"Džezā mani valdzina brīvība". Saruna ar dziedātāju Paulu Saiju

"Tas ir fantastiski – tagad piedalīties sarīkojumā, kam esi sekojusi kopš agras jaunības," par festivālu "Rīgas ritmi" saka dziedātāja Paula Saija, ar kuru tiekamies divas dienas pirms viņas izlaiduma Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā un kura par sevi teic, ka nupat esot jauna dzīve priekšā un jaunu radošu sadarbību meklējumos.

Ar vērienīgu mākslinieku sastāvu un daudzveidīgu programmu jau 26. reizi no šodienas, 1., līdz 3. jūlijam notiks festivāls "Rīgas ritmi", kas apvieno džeza, klasiskās mūzikas un pasaules ritmus. Tā kā Doma dārzs tiek restaurēts, festivāls radis jaunu norises vietu Čehova teātrī. Vēl koncerti notiks "Latvijas Radio 1" studijā un bez maksas – uz "Riga Jazz Lounge" skatuves viesnīcā "Radisson Blu Latvija".

Nīderlandiešu pianists Maiks del Fero uzstāsies kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" Normunda Šnē vadībā. Leģendārās itāļu ārijas Rīgā izdziedās Nīderlandē dzīvojošā amerikāņu operdīva Klarona Makfeidena, kuras neparastais soprāns ļauj savienot klasisko mūziku ar džezu un tradicionālo repertuāru ar moderno. Makfeidenas muzikālā daudzpusība nodrošinājusi viņai kā Amsterdamas Mākslas balvu, tā arī galvenās lomas prestižo Gindebornas un Zalcburgas festivālu operās. Festivāla īpašais viesis ir jaunā Āfrikas mūzikas zvaigzne – senegāliešu ģitārists, komponists, aranžētājs un producents Erve Sambs –, kurš uzstāsies kopā ar savu trio, kurā muzicē arī amerikāņu basists, džeza leģenda Redžijs Vašingtons un bundzinieks Sonijs Trupē no Gvadelupas.

Latviju festivālā pārstāvēs jaunās džeza mākslinieces Beāte Meirāne un Gerda Timrota ar savām grupām, kuras strauji ienākušas Latvijas džeza apritē. Kā festivāla viešņa uzaicināta skatuves atpazīstamību jau ieguvusī māksliniece Paula Saija.

Paula Saija: "Pauls jau no sākta gala pieminēja, ka viņš iedod pakāpienu, kur atsperties, bet vienmēr klātesošs nebūs, domā pati, ko un kā tālāk..."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Paula, kas īsti par jums cilvēkiem būtu jāzina?

P. Saija: Aiz skatuves tērpu spožuma esmu tāds pats cilvēks kā jebkurš cits. Gan trausls, gan spēcīgs, gan vājš, gan ievainojams... Esmu sirsnīgs cilvēks, kāds, gribētos domāt, ir vairums no mums.

Kā nonācāt pie dziedāšanas?

Kandavas mūzikas skolā astoņus gadus spēlēju vijoli. Tomēr caur dažādām iedvesmām sajutu, ka tā tomēr nav mana sirdslieta. Bet kā man patika dziedāt! Bez pieredzes, bez pedagogiem... Dziedāju, kā mācēju, no sirds un jau kopš pašas bērnības, ko aizvadīju mazā ciematiņā Cerē netālu no Kandavas. Tur uzaugu lauku viensētā ar pļavām, kokiem un putnu dziesmām visapkārt...

Jūsu balss ir savdabīga, samtaina. No kurienes tā?

Vectēvs no mammas puses spēlēja vijoli, vairāk gan savam priekam. Vecmamma mācījās mūzikas vidusskolā diriģentos, mana mamma daudz dziedājusi pie Ivara Mazura ansamblī "Cantus", Ēdoles un Siguldas pusē. Viņai gan ceļš vēlāk aizvijās pedagoģijā un sarīkojumu organizēšanā. No mammas tā muzicēšana un, iespējams, arī manas balss skanējums. Bet tam, ka iestājos džeza vokālistos Mediņa mūzikas vidusskolā, liels nopelns ir arī kandavniecei, nu jau vairākus gadus Ņujorkā dzīvojošajai džeza dziedātājai Artai Jēkabsonei, ar kuru kopā spēlējām vijoļu ansamblī. Es biju mazā vijolniece, viņa, astoņus gadus vecāka, – lielā. Kad Arta iestājās Rīgas Doma kora skolas džeza vokālistos, uzzināju, ka Latvijas vidusskolās ir iespēja mācīties džeza vokāla specialitāti. Arta ir ļoti suģestējoša personība. Kā ienāk telpā, tā šķiet – viss vai burtiski pieplūst ar gaismu... Un viņas lielā mīlestība pret mūziku... Vēl viena no manām iedvesmotājām ir arī Ņūorleānā dzīvojošā franču izcelsmes džeza dziedātāja Sirille Eimī. Ārkārtīgi interesanta māksliniece, ar savdabīgi pievilcīgu franču akcentu angļu valodā, bet dzied arī portugāļu un spāņu valodā, viņas improvizācijas ar balsi atgādina to, ko var izdarīt ar trompeti un saksofonu, bet no vokāla tas prasa lielu meistarību un spēku... Starp citu, nupat viņa augstu kalnos uzcēlusi sev māju – bez stiklotiem logiem, dziļi džungļos, kur iemaldās tikai pa kādam pērtiķītim un visapkārt skan putnu dziesmas...

Un kas jūs pašu valdzina džezā?

Brīvība! Iespēja izpausties. Populārajā mūzikā arī ir daudz inovāciju, daudz jaunu lietu. Bet tā ir mūzika, kuru klausās ļoti daudzi, un tāpēc tai arī jāpieskaņojas ļoti plašai gaumei. Džeza mūzika tomēr ir krietni specifiskāka un saistoša ne tik plašam lokam. Tāpēc tu vari būt jebkas, iet savā estētikā ārpus ierastā, veidot "neglītākas" skaņas, veidot "glītākas"... Džezā man ļoti patīk rotaļīgums un tas, ka, lai arī šajā žanrā ir savi stilistiski noteikumi, taču tavs izpausmes veids var būt ļoti autentisks, tikai tev raksturīgs. Bet viss, protams, atkarīgs no katra paša izjūtām.

Kā iepazināties ar Raimondu Paulu?

Septiņus gadus sadarbojos ar džezfanka grupu "Very Cool People". (Kad lūdzu latviskot grupas nosaukuma jēgu, Paula teic, ka doma ir – foršie vēsie cilvēki, tādi, kas lieki neķer kreņķi. – V. K.) Starp mums bija arī mūziķi no Latvijas Radio bigbenda un citiem sastāviem. Nupat pirms pāris dienām "Very Cool People" iznāca jauns albums "Es mīlu tevi" un tādā nedaudz jaunā versijā "Muļķa sirds", kurā dziedam duetā ar Žoržu Siksnu.

Bet toreiz kāds no "Very Cool People" bija Paulam ieteicis mani paklausīties. Tā sākās mūsu sadarbība ar Maestro, kas intensīvi ilga apmēram četrus gadus. Apbrīnoju Raimonda Paula spēju viņa cienījamos gados tik daudzos mūsu kopīgajos koncertos, kuros es dziedāju un Maestro sēdēja pie klavierēm, vienmēr būt formā. Vienu vakaru uzstājāmies Madonā, pa nakti viesnīcā, nākamajā dienā Alūksnē... Nav viegli cilvēkam gados. Ļoti daudz tika nospēlēts un nodziedāts, iznāca albums "Pauls un Paula", iepazinos ar Latvijas Radio bigbendu, ar ko man tagad ir ļoti mīļa sadarbība. Drīz nāks klajā jauns grupas "Lupa" ierakstīts albums ar Andra Buiķa, brīnumaina bundzinieka un komponista, dziesmām. Esam ierakstījuši desmit dziesmas – ritmiskas, grūvīgas, uz džeza soulmūzikas pusi... Arī tās nu iznāk laiku pa laikam izdziedāt kopā ar Latvijas Radio bigbendu. Šie koncerti man ir ļoti, ļoti īpaši. Ir lieliski sajust jaudu, kvalitāti un absolūtu skaistumu.

Paulam piemīt liels talants atrast jaunas zvaigznes, parādīt pasaulei un pēc tam palaist orbītā brīvā lidojumā, kur, šķiet, arī jūs jau esat...

Tieši tā! Pauls jau no sākta gala pieminēja, ka viņš iedod pakāpienu, kur atsperties, bet vienmēr klātesošs nebūs, domā pati, ko un kā tālāk... Esi gudra ar to. No šīs sadarbības esmu paņēmusi ļoti daudz, milzīgu skatuves pieredzi. Arī pati esmu mainījusies, man kļuvusi biezāka āda, protu būt stingrāka savā viedoklī. Kad koncertu ir ļoti daudz, tev jārada māksla katrā no tiem, skatītājam nedrīkst rasties ne mazākā nojausma, ka šī varbūt nav pati labākā diena tavā dzīvē. Lai kas arī būtu un kā justos tu pati, tev skatītājiem jārada prieks. Mūsu sadarbība ar Paulu sākās, kad man bija deviņpadsmit gadu, kad vēl biju ļoti jauna, varbūt naiva, bet nu skatos skaidrāk un noteiktāk uz sevi, apkārtējiem, mūziku un dzīvi.

Runājot par dzīvi, jūsu repertuārā ir Paula dziesma ar Guntara Rača vārdiem "Skaistā dzīve". Kas, jūsuprāt, ir skaista dzīve?

Es tā mēdzu pavaicāt publikai koncertos, bet, ka tā jautātu man, tā vēl nav bijis! Man pašai skaista ir mierīga dzīve. Man liekas, apburoši ir tas, ka katram ir kaut kas savs, bet man kā introvertam cilvēkam būtisks ir miers – gan vidē, kurā dzīvoju, gan iekšējs miers, saskaņa pašai ar sevi, tuvākajiem un apkārtējiem, gan miers savstarpējās attiecībās. Tas ir viens no maniem priekšnoteikumiem skaistai dzīvei. Un vēl man ir būtiska kustība uz priekšu, attīstība. Ja turpināšu visas dzīves laikā sevi attīstīt un neapstāties pie sasniegtā, attīstīt sevi vēl arī citās jomās, tas varētu sagādāt to, ko cilvēki dēvē par laimi. Manam vectēvam no tēva puses bija moto – kustība ir dzīvība un dzīvība ir kustībā. To esmu neviļus pārņēmusi. Šobrīd esmu mūzikā, bet man ir dažas intereses arī ārpus tās. Viena no tām – mūzikas terapija. Tā ir cita pieeja mūzikai, ar medicīnisku ievirzi, caur psiholoģiju. Kāpēc tik daudzi, jo daudzi cilvēki klausās mūziku, iet uz koncertiem? Jo mūzika kaut ko varbūt pat netveramu mūsos dara – dvēselē, prātā... Un tas nav tikai par skaistumu, par to, ka klausos to dziesmu tādēļ, ka tā ir skaista... Nē, to vai citu dziesmu klausās tādēļ, ka tā kaut kā īpaši novibrē cilvēkā, aizskar kādus dziļākus slāņus viņa zemapziņā. Tieši tāpēc mūzika ir dziedinoša. Tieši tāpēc dziedinoša ir dziedāšana. Un to man gribas papētīt. Mūzikas terapija ir vistiešākais veids, kā caur mūziku palīdzēt otram, visbiežāk bērniem. Tas ir ļoti skaisti.

Vai katru kopā ar Raimondu Paulu nospēlēto koncertu jūs sākāt ar Maestro dziesmu "Tavs sauciens" ar Jāņa Petera dzeju. Par ko šajā dzīvē, šajā pasaulē gribētos kliegt jums pašai?

Pieķeršos pirmajai prātā ienākušajai domai. Šajā pasaulē mēs visi esam kā viens. Jebkurš koks, akmens, upe, zvaigzne, putns un zvērs, jebkura dzīva būtne ir savstarpēji saistītas un ārkārtīgi vienotas. Un mēs, cilvēki, nebūt neesam tie galvenie uz šīs planētas. Varbūt mums ir visvairāk attīstīta apziņa, bet mēs tik un tā esam vieni no... Mums nepieder šī pasaule. Esam tikai daļa no tās. Un, to apzinoties, es, piemēram, izjūtu lielāku mīlestību un cieņu pret šo zemi, uz kuras es dzīvoju, tāpat arī pret līdzcilvēkiem. Man gribētos kliegt par to, cik ārkārtīgi svarīga ir empātija, šī spēja saprast otru cilvēku, iejusties viņa problēmās, sāpēs un citās emocijās, un cik daudzi konflikti rodas tieši no nesaprašanās. Nupat ar draudzeni runājām, lai cik daudz un dažādas būtu reliģijas, būtībā visi cilvēki, lai arī katrs savam dievam, lūdz vienu un to pašu. Laimi un mieru sev un saviem tuvākajiem. Tāpēc nav iemesla būt noraidošiem un pat agresīviem pret ārēji atšķirīgo. Un arī mūzika būtībā ir par to pašu.

Un, pie tās atgriežoties, kur jūs dzirdēsim "Rīgas ritmos"?

Piektdienas, 3. jūlija, vakarā viesnīcā "Radisson Blu Latvija" būšu pievienojusies Beātes Meirānes kvintetam. Šajā vakarā nedaudz netipiski, bet līdere būs basiste. Tas ir ārkārtīgi skaisti, jo tādu kontrabasistu Latvijā nav daudz. Beāte Meirāne ir viena no tiem. Un man ir liels prieks piedalīties šajā vakarā. Skanēs dažādas oriģinālkompozīcijas, ko rakstījuši gan Beātes Meirānes grupas biedri, gan pati Beāte. Un skanēs arī manis izvēlētas dziesmas – grūvīgas, ritmiskas un mūsdienīgas.