11.4 °C
Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā šo "Kultūrzīmju" iznākšanas dienā jau pagājuši divi gadi un nepilni seši mēneši jeb 907 dienas. Ukrainas Neatkarības dienas rītā, 24. augustā, kopš lielā kara sākuma būs aizritējuši tieši divi gadi un seši mēneši. "Kultūrzīmes" uzrunāja vairākus Latvijā dzīvojošus Ukrainas kultūras cilvēkus, lai noskaidrotu, kāda ir viņu sajūta gandrīz trešajā kara gadā.
Pēc 2022. gada 24. februāra rīta mūsu ierastā pasaule bija citāda nekā agrāk. Tomēr, iespējams, ar laiku 24. februāris vēstures datu lapā kļūs tikai par vienu no daudziem datumiem, jo patiesībā karš bija sācies jau agrāk: 2014. gada 20. februārī sākās Krimas aneksija un pēc tās turpinājās Donbasa karš.
Pēc PSRS augusta puča izgāšanās 1991. gada 19. - 21. augustā izgāšanās 1991. gadā Augstākā Padome Kijivā 24. augustā pieņēma Ukrainas neatkarības pasludināšanas aktu. Kopš Kijivas Krievzemes laikiem, tūkstoš gadu senā pagātnē, Ukraina kā atsevišķa valsts bija pastāvējusi vien trīs gadus.
2024. gada augusta dienā rakstot, uz galda stāv pavisam maza nozīmīte – Valsts aizsardzības un patriotisma Nameja fonda dāvātā 2024. gada piespraudīte, kurā, kā allaž, mirdz Latvijas karoga krāsas un dizainā attēlots Nameja gredzena vijums. Tikai nu tas savijies kopā ar vienu no nozīmīgākajiem Ukrainas valsts simboliem, mazo ģerboni – trijzobi.
Ukrainas vēstures fakti liecina, ka ukraiņu trijzobja simbols ir vismaz tūkstoš gadu vecs, jau kopš Volodimira Lielā (ap 960.–1015. gadu) laikiem saglabājušās sudraba un zelta monētas ar tā attēlojumu. Mūsdienās tas, zelta diegiem izšūts, mirdz arī uz katra Ukrainas armijas formas tērpa, arī uz daudziem Ukrainas zilidzeltenajiem karogiem.
Līdzīgi kā trijzobis, kurš ievijies Nameja gredzena vijumā, Latvijas ielās vairs tik ļoti uzkrītoši nemanām ukraiņu bēgļus. Protams, viņi vēl joprojām ir tepat, kopumā Latvijā līdz šim no kara sākuma Ukrainā nonākuši vairāk nekā 40 000 bēgļu. Daudzi no viņiem gan devušies arī atpakaļ uz mājām – Vinnicu, Dnipro, Žitomiru, Aizkarpatu apgabalu, Zaporižju... Kirovohradas apgabalu, Hmeļnicku, Kijivu, Ļvivu, Rivni un citviet. Tur, kur brīžiem vēl joprojām sprāgst agresorvalsts armijas raidītās raķetes, bet daudziem liekas, ka mājās, starp savējiem, tomēr ir vieglāk.
Tikmēr Latvijas kultūrvidē, līdzīgi kā daudzās Eiropas un pasaules valstīs, kur vien pagaidu mājas raduši ukraiņu bēgļi, top Ukrainas mieram, dzīvajiem un mirušajiem, veltīti mākslas darbi, pirmizrādes piedzīvo kinofilmas, koncertos skan pēc 2022. gada 24. februāra sacerētie skaņdarbi.
Cik būtiska ir ukraiņu kultūras spēka ieplūšana latviešu kultūrvidē, vēl rādīs laiks. Kā informē Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) projektu kuratore Kristīne Zolotorenko, 2024. gada pavasarī VKKF mērķprogrammā "Radošo stipendiju programma Ukrainas pilsoņiem" dizaina un arhitektūras, filmu mākslas, kultūras mantojuma, literatūras, mūzikas un dejas mākslas (baleta), starpdisciplināru projektu, teātra mākslas (teātra, laikmetīgās dejas un cirka), tradicionālās kultūras un vizuālās mākslas nozarē trīs kara gadu laikā kopumā piešķirtas 77 stipendijas, katrai no tām kādam ukraiņu kultūras pārstāvim dodot vienreizēju, trīs mēnešus ilgu radošu iespēju radīt ko jaunu Latvijā.
