Čārlzs III ASV Kongresā atgādina par demokrātijas normām

Šodien ASV noslēdzas karaļa Čārlza III valsts vizīte, kuras gaitā britu monarhs apspriedās ar prezidentu Donaldu Trampu, apmeklēja dažādus pasākumus, kā arī teica runu Savienoto Valstu Kongresā.

Lai arī Čārlzs ASV ir apmeklējis 19 reizes, šī ir viņa pirmā valsts vizīte Savienotajās Valstīs kopš kāpšanas tronī 2022. gadā pēc viņa mātes Elizabetes II nāves. Lai arī oficiāli vizīte tiek rīkota saistībā ar ASV neatkarības no Apvienotās Karalistes 250 gadiem, kas tiek atzīmēti šogad, daudzi apskatnieki Čārlza viesošanos saista ar mēģinājumu mazināt pēdējā laikā abu valstu attiecībās vērojamo saspīlējumu. Septiņdesmit septiņus gadus veco monarhu vizītē, kuras laikā viņš apmeklēja Vašingtonu, Ņujorku un Virdžīnijas štatu, pavada karaliene Kamilla.

Irānas kara ietekme

Kopš Trampa stāšanās amatā uz otro termiņu Vašingtonas un Londonas attiecībās ir vērojams spriedzes pieaugums. Tramps ir publiski kritizējis Kīra Stārmera vadīto leiboristu valdību, tostarp saistībā ar tās imigrācijas politiku. Jauns satricinājums tika piedzīvots pēc kara sākuma Tuvajos Austrumos. Tramps nav bijis mierā ar Londonas sākotnējo lēmumu neļaut Irānas bombardēšanai izmantot britu militārās bāzes. Tāpat Trampam nepatika ASV sabiedroto nevēlēšanās pievienoties ASV un Izraēlas karam pret Irānu, tostarp lai atbloķētu Hormuza jūras šaurumu. Noplūdinātā Pentagona e-pasta ziņojumā pat tiek spriests, ka Vašingtona varētu pārskatīt savu atbalstu britu suverenitātei pār Folklenda salām, par kurām Apvienotā Karaliste 1982. gadā iesaistījās karā pret Argentīnu, kas arī pretendē uz šo teritoriju Atlantijas okeāna dienvidu daļā. Saistībā ar atsalumu abu valstu attiecībās Apvienotajā Karalistē pat izskanēja aicinājumi karalim vizīti Savienotajās Valstīs atcelt. Daži britu politiķi arī bažījušies, ka, viesojoties pie Trampa, var notikt nepatīkami pārsteigumi. Čārlzs tomēr rosinājumu atcelt vizīti noraidīja. 

Jāpiebilst, ka Trampam ar Čārlzu ierasti bijušas labas attiecības, turklāt ASV prezidents karali par pašreizējo situāciju nav vainojis. 

Baltā nama saimnieks arī ar sajūsmu atceras savu valsts vizīti Apvienotajā Karalistē, kur viņš viesojās pagājušā gada septembrī. Abu pušu mērķi attiecībā uz britu monarha viesošanos ASV tomēr ir atšķirīgi, skaidro eksperti. Čārlzs ASV apmeklē, lai "nostiprinātu abu pušu saites, izrādītu monarhijas maigo varu un atgādinātu pasaulei, ka Lielbritānijai aizvien ir diplomātiskais svars", intervijā aģentūrai "Associated Press" norādīja Ekseteras Universitātes vēstures profesors Kristofers Allerfelts. Savukārt Trampam britu monarha ierašanās drīzāk ir iespēja pievērst sev mediju uzmanību, pauda vēsturnieks.

Uzrunā Kongresu

Par Čārlza vizītes centrālo daļu uzskatāma uzstāšanās ar runu ASV Kongresā. Viņš ir tikai otrais britu monarhs, kurš uzrunājis ASV likumdevēju. 1991. gadā to darīja Elizabete II. Čārlzs savā runā otrdien atzina, ka pašlaik situācija pasaulē ir "nestabilāka un bīstamāka" nekā tad, kad Kongresu uzrunāja viņa māte. Britu monarhs runā uzsvēra ASV un Apvienotās Karalistes "īpašās attiecības", atgādināja par NATO nozīmi, kā arī aicināja turpināt atbalstīt Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju. Runu var uzskatīt arī par aizplīvurotu aicinājumu Trampam atgriezties pie ASV aliansēm un atjaunot Savienotās Valstis kā demokrātijas paraugu, vērtē britu laikraksts "The Guardian". "Amerikas vārdiem ir svars un nozīme, kā tas ir bijis kopš neatkarības pasludināšanas. Šīs dižās nācijas rīcībai ir vēl lielāka nozīme," runā pauda Čārlzs. Viņš atgādināja, ka abas valstis ne vienmēr ir bijušas labās attiecībās, tomēr ar laiku izveidojusies ļoti spēcīga alianse. "Paturot prātā 1776. gada garu, iespējams, mēs varam piekrist, ka ne vienmēr mēs esam vienisprātis," Kongresam pauda karalis. Viņš arī norādīja, ka izpildvaras ierobežošana ir britu tradīcija, kas aizsākās ar Lielo brīvības hartu 1215. gadā. Vēlāk šis princips tika nostiprināts arī ASV Konstitūcijā. Šie karaļa vārdi tika saņemti ar ovācijām Kongresā, īpaši starp demokrātiem. Trampa kritiķi bieži pārmet Baltā nama saimniekam mēģinājumus ļaunprātīgi izmantot valsts varu, lai nostiprinātu savas pozīcijas. Saistībā ar britu karaļa vizīti Baltais nams pat publiskojis attēlu, kurā redzams Čārlzs un Tramps, bet attēls parakstīts ar nosaukumu "divi karaļi". To var uzskatīt par ironisku atbildi uz ASV notikušajām demonstrācijām, kuras aizvadītas ar lozungu "nekādu karaļu". ASV mediji Čārlza runā pat saskatījuši sava veida ironiju, ka karaļa Džordža III, kura laikā amerikāņi cīnījās par neatkarību no Apvienotās Karalistes, pēctecis Kongresā runā par demokrātiju. Lai arī britu monarhs, kuram ir jābūt apolitiskam, savā runā bija ļoti diplomātisks un Trampu nevienā vietā nekritizēja, vairāki britu apskatnieki secina, ka Čārlzs ir bijis tiešāks, nekā viņi bija gaidījuši. Tramps tomēr neko negatīvu karaļa runā nav saskatījis. Vērtējot Čārlza vizīti, telekanāls CNN uzsver, ka britu konstitucionālā monarhija ir spējīga atvērt tās durvis, kuras parastam politiķim, piemēram, premjeram Stārmeram, ir slēgtas.