Raitis Logins: Lielākais ieguvums no ministriju apvienošanas — mazāka birokrātija

Latvijā ir lielākais ministriju skaits Baltijas valstīs, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu. Tāpēc ir jāvirzās uz kompaktas un labi funkcionējošas pārvaldes veidošanu.

Galvenais sabiedrības ieguvums no Veselības un Labklājības ministrijas apvienošanas būs operatīvāka un mazāk birokratizēta veselības un sociālās aprūpes koordinācija pašā resorā, nevis naudas izteiksmē vai darbinieku skaita optimizēšanā.

Igaunijā ir mazākais iedzīvotāju skaits ar 11 ministrijām, bet Latvijā ir 14 ministrijas – tikpat daudz ministriju kā Lietuvā, kur ir par miljonu vairāk iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir mazākais valsts budžets ar zemākajiem budžeta ieņēmumiem starp visām Baltijas valstīm. Šie ir būtiski argumenti, lai izveidotu kompaktu valsts pārvaldi ar samazinātu ministriju skaitu. Turklāt būtu jāvērtē daudz plašākā mērogā nekā tikai Labklājības un Veselības ministrijas apvienošanu. Šīs abas ministrijas ir vienas no naudas un cilvēku resursu ietekmīgākajām ministrijām (iekļaujot padotības organizācijas un ietekmes sfēras) valstī, tomēr abu ministriju funkcijas ir pārāk atšķirīgas, lai, tās apvienojot, būtu būtisks finansiāls ieguvums. Ir skaidrs, ka veselības budžetam neko nepārdalīs no sociālā budžeta, un pretēji. Tomēr ir jāvērtē arī lēmumu pieņemšanas process, un šajā rakursā arī būtu lielākais ieguvums. Šobrīd mēs redzam, ka daudzi risinājumi iestrēgst starp abām ministrijām, kurām bieži viedokļi atšķiras, un tās nevar pieņemt sabiedrības interesēs labāko risinājumu. Vienota ministrija uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesu, kas ļautu pilnveidot atsevišķām iedzīvotāju grupām sociālo un veselības pakalpojumu saņemšanu.

Ir vairāki piemēri Eiropā, kur ir eksperimentēts ar šo ministriju apvienošanu. Spilgts piemērs ir Igaunija, kur ir apvienotas šīs ministrijas vienā, bet ik pa laikam to vada divi ministri, pārvaldot katrs savu portfeli – sociālās aizsardzības un veselības jomu. 2025. gadā atgriezās pie viena ministra principa, kas pārvalda abas jomas. Abas jomas vienas ministrijas pārziņā ir arī Nīderlandē, kur veselībai un labklājībai vēl pievienota ir sporta joma, Somijā, Austrijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Norvēģijā, kur veselība apvienota ar sociālo aprūpi, kā arī citviet.

Ja apvienotu Labklājības un Veselības ministriju, tad tās pārvaldībā būtu lielākā daļa valsts budžeta – šogad veselības jomai atvēlēts 1,97 miljardi eiro, bet labklājības – 6,04 miljardi eiro. Tas nozīmētu aptuveni 44% no 17,9 miljardiem eiro, kas ir valsts budžets 2026. gadā. 

Uz šā fona abu ministriju apvienošanas administratīvo izmaksu samazinājums, ko veido administratīvo funkciju pārklāšanās, būtu salīdzinoši neliels. Turklāt būtu svarīgi, lai neveidotos Klimata un enerģētikas ministrijas precedents, kad tika solīts, ka kopējās KEM, VARAM, EM administratīvās izmaksas un darbinieku skaits nepieaugs, bet realitātē tas būtiski pieauga.

Latvijā būtu nepieciešama ministriju funkciju pārskatīšana – administratīvā aparāta un valsts budžeta izmaksu optimizēšanas kontekstā valdībai būtu jānāk ar priekšlikumu samazināt ministriju skaitu. Pirms vairākiem gadiem tika radīta Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras funkcijas tika pārdalītas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan tās līdz tam tika ar tām veiksmīgi galā.