Top "Latvenergo" "Laflora Energy" vēja parka paraugprojekts

Pagājušajā ceturtdienā AS "Latvenergo" svinīgā ceremonijā lika pamatakmeni "Laflora Energy" vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais Latvijas uzņēmumu veidotais paraugs ilgtspējai, enerģētiskajai drošībai un zaļajai enerģijai Latvijā, veidojot inovatīvu vietējā kapitāla un nozaru sinerģiju.

Pirmo reizi, izmantojot vietējus risinājumus, Latvijā uzsākta 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA "Laflora" Kaigu purvā Jelgavas novadā. Paredzēts, ka elektroenerģijas ražošana sāksies jau 2026. gada vasarā, un tas būs līdz šim lielākais vēja parks Latvijā ar 108,8 MW uzstādīto jaudu. Puse no projekta realizācijai plānotajām investīcijām – apmēram 95 miljoni eiro – būvniecības laikā būs ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā ar pasūtījumiem nacionāliem uzņēmumiem.

Zīmīgā dienā un datumā

"Šodien liekam pamatus ļoti svarīgam virzienam Latvijas enerģētikā – vēja enerģijai. Kaigu purvā top mūsu valstī šobrīd lielākais un modernākais vēja parks "Laflora Energy". Šī diena un arī datums ir dziļi simboliski, jo tieši 22. maijā mūsu pirmās brīvvalsts laikā likts pamatakmens Ķeguma spēkstacijai, kas arī bija mūsu nacionālās pašapziņas un varēšanas simbols. Attīstība, inovācijas un saskaņa ar dabu – tas joprojām ir "Latvenergo" dzinējspēks, attīstot Latvijai neaizstājamas elektroenerģijas ražotnes," svinīgajā pasākumā uzsvēra Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Zīmīgi, ka tieši 22. maijā arī mūsu Saeimā deputāti kaismīgi diskutēja par to, vai un kādos apmēros Latvijā nepieciešami vēja parki, skatot iedzīvotāju iesniegtās protestu iniciatīvas. 

Sabiedrībā un arī Saeimas deputātu vidū domas dalās par to, kādas tad īsti ir mūsu valsts nacionālās intereses šajā jautājumā. Ar vairākuma balsojumu pieņemts lēmums, ka iniciatīva par Latviju bez vēja parkiem nav atbalstāma, bet diskusiju rezultātā sasniegtais kompromiss raksturojams šādi: nacionālajās interesēs nav vēja parku būvēšana "visās malās", tajā pašā laikā nacionālajās interesēs nav arī protestēt pret pilnīgi visu, kas saistīts ar valsts energoneatkarību.

Nacionālo uzņēmumu sinerģija ir iespējama arī ilgtspējas un nākotnes tehnoloģiju jomā: projekta idejas autors Uldis Ameriks un koncerna "Latvenergo" vadītājs Mārtiņš Čakste svinīgajā pasākumā varēja atviegloti uzelpot – visi nepieciešamie saskaņojumi un arī iedzīvotāju vietējās kopienas atbalsts veiksmīgai projekta realizācijai ir saņemti.

Foto: Ilmārs Randers / Latvijas Mediji

Izteikti atšķirīgs vēja parks

Pirms būvniecības uzsākšanas veikts vēja parka ieceres ietekmes uz vidi novērtējums – saņemti pozitīvi atzinumi no ornitologa, biotopu, sikspārņu, ainavu, kultūrvēsturiskā mantojuma speciālistiem, ģeologiem, hidrologiem un citiem ekspertiem. "Laflora Energy" parkam tuvākā viensēta atrodas 1,2 km attālumā. Konstatēts, ka dzīves kvalitāte nevienā no tuvējām mājām nepasliktināsies, pacietīga skaidrojošā darba rezultātā saņemts arī vienbalsīgs apkaimes iedzīvotāju atbalsts projekta realizācijai.

Latvijai unikālo un stratēģiski nozīmīgo iniciatīvu veido nacionālie uzņēmumi AS "Latvenergo" un SIA "Laflora". Šobrīd tas ir lielākais projekts enerģētikas jomā kopš Daugavas HES izbūves, turklāt realizēts ar ilgtspējīgiem, inovatīviem un aprites ekonomikas risinājumiem. Bijušos "Laflora" kūdras ieguves laukus 760 ha platībā Kaigu purvā izmantos atkārtoti, uzstādot 16 Baltijā modernākās vācu ražotāja "Nordex" vēja turbīnas ar kopējo jaudu 108,8 MW. Tās ik gadu nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 160 000 mājsaimniecību gada patēriņam, radīs darba vietas, samazinās elektroenerģijas importu un veicinās vietējo ekonomiku, tostarp ļaus izveidot un attīstīt zaļo industriālo zonu arī turpat Kaigu purva teritorijā.

Vēja turbīnas pamatnes sagatavošanas priekšdarbi pirms betona ieliešanas. Vispirms ar iedzītiem pāļiem sasniegta cietā grunts zem kūdras slāņa (no 6 līdz 24 metriem, atkarīgs no konkrētās turbīnas izvietojuma), tad 150 tonnas armatūras stiegrojuma un 110 kubikmetri betona.

Foto: Publicitātes

Kopš pagājušā gada vēja parks pieder AS "Latvenergo" meitasuzņēmumam SIA "Laflora Energy", kas arī vada vēja parka būvniecību sadarbībā ar SIA "Windy" un SIA "Forma 2". Būvniecību veic SIA "UPB Nams". Vēja turbīnu un rotora spārnu ražotājs "Nordex" kā projekta piegādātājs konkursa kārtībā izvēlēts arī tādēļ, ka tas bijis atvērts inovācijām ģeneratora torņu būvniecībā. 

Kaigu purvā uzstādīs ne tikai Baltijā modernākās vēja turbīnas – tās būvēs kombinētā, dzelzsbetona un metāla izpildījumā, un dzelzsbetona torņa posmus izgatavos tepat uz vietas Latvijā.

Līdz ar to šā projekta realizācijā iesaistīti vēl vairāki vietējie uzņēmēji. Divas trešdaļas no torņa, uz kura būs novietots vēja ģenerators, ražos SIA "Consolis", kas atrodas Ropažu novadā. Salīdzinot ar līdz šim plaši praktizētajiem tērauda torņiem, hibrīdā tehnoloģija līdz pat 40% samazinās oglekļa pēdas nospiedumu būvniecības perioda laikā. Turklāt vietējais betona konstrukciju ražotājs būs ieguvis vērtīgu pieredzi un praksi, lai ar šo savu pakalpojumu startētu arī līdzīgos projektos ārvalstīs.

Ieguvumi pašvaldībai un vietējiem iedzīvotājiem

"Nacionālā kapitāla projekts īstajā vietā un laikā, ar kuru noteikti varam lepoties. Jo redzam tam arī vietējās sabiedrības atbalstu, kas būs izmērāms arī tīri finansiālā ieguvumā – sākot darbību, "Laflora Energy" vēja parks vietējo iedzīvotāju vajadzībām ik gadu pārskaitīs nodevu 270 000 eiro apmērā," pasākumā izteicās ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Kā paskaidroja Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe, šādu nodevu vietējo iedzīvotāju atbalstam tagad paredz Enerģētikas likums. Katrai mājsaimniecībai, kas atrodas 2 km rādiusā ap vēja parkiem, gada laikā jāsaņem maksājums trīs valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. Likuma saistošajos noteikumos speciāla formula paredz arī maksājumu apjomu, kas no vēja parkiem ik gadu pienākas pašvaldībai kā papildinājums tās budžetam. "Laflora Energy" vēja parka gadījumā to kopsumma sastādot 270 000 eiro gadā.

Plānots, ka daļu no vēja parkā saražotās enerģijas patērēs Jelgava un "Lafloras" zaļās industriālās zonas uzņēmumi turpat Līvbērzes pagastā, kur atrodas Kaigu purvs. Tur būs siltumnīcu komplekss, Baltijā lielākā un modernākā stādu audzētava, iecerēts piesaistīt arī liela enerģijas patēriņa un augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, piemēram, datu centrus u.tml. Projekta attīstītāji ir pārliecināti, ka tādā veidā izdosies saglabāt jau esošās vairāk nekā 300 darba vietas un papildus radīt vēl tikpat jaunas.

Foto: Publicitātes

Interesanti, ka Jānis Irbe arī pats ir Jelgavas novada iedzīvotājs – viņa māja gaisa līnijā no vēja parka atrodoties tikai 7 km attālumā. Par tālu, lai kvalificētos kā gada maksājuma saņēmējs, taču līdzīgi citiem apkaimes iedzīvotājiem pilnībā atbalstot šā projekta īstenošanu, kas došot lielu pienesumu ne tikai kopējiem mērķiem klimata mērķu sasniegšanai, bet arī novada un Jelgavas valsts pilsētas ekonomikas attīstībai.

Projekta veiksmīgā virzība lielā mērā esot saistāma ar SIA "Laflora" vadītāja Ulda Amerika personību, drosmīgiem attīstības plāniem un neatlaidību to sasniegšanā – viņš esot nevis sapņotājs, bet vizionārs.

"Ar šo projektu faktiski turpinām atbildīgas purvkopības iedzīvināšanu sev piederošajā purva zemē. 

Iegādājoties vēja parkā saražoto atjaunīgo enerģiju, varēsim attīstīt "Lafloras" zaļo industriālo zonu Kaigu purvā. Tas ļaus uzņēmumam "Laflora" ne tikai kompensēt kūdras ieguvē un pārstrādē radītās emisijas, bet virzīties uz uzņēmuma klimatneitralitāti. Būtiski, ka šādu iespēju piedāvāsim arī citām emisiju ietilpīgām ražotnēm aprites ekonomikas un augstas pievienotās vērtības nozarēs. Tādējādi šis ir Zemgales reģiona un pat visas Latvijas ilgtspējas projekts. Turklāt industriālā zona ļaus saglabāt jau esošās vairāk nekā 300 darba vietas un radīt papildus vēl tikpat jaunas," domā Uldis Ameriks.

"Fiziku neapmānīt"

Turbīnu pamatu būvniecība Kaigu purvā norit no aprīļa un būšot pabeigta augustā. Celtniecības vajadzībām objektā izbūvēti jauni pievedceļi un laukumi, kas pēc tam noderēs arī vēja ģeneratoru sistēmu darbības uzturēšanai un apkalpošanai.

Laika kapsulā nākamajām paaudzēm ievietoti dažādi vēstījumi. Starp tiem jau projekta pašos pirmsākumos veikto vēja mērījumu apkopojuma zibatmiņa, kā arī izcilā latviešu dzejnieka Imanta Ziedoņa piemiņas monēta "Kosmosa putekļi" un citi. Koncerna "Latvenergo" vadītājs Mārtiņš Čakste domā, ka savās dzejas rindās "Jauns vēl esmu/ Gribas sākt no gala/ Vēl joprojām ļoti patīk vējš" Ziedonis "Laflora Energy" vēja parka izveidi pravietiski paredzējis jau pirms vairākiem gadu desmitiem.

Foto: Publicitātes

Pasākuma organizatori dalībniekiem noorganizēja arī speciālu ekskursiju, lai rastos labāks priekšstats par projekta apjomiem un tehniskajām niansēm. Piemēram, kā top turbīnas pamata būvniecība, pastāstīja SIA "Windy" elektroinženieris un līdzīpašnieks Aleksejs Mitušovs, kurš "Laflora Energy" izveidošanas procesā piedalās no tā pirmsākumiem un zina "katru skrūvīti" tā tehniskajā izpildījumā.

"Fiziku neapmānīsim – cieta grunts šeit ir tikai zem kūdras slāņa. Lai to sasniegtu, turbīnu pamatnes vietās vispirms jāsadzen pāļi. Katrā konkrētajā vietā dziļums mainās, bet vidēji tie ir apmēram astoņi metri. Armatūras stiegrojumi vienas pamatnes konstrukcijai sasniedz 150 tonnas, betons – 1100 kubikmetrus," paskaidroja Aleksejs Mitušovs.

Konstrukcijas uz augšu – tur atkal pavisam cits stāsts. Katram tornim vispirms 33 betona posmi, kas sverot 50 tonnas katrs. To montāžai jau atvesti masīvi ostas krāni. Torņu metāla karkasi un rotoru spārni esot jau ceļā. Tos gan nākšoties ievest, un transportēšana notiks caur Ventspils ostu, loģistikai uz Kaigu purvu izstrādāts un saskaņots precīzs plāns.

"Laflora Energy" darbība paredzēta vismaz 35 gadiem. Ar efektīviem uzturēšanas un apkopes darbiem, kā arī iekārtām saudzīgiem laika apstākļiem, perioda beigās vēja parku esot iespēja arī pilnībā renovēt un darbības laiku dubultot. Ja būšot nepieciešama nojaukšana, ar betona un metāla konstrukciju mūsdienīgu utilizāciju neesot problēmu jau tagad. Šobrīd grūtāk būtu ar spārniem, ko izgatavo no kompozīta, taču pēc vairākiem gadu desmitiem arī tā vairs noteikti nebūšot problēma.

Labāk vienreiz redzēt

Kad šis vēja parks nākamgad sāks darboties, ikviens varēs atbraukt un pārliecināties, kas attiecībā uz vēja enerģiju ir izdomājumi un kas – patiesība. 

Kamēr šīs lietas nav apskatāmas dabā, nav viegli cīnīties ar dažādu sazvērestību teoriju izplatītājiem, 

domā jomas speciālisti, tostarp sabiedrībā cienīts enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, kurš arī bija starp svinīgā pasākuma apmeklētājiem.

Paraugoties vēsturē un pat salīdzinoši nesenā pagātnē, rodami neskaitāmi sabiedrības maldināšanas mēģinājumi, kas mūsdienu skatījumā, maigi izsakoties, šķiet amizanti. Kā neatgriezenisks kaitējums cilvēku veselībai savulaik, piemēram, bija solīta dzelzceļu būvēšana, tad radio lietošana, pavisam nesen – mobilo sakaru 5G standartu paaudzes ieviešana. Galu galā – pat tagadējais Parīzes un globāli pazīstamais simbols Eifeļa tornis.

"Pēc atslēgšanās no BRELL tīkla esam kļuvuši ļoti atkarīgi no ūdens pieteces Daugavā. Tādēļ mums ir ļoti svarīgi papildu enerģijas avotus iegūt pēc iespējas ātrāk. Izbūvējot arī saules un vēja parkus, mums ir lielāka iespēja līdzsvarot atkarību no laika apstākļiem.

Ja runājam tikai par vēja enerģiju, tuvākajā laikā Baltijā plānojam uzstādīt 700 MW jaudas. Pēc tam skatīsimies, kāds būs pieprasījums. Kopumā līdz 2030. gadam mums ir plāns izbūvēt līdz pat 2,3 GW atjaunīgās enerģijas stacijas. Tieši Latvijā līdz nākamajam mūsu vēja parkam pēc "Laflora Energy" darbības uzsākšanas paies vēl vismaz gads," nākotnē ieskatās AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

"Laflora Energy" vēja parka būvniecības posmi. Būvnieku pārstāvis Kaspars Rožkalns ar gandarījumu secināja, ka šī objekta būvniecība rūpīgās sagatavošanās un plānošanas etapu rezultātā notiek saskaņā ar apstiprināto un šeit redzamo grafiku.

Foto: Publicitātes

Publikācija tapusi sadarbībā ar Latvenergo.