14.3 °C
Ukrainā šobrīd pilnā sparā rit iedzīvotāju aptaujas un pašvaldību darbs, lai līdz gada beigām izskaustu no kartēm ģeogrāfiskus nosaukumus, kas pagaidām vēl atgādina par Krievijas, ne Ukrainas vēsturei būtiskiem notikumiem, datumiem, personībām un saistās ar periodu, kad Ukraina kā kolonija atradās Krievijas impērijas un PSRS varā. Pārmaiņas nosaka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aprīļa beigās parakstītais likums par toponīmu dekolonizāciju, kas stāsies spēkā jūlijā.
Pēc tam pašvaldībām dos pusgadu, lai izpildītu pārdēvēšanas nosacījumus. Paralēli turpinās atlikušo attiecīgās ideoloģijas pieminekļu aizvākšana.
Atpakaļ pie bijušā
Plāns, kā zināms, paredz totālu Ukrainas vietvārdu derusifikāciju. Būs jāmaina pilsētu, ciemu, ielu, upju, ezeru un kalnu nosaukumi. Ukrainas mediji šajās dienās jau publicē dažādu pašvaldību sagatavotos sarakstus ar pārdēvējamo ciemu krieviskajiem nosaukumiem un iedzīvotāju priekšlikumiem. Tā Harkivas apgabala Bohoduhivas rajona Gorkija ciemam pārsaukšanai piedāvāti pat 15 varianti. Bet Ukrainas austrumu Dnipropetrovskas apgabala Novomoskovskas pilsētai jāizšķiras starp Sičeslavu vai Novoseļicu. Līdz 1. jūnijam pašvaldībai ar iedzīvotājiem jāvienojas par piemērotāko, bet pēc tam gala variants tiks nosūtīts apstiprināšanai parlamentam – Augstākajai Radai.
Atsevišķs jautājums ir Krimas vietvārdu nomaiņa. Tur paredzēts ņemt vērā Krimas pamattautu, vispirms jau Krimas tatāru, viedokli.
Krimas tatāru organizācijas Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs ieteicis Sevastopoli pārsaukt par Akjaru, jo tāds vārds 18. gadsimtā bijis tatāru ciemam vēlākās Krievijas karaflotes bāzes vietā. Arī citām pussalas apdzīvotajām vietām varētu atgriezt vēsturiskos nosaukumus, kādi bija, pirms Krimu 1783. gadā iekļāva Krievijas impērijā vai pat salīdzinoši nesen. Proti, 1944. gadā pēc Krimas tatāru deportācijas padomju vara mērķtiecīgi un sistemātiski mainīja vietvārdus, lai dzēstu atmiņas par šo tautu. Ukraiņu vēsturnieki norāda, ka toreiz mainīti vairāk nekā 1300 apdzīvoto vietu nosaukumi jeb 90% no visiem Krimā esošajiem, un parādījās tādi universāli padomju nosaukumi kā Gvardeiska, Ļeņina, Tankovo un tā tālāk. Tiesa, ir viedoklis, ka ar pārsaukšanas diskusijām nevajadzētu aizrauties, kamēr Krima vēl atrodas Krievijas okupācijā, un nevajadzētu pārspīlēt arī ar pussalas lielo pilsētu nosaukumu maiņu, jo Maskavas propaganda to var izmantot iedzīvotāju uzkurināšanai. Izšķirošais vārds jebkurā gadījumā piederēšot vietējiem iedzīvotājiem.
Putina ieguldījums
Kā teikts paskaidrojumā pie 22. aprīlī Zelenska parakstītā likuma, krieviskie vietvārdi ir "piektā kolonna mūsu sabiedriskajā dzīvē; ass nazis, kas slepus apdraud mūsu sadzīvi un ik dienu ietekmē mūsu apziņu, (..) cenšoties bremzēt ukraiņu pasaules uzskata un ukraiņu identitātes attīstību". Bijušais Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta vadītājs, vēsturnieks Volodimirs Vjatrovičs "Facebook" komentējis: "Ukrainā vairs nebūs nosaukumu un atveidojumu, veltītu suvoroviem, kutuzoviem, puškiniem un bulgakoviem, Krievijas pilsētām un iekarojumiem. Vērtīgos pieminekļus pārcels uz muzeju."
Novērotāji norāda, ka ģeogrāfisko nosaukumu pārdēvēšana līdz ar attiecīgo monumentu demontāžu Ukrainā viļņveidīgi sākās tūlīt pēc 2013./2014. gada Pašcieņas revolūcijas, pēc Krimas aneksijas un Krievijas izraisītā kara sākuma Donbasā. Agrāk centās izskaust ar komunistisko ideoloģiju saistīto, bet pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma ukraiņi gatavi aizslaucīt no Ukrainas kartes visu krievisko.
No pilsētām un parkiem pazūd padomju periodā vietā un nevietā liktie pieminekļi krievu literātiem un padomju ģenerāļiem.
Pēc Ukrainas Kultūras un informācijas politikas ministrijas datiem, līdz šim valstī nomainīti 987 apdzīvotu vietu vārdi, 52 tūkstoši toponīmu pašās apdzīvotākajās vietās, novākti 2,5 tūkstoši pieminekļu, kam saistība ar padomju pagātni vai Krievijas vēsturi, no kuriem 1,5 tūkstoši bija pieminekļi Vladimiram Ļeņinam. Šī gada martā prezidents Zelenskis uzdeva premjerministram Denisam Šmihaļam izskatīt jautājumu pat par Krievijas oficiālo pārdēvēšanu par Moskoviju.
"Neviens Ukrainas derusifikācijas labā nav darījis vairāk par [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu," laikrakstam "The Washington Post" norādījis Kembridžas Universitātes Ukrainas studiju asociētais profesors Rorijs Finins, uzsverot, ka Krievijas agresija pamudinājusi dzēst no publiskās telpas jebkādus atgādinājumus par krievu kultūru un vēsturi. "Pilsētvides piesātināšana ar slavenu krievu rakstnieku tēliem ir daļa no Krievijas impēriskā mantojuma, kura mērķis bija padarīt šīs svarīgās [krievu] kultūras personības par centrālām arī ukraiņu kultūrā," ASV izdevumam atgādināja Jēlas Universitātes slāvu valodu un literatūras profesore Edita Bojanovska. Sociālās saziņas platformas "Telegram" kanāls "Dekolonizācija. Ukraina" konstatējis, ka, piemēram, Odesas apgabalā vēl ir 49 Aleksandra Puškina ielas, bet visvairāk Puškina vietvārdu ir Vinnicas (140), Dnipropetrovskas (116) un Harkivas (104) apgabalos, kamēr Ukrainas rietumu Ļvivas apgabalā atlikušas tikai divas ielas.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
