23. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Kādam jābūt alum

1516. gada 23. aprīlī. Pirms 510 gadiem Bavārijā stājās spēkā hercoga Vilhelma IV izdotais "Minhenes alus tīrības likums" ("Münchner Reinheitsgebot"), kas cita starpā pavalstniekiem piekodināja: "Tāpat mēs vēlamies arī noteikt, ka turpmāk visur mūsu pilsētās, tirgos un laukos alus darīšanai nedrīkst izmantot neko vairāk kā vien miežus, apiņus un ūdeni."

Likums gan nepieminēja raugu, kaut zināms, ka rūgšanas procesa nodrošināšanai tas lietots. Tāpat kviešu alus Bavārijā bija un ir gana populārs.

"Tīrības likumu" uzskata par vienu no pirmajiem pārtikas drošības likumiem Eiropas vēsturē, un tam līdz pat mūsdienām ir nozīmīga vieta ne tikai vācu alus darīšanas tradīcijās, bet vācu kultūras mantojumā vispār. Tajā nosauktās sastāvdaļas ir pamats priekšstatam par klasisku lāgera tipa alu, kam tradīcijas aizliedz pievienot cukuru un jebkādus citus garšas paspilgtinātājus. Ne velti kopš 1995. gada 23. aprīli atzīmē kā Vācu alus dienu. Kaut Bavārijas alus noteikumi vēsturiski zināmi kā ietekmīgākie un populārākie, viduslaikos tādi bija daudzām pilsētām, un sastāvdaļu priekšrakstos tie varēja arī nebūt tik strikti un atšķirties niansēs. Alus brūvēšanas un izplatīšanas noteikumi, kā arī sodi par nekvalitatīva alus darīšanu bija ierasti punkti viduslaiku pilsētu tiesību tekstos. Tādi bija arī viduslaiku Rīgas tiesībās, turklāt Rīgā alus darīšana pārdošanai skaitījās ekskluzīva vācu namnieku privilēģija. Kas attiecas uz koncentrēšanos tikai uz miežiem, tad vēsturnieku skatījumā noteicošais bijis apstāklis, ka rudzus un kviešus izmanto maizes cepšanai. Viduslaiku likumu izdevēji nevēlējās konkurenci labības dēļ maiznieku un aldaru vidū. Īpaši svarīgi tas bija neražas situācijās, kad cēlās cenas. Savukārt dažādu piedevu aizliegumu, no vienas puses, skaidro ar protekcionismu, jo garšvielas Bavārijā vajadzēja ievest no citurienes. Vienlaikus vietējo zālīšu – driģeņu, beladonnas vai vērmeļu – pievienošana arī netika apsveikta, jo saistījās ar pagānisma rituāliem un vēlmi pārmērīgi apreibināties.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Talsu Vēstnesis", 1926. gada 23. aprīlī

Sauc pie atbildības. Protesta sapulces dēļ, kas notika Rīgā 11. aprīlī Amatnieku biedrības zālē pret A. Niedras apžēlošanu ierosināts saukt pie kriminālatbildības Saeimas deputātus Cielēnu, Celmu un Veckalnu par aicināšanu gāzt augstāko valsts varu un musināšanu pret to. Līdzīgi nodomāts saukt pie atbildības arī Latvijas atbrīvotāju biedrības priekšnieku Raveliņu un kādu Kubliņu. Tāpat daži pilsoniski laikraksti zin vēl arī vēstīt, ka prokuratūra ierosinājusi arī laikraksta "Sociāldemokrāts" saukšanu pie atbildības par ievietotiem protesta rakstiem pret Niedras atsvabināšanu. Tas liek domāt, ka mēs nedzīvojam vairs demokrātiskā Latvijā, kur pastāv vārda un preses brīvība, bet gan despotu zemē. Kas šobrīd pie mums tie despoti, to jūs it labi ziniet.