācijas iekārtām BESS risinājumi palīdz stabilizēt slodzi elektrotīklā, samazinot tīklā nodotās enerģijas apjomu brīdī, kad laikapstākļi ir labvēlīgi saules vai vēja enerģijas ražošanai un tā lielā apjomā tiek nodota elektrotīklā.
- BESS ir arī ļoti būtiska loma frekvences stabilizēšanai elektroenerģijas balansēšanas tirgū.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
