Diāna Jance: Latviešu spēks

Atceros senu tikšanos Eiropas dienvidos. Grāmatu veikala īpašnieks nekad nebija dzirdējis par "les pays Baltes", par baltu zemēm pie Baltijas jūras. Mēģināju skaidrot – uz ziemeļu pusi, tur netālu ir Somija, Zviedrija, pirms tam Polija… "Polija?" viņš mani pārtrauca, "aiz tās taču nekā tālāk nav – tikai purvi, meži un tad jau Ziemeļpols."

Pagājuši gadi un, iespējams, toreizējais grāmatnieks ir redzējis kuratora Rodolfo Rapeti 2018. gadā veidoto izstādi "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs" Orsē mākslas muzejā Parīzē. "Nepieradināto dvēseļu" mākslas spēks Francijas kultūras aprindās radīja tikpat milzīgu izbrīnu kā savulaik, 1935. gadā, Parīzē notikusī Baltijas tautas mākslas un etnogrāfijas izstāde.

Diāna Jance, publiciste, žurnāliste

Foto: Gvido Kajons

Tagad Latvija ir godam ieņēmusi savu vietu pasaules kartē. Kādēļ pieminu šīs izstādes? Tās parāda pavisam mazu daļu no mūsu tautas spēka – tādu koncentrētu. Tiesa, atstājot pasaulē tikpat spēcīgu iespaidu kā mūsu mūziķi, zinātnieki, režisori, aktieri, sportisti (fiziskā kultūra) … No Latvijas nāk talantīgi profesionāļi! 2001. gada Dziesmu un deju svētku "Rīgai 800" noslēgumā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga teica savu iedvesmojošo runu, uzsvērdama: "Mēs esam stipra tauta! Sakiet, lūdzu, visi kopā – mēs esam stipri! Mēs esam diženi! Mēs esam raženi! Mēs esam skaisti! Mēs zinām, ko mēs gribam! Un, ko mēs gribam, to mēs varam! Ko mēs varam, to mēs darām!"

Tomēr – tajā pašā laikā – ko tad "mēs"? Esam arī tie, kas no laba prāta krīt "botu" un citu tiem līdzīgo izliktajās lamatās – zākājot viens otru un, protams, aicinot "atlajst sajmu!". Palaikam labticīgi atkārtojam kaut kur dzirdēto teicienu "latvietim gardākais kumoss ir cits latvietis", tādējādi it kā cenšoties attaisnot nemitīgo kašķīgumu. Nemaz neaizdomājoties, ka vecie, vācu un krievu valodās skanējušie izteicieni, iespējams, radīti ar iemeslu latviešus sanaidot savā starpā – tādu tautu vieglāk pārvaldīt.

Jau pirms laba laika sociālajā tīklā pamanīju ierakstu: "Pēdējā laikā gluži vai šķiet, ka kāds mūs, Latvijas iedzīvotājus, mēğina apzināti saķildot. Liekas, tik daudz ecējušies kā pēdējā laikā neesam teju nekad. No kā tiek mēğināts novērst mūsu uzmanību? Kam tas ir izdevīgi?" Turpat sekoja arī viena no atbildēm: "Krievijai. Manuprāt, tas ir viens no paņēmieniem, kā tautā sēt un vairot naidu vienam pret otru un neuzticību mūsu pašu varai. Līdz šādam stāvoklim novesta tauta ir vieglāks mērķis."

Esmu pārliecināta, ka "Kultūrzīmju" lasītāji prot atšķirt graudus no pelavām, bet pat šie "mēs" mēdz uzķerties: tiesa, ne viss ir gluži slikti, bet īsti labi jau arī nav. Svešu domu iegrieztās neuzticības dzirnas turpina darboties…

Martā ziņu aģentūra "Bloomberg" publicēja vēstījumu par vienu no jaunajām NATO valstīm – Somiju. Rakstā citēts Somijas valsts bijušais militārās izlūkošanas vadītājs: "Kad Krievija jums uzbrūk, tā neuzbrūk tikai jūsu aizsardzības spēkiem; tā uzbrūk visai jūsu sabiedrībai." Somi to apzinās, un, lai arī viņu sociālos tīklus un tautas domāšanu mēģina ietekmēt austrumu puses troļļi un tiem padotie cilvēkveidīgie radījumi, "maza un relatīvi viendabīga Somijas tauta nav viegls mērķis krāpniekiem un dezinformācijai".

Pret latviešiem vērstās dezinformācijas kampaņas zināmas kopš cara laikiem, nemaz nerunājot par nacistu un pusgadsimtu ilgušo padomju okupāciju. Protams, ir grūti sevī pārvarēt neuzticēšanās barjeru un saskatīt, ka patiesībā Latvijā ik dienu notiek labas lietas. Latvietis joprojām ir strādīgs, gudrs, izpalīdzīgs un stiprs cilvēks, arī dainu mantojums nav zudis. Vai gribat piemēru? Lūdzu – mūsu valstī darbojas vairāki veiksmīgi aizsardzības un drošības nozares uzņēmumi, kas ražo taktiskā lietojuma militāros dronus. Organiskās sintēzes institūtā radīta molekula, kas varētu kļūt par jaunām zālēm pret diabētu un aptaukošanos. Tie nav divi gadījumi vien! Turklāt Valsts aizsardzības dienesta 2026. gada jūlija iesaukumam pieteicies līdz šim lielākais brīvprātīgo skaits – 1560 Latvijas pilsoņi.

Esam izpalīdzīga un spējīga tauta, pat ja starp mums gadās kāda melnāka avs. Jā, somi uzticas viens otram, un arī mums pienācis laiks lauzties ārā no pazemības un neticības valgiem, kas mums tiek uzspiesti no malas.