Studijas Lielbritānijā: nekontrolēts migrācijas kanāls?

Lai arī kopš breksita Apvienotās Karalistes lauksaimnieki un atsevišķu citu sektoru darba devēji cīnās ar darbaspēka trūkumu, likumdevēji izdomā aizvien jaunus veidus, kā vēl vairāk ierobežot darba vīzu izsniegšanu.

Tā, piemēram, līdz šim Apvienotajā Karalistē (AK) studētgribētāji no Eiropas un visas pasaules varēja ierasties kopā ar ģimeni, taču nu tam pielikts punkts. Tāpat vairs nebūs iespējams apiet imigrācijas likumu ar līkumu, apmainot studenta vīzu pret darba vīzu, un britu valdība grasās pieteikt karu arī negodīgiem studiju aģentiem.

Izmaiņas gan būs spēkā tikai no nākamā gada janvāra, lai studenti no ārvalstīm varētu laikus plānot savu nākotni.

Te arī jānorāda, ka tiem eiropiešiem, kuriem ir rezidenta statuss, situācija nedaudz atšķiras un finansiāli apgādājamos ģimenes locekļus pie sevis var aicināt neatkarīgi no studijām. Taču eiropiešiem bez AK rezidenta statusa – arī latviešiem! – jāatceras, ka brīvās kustības laiki ir beigušies un bez atbilstošas vīzas AK nedrīkst vairs ne strādāt, ne studēt, ne ņemt līdzi ģimenes locekļus.

Studenti top par imigrantiem

Kādēļ nepieciešami ierobežojumi? Izrādās, ka studijas AK augstskolās ir veids, kā bez liekām klapatām apiet stingros imigrācijas noteikumus. Pēc mācību pabeigšanas vīzas var pagarināt vai nomainīt pret darba vīzām, un arī Iekšlietu ministrija beidzot pamanījusi, ka studentu vīzu sistēma tiek izmantota stingrās imigrācijas sistēmas apiešanai. Pieņemts uzskatīt, ka 97% studentu pēc studiju beigšanas dodas atpakaļ uz savām valstīm, tomēr realitātē AK paliek vismaz 40%.

Nevalstiskās organizācijas "Migration Watch UK" apkopotie dati par 2018./2019. gadu rāda, ka pēc vīzu termiņa beigšanās valstī palikuši 120 000 studentu, pieprasot un arī saņemot pagarinātas vīzas.

Katru gadu apmēram 20 000 studijas beigušo saņem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, par spīti tam, ka došanās studēt uz AK nekad nav bijusi kā papildu imigrācijas iespēja tiem, kuriem neder citi veidi. 

Tāpat pēc studiju beigām katru gadu apmēram 10 000–20 000 bijušo studentu vienkārši pazūd – nav datu par to, ka viņi būtu atstājuši valsti.

Šoreiz breksitu vainot nevar, jo britu neatkarīgās sabiedriskās kontroles organizācijas "National Audit Office" (NAO) dati liecina, ka jau 2009./2010. mācību gadā bijis tik daudz aizdomīgu studentu vīzu pieteikumu, ka to pieņemšanu nācies pārtraukt uz vairākiem mēnešiem. Tāpat NAO ziņojumā minēts, ka nav veiktas nekādas darbības, lai sodītu tos ārvalstu studentus, kuri pieķerti neatļauti strādājam vai ir aizsēdējušies valstī. 2011. gada Iekšlietu ministrija secinājusi, ka 60% studentu vīzu pieteikumu no Indijas, Bangladešas un Nigērijas būtu jānoraida uzreiz, jo iesniegumos trūkst pierādījumu, ka pieteicēji tiešām grasās studēt.

Jābūt bankas uzkrājumiem

Pašlaik papildus tiem, kuri imigrācijai izmanto mācības AK augstskolās, valstī iebraukt drīkst arī topošā studenta apgādībā esošie ģimenes locekļi. Pagājušajā gadā tika izsniegti 486 000 studentu vīzu, bet studentu ģimenes locekļiem – 130 000. Salīdzinājumam – 2019. gadā tika izsniegti 269 000 vīzu studentiem, bet viņu apgādājamajiem – tikai 16 000.

Gluži vecmāmiņu līdzi uz studijām Londonā gan nevar ņemt, apgādājamie ģimenes locekļi skaitās tikai bērni vecumā līdz 18 gadiem, kā arī laulātais dzīvesbiedrs vai partneris. 

Visu nepieciešams pierādīt ar dokumentiem, laulības vai partnerattiecību apliecību, bērniem – dzimšanas apliecību. Ja bērnam jau ir 16 vai 17 gadi, nāksies pierādīt, ka pusaudzis vēl nedzīvo patstāvīgu dzīvi, piemēram, nav apprecējies un viņam pašam nav bērni.

Topošajam studentam arī tagad jāvar uzrādīt iespaidīgu summu bankas rēķinā, jo papildus mācību un dzīvošanas izdevumiem katram ģimenes loceklim mēnesī jāparedz 845 sterliņu mārciņas (982 EUR) Londonas mācību iestādēs, bet ārpus Londonas – 680 (790 EUR). Piemēram, pilna laika studenti drīkst strādāt tikai 20 stundas nedēļā mācību laikā un pilnu laiku studiju brīvlaikā, pie tam ir vesela virkne ierobežojumu darbam. Aizliegts veikt darbu, kur nepieciešama profesionāla kvalifikācija, nevar pelnīt naudu ar sportošanu vai izklaides industrijā. 

Tie, kuriem ir īstermiņa vīza, nedrīkst strādāt vispār, pat ne brīvprātīgo darbu.

Likums gan tiek pārkāpts bieži, jauniešiem piepelnoties vietās, kur atlīdzību iespējams saņemt skaidrā naudā, tātad arī nemaksājot nekādus nodokļus.

Akcents uz imigrācijas ierobežošanu

Imigrācijas ierobežošana šobrīd ir karstā tēma britu politikā. Ir secināts, ka valsts nav spējīga uzņemt tik milzīgu iebraucēju skaitu: veselības sistēma netiek galā ar pašmāju pacientiem, skolās bērniem nepietiek vietu, nemaz nerunājot par pabalstiem, sociālajiem servisiem un katastrofālo mājokļu trūkumu. Britu premjerministrs Riši Sunaks apsolījis situāciju risināt, un, kaut gan gumijas laivas ierobežot pagaidām ir pagrūti, toties "legālo" imigrāciju ierobežot ir krietni vieglāk. Viens no veidiem, kāds ticis ierosināts, ir tieši šajā publikācijā raksturotais – samazināt studentu un viņu ģimenes locekļu skaitu. 

Un tas viss par spīti faktam, ka studenti no trešajām valstīm spēlē lielu lomu ekonomikas uzlabošanā.

Iekšlietu ministre Suela Breivmena: "Ir pienācis laiks veikt šīs izmaiņas, lai samazinātu imigrāciju, cik vien ātri iespējams. Sagaidām, ka migrācija samazināsies līdz pirmspandēmijas līmenim." Ministres kolēģis, izglītības ministrs Džilians Kīgans piebilst: "Tas ir pareizi, ka esam sākuši rīkoties, lai samazinātu skaitu, tajā pašā laikā saglabājot saistības attiecībā uz mūsu starptautisko izglītības stratēģiju, kas turpina bagātināt AK izglītības sektoru un dod vērā ņemamu pienesumu ekonomikai."

Taču ne visi ir apmierināti. Anna Marija Greima, "UK Council for International Student Affairs" direktore, ir sašutusi: "Esmu dziļi apbēdināta, redzot, ka jaunā kārtība atņems tiesības ņemt līdzi ģimenes locekļus studējot." Viņa pieļauj, ka tie studenti, kuri nevar doties uz ārzemēm bez ģimenes locekļiem, izvēlēsies studēt citur. Arī Džeimijs Arovsmits, "Universities UK International" direktors, domā, ka visvairāk cietīs sievietes un studenti no atsevišķām valstīm.

Tiesa, britu imigrācijas iestādes nākotnē nenoraidīs pilnīgi visu studentu ģimenes locekļus, piemēram, paredzēti izņēmumi tiem, kuri studēs pilna laika pēcdiploma pētniecības kursā, kas ir vismaz deviņus mēnešus garš. Protams, tāpat kā iepriekš arī šajā situācijā nāksies pierādīt, ka pietiek līdzekļu, lai uzturētu sevi un ģimenes locekļus.

Tepat, Eiropā.

Foto: Latvijas Avīze