7.4 °C
Pirms 19 gadiem - 2007. gadā - Latvija noslēdza robežlīgumu ar Krieviju. Taču mūsu kaimiņvalstij Igaunijai atšķirībā no Latvijas gan nav mūsdienu līgumā juridiski apstiprinātas un parlamentā ratificētas robežas ar Krieviju.
Mūsdienu Igaunijas - Krievijas robežlīgums kopš 2015. gada iestrēdzis ratifikācijas procedūrā. Igaunijai pastāv demarkācijas līnija, kas de facto darbojas kā valsts robeža.
Parakstot robežlīgumu, Latvija grūtu sirdi šķīrās no 2% savas pirmskara teritorijas - Abrenes apriņķa, kas pēc 1944. gada tika patvarīgi iekļauts agresīvajā kaimiņzemē. Igaunija līdzīgā veidā 40. gadu otrajā pusē zaudēja pat 5% teritorijas - zemes otrā Narvas upes krastā un daļu setu apdzīvotā Petseru apriņķa. Ja ievērotu 1920. gada Tartu miera līgums starp Igauniju un Padomju Krieviju, robeža nestieptos pa Narvas upi kā šobrīd. Sanāk, ka teorētiski igauņi savu vēl var atgūt nezināmā perspektīvā, kamēr mēs - nē.
Latvijas un Krievijas robežlīguma sagatavošanas proces un tā parakstīšanu pavadīja daudz politisko strīdu un viedokļu sadursmju. Kas būtu bijis, ja līdzīgi kā Igaunijā līgums nebūtu parakstīts?
"Latvijas Avīze" par šo tematu raksta plašāku publikāciju, un vēlamies noskaidrot arī lasītāju viedokli.
Aptauja
Vai vajadzēja parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu, atdodot Abreni?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
#SIF_MAF2025
#kasnotikapectam
