3.3 °C
Uz piektdienu plānotā ASV valsts sekretāra Marko Rubio tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu atlikta, jo puses pārāk atšķirīgi raugās uz to, kā jānoslēdzas karam Ukrainā, atsaucoties uz vārdā nenosauktu ASV Valsts departamenta augsta ranga amatpersonu, vēsta telekanāls CNN.
Rubio un Lavrova pārrunas uzskatīja par sagatavošanas etapu pirms medijos un Eiropas politiskajās aprindās viedokļu vētru sacēlušās Krievijas diktatora Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa saredzēšanās Budapeštā. Tagad viss liek domāt, ka arī šī tikšanās vismaz pagaidām atlikta. Eiropā un Ukrainā par to drīzāk atviegloti uzelpo.
Pārāk sarežģīts ceļš
Tramps par Rubio un Lavrova gaidāmajām sarunām savā sociālajā tīklā "Truth Social" ierakstīja pagājušajā nedēļā, bet pirmdien starp ASV un Krievijas ārlietu vadītājiem notika telefonsaruna, kurā tad arī konstatēta uzskatu dažādība. Tiesa, CNN avots neizslēdza, ka telefoniski Rubio un Lavrovs šonedēļ varētu runāt vēlreiz. Tiešas tikšanās atcelšanu aizplīvurotā stilā apstiprinājis arī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, kurš, jautāts par ASV telekanāla izplatīto vēsti, žurnālistiem paziņoja: "Nevar atlikt to, par ko nemaz nav bijis vienošanās." Skaidrības neesot bijis "ne par tāda kontakta termiņiem, ne vietu", kaut iepriekš Rjabkovs pauda, ka Rubio un Lavrova pārrunu organizēšana atrodas "izskatīšanas procesā". Domstarpību pamatā acīmredzot ir atšķirības šā brīža Vašingtonas pozīcijā, ka karojošām pusēm vispirms jāaptur karš tagadējā frontes līnijā – kam piekrīt Briselē un principā neiebilst arī Kijiva –, un Maskavas uzstāšana, lai ukraiņi vispirms atteiktos no visa Donbasa reģiona, apmaiņā pieļaujot atkāpties no atsevišķām okupētām teritorijām Hersonas un Zaporižjas reģionos.
Kas attiecas uz Trampa un Putina tikšanos Budapeštā pie Briseles neieredzētā Orbāna, tad ASV prezidents par to paziņoja tūlīt pēc 16. oktobra telefonsarunas ar Putinu, pamatīgi pārsteidzot Eiropas Savienības (ES) vadību. ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa pirmdien pirms ES ārlietu ministru sanāksmes Luksemburgā attieksmi neslēpa: "Nē, tas ir nepatīkami, ja cilvēks, par kuru izdots Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) orderis, ierodas kādā Eiropas valstī." – "Jautājums ir, vai no tā būs kāds rezultāts," viņa piebilda. Citā paziņojumā Kallasa brīdināja, ka "spiest" uz Kijivu, lai tā atteiktos no teritorijām miera vārdā, ir "nepareizs ceļš": "Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Krievija ir agresors, bet Ukraina – upuris."
SKT apsūdz Putinu kara noziegumos Ukrainā, un Ungārijai būtu viņš jāarestē pēc ierašanās Budapeštā, taču Orbāna vadītā Ungārija jau izteikusies, ka gatavojas izstāties no SKT. Jautājums arī, kādā maršrutā Putina lidmašīna sasniegtu Budapeštu.
ES gaisa telpa kopš 2022. gada februāra Krievijas aviācijai ir slēgta. Tomēr Bulgārijas ārlietu ministrs Georgs Georgijevs pieļāva izņēmumu, ja vien tas veicinātu miera panākšanu. Tādā gadījumā Putins no Maskavas uz Budapeštu lidotu pāri Melnajai jūrai, Bulgārijai un Serbijai.
Zelenskis brauktu
Briseles un ES valstu politiķu ieskatā Trampa diplomātiskie centieni principā ir atbalstāmi, taču ASV ir daudz citu sviru, lai piespiestu Krieviju sēsties pie sarunu galda, nekā organizēt apšaubāmas sarunas Budapeštā, turklāt bez Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska līdzdalības. "Paskatīsimies, kur un kādā formātā tikšanās notiks, bet ir acīmredzami, ka tādam kara noziedzniekam kā Putins nedrīkst būt vieta ES teritorijā," izteikusies Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena. Pēc Francijas ārlietu ministra Žana Noela Barro domām, Putina vizītei Ungārijā jēga būtu vienīgi, ja iznākums būtu "tūlītēja un beznosacījuma uguns pārtraukšana". Polijas ārlietu ministra vietnieks Ignācijs Nemčickis žurnālistiem izteicies, ka Eiropas galvenais uzdevums ir parūpēties par maksimālu palīdzību Ukrainai un noturēt Vašingtonu miera procesā: "Mēs saprotam, ka bez ASV līdzdalības Ukrainas interesēm atbilstošu vienošanos panākt, visticamāk, neizdosies. Tāpēc mūsu uzdevums šobrīd ir koncentrēties uz to, ko varam izdarīt Eiropā. Tā ir, piemēram, 19. sankciju pakete pret Krieviju un Ukrainas iestāšanās procesa ES virzība. Mēs vēlamies spēlēt konstruktīvu lomu un neizskatām situāciju no emocionālās puses. Ja šis samits [Budapeštā] novedīs pie lēmumiem, kas atbildīs ES un Ukrainas interesēm, – lieliski. Tad mēs visi slavēsim prezidenta Trampa viedumu."
Ukrainas prezidents Zelenskis Budapeštu, ņemot vērā politisko un vēsturisko kontekstu, atzinis par "ne labāko" iespējamo sarunu vietu. Pēc viņa vārdiem, Ungārijas premjers "Ukrainu visur bloķē", turklāt izplata prokremliskus vēstījumus, tādēļ "nez vai var ko labu darīt ukraiņiem". Turklāt 1994. gadā Budapeštā jau parakstīja memorandu, kurā ASV, Krievija un vēl vairākas valstis garantēja Ukrainas teritoriālo vienotību. Kas no tā iznācis, redzams mūsdienās. Zelenskis tomēr būtu gatavs braukt uz Ungārijas galvaspilsētu, ja viņu turp aicinātu. Pat gadījumā, ja tikšanās ar Putinu nebūtu tieša. Ja tādas sarunas palīdzētu panākt mieru, principā nav svarīgi, kur tās rīko, sacījis Zelenskis.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
