Levits tomēr nekandidēs

Ja koalīcijai nav vienota Valsts prezidenta kandidāta, tas paver visu lauku un pārsteigumi var būt dažādi – tā intervijā TV3 vēl trešdienas rītā sacīja premjers Krišjānis Kariņš ("JV").

Dažas stundas vēlāk pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, viņam klātesot, premjers žurnālistiem vakar teica: "Esmu konstatējis, ka koalīcijai nav vienota kandidāta. Neizskatās, ka kāds no esošajiem kandidātiem varētu iegūt vairākumu. Neko nevaru izslēgt, notikumu attīstība var būt gana dinamiska." K. Kariņa teikto varēja uztvert kā signālu E. Levitam, kura vairāki priekšgājēji, apzinoties, ka nespēs gūt vairākumu, atkārtoti uz amatu vairs nepretendēja.

Un jau vakar vakarā plkst. 19 Valsts prezidenta kanceleja izplatīja Egila Levita paziņojumu, kurā viņš pavēsta, ka Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīsies.

Publicējam visu paziņojuma tekstu.

"Vienmēr esmu iestājies par latvisku un rietumniecisku Latviju, par vērtībām, kas noteiktas Satversmes ievadā, kura pieņemšanu es 2014. gadā rosināju.

Pie pašreizējā Saeimas politiskā salikuma vienīgā reāli iespējamā koalīcija, kas vairāk vai mazāk var garantēt šādu Latvijas latvisku un vienlaikus rietumniecisku orientāciju, ir pašreizējā koalīcija, kuru veido "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". Tādēļ pēc 2022. gada vēlēšanām aktīvi iestājos par šīs koalīcijas izveidi, sagaidot no tās arī iespējami ambiciozu reformu programmu. Toreiz uzskatīju, ka šajā koalīcijā varētu uzņemt arī "Progresīvos".

Latvijas politisko kursu būtiski ietekmē valsts augstākā amatpersona. Tas Valsts prezidenta vēlēšanās jāņem vērā.

Šobrīd koalīcija šajā jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība" ir atbalstījusi manu kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru. Nevienam nav skaidra vairākuma.

Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu.

Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena.

Tas būtu signāls, ka tik būtiskā jautājumā kā Valsts prezidenta ievēlēšanā par līdznoteicējiem var kļūt prokremliskas un ar oligarhiem saistītas aprindas.

Tas atstās zīmogu uz Valsts prezidenta amatu, radīs viņam grūtības pārstāvēt Latvijas intereses un uzturēt uzticības pilnu dialogu ar mūsu sabiedrotajiem. Tas radīs šaubas par Latvijas politisko kursu.

Trauslajā drošības situācijā, kādā atrodas Latvija, tas raidītu nepareizu signālu gan mūsu pašu pilsoņiem, gan mūsu sabiedrotajiem, gan Maskavai.

2019. gadā es tiku ievēlēts uz četriem gadiem. Savus Valsts prezidenta pienākumus šajā laikā esmu pildījis pēc labākās sirdsapziņas. Ņemot vērā Nacionālās apvienības un "Jaunās Vienotības" atbalstu, izteicu gatavību kandidēt arī uz otro termiņu. Tomēr atkārtoti uzsvēru, ka koalīcijai ir nepieciešams vienoties par kopēju kandidātu.

Pārvēlēšana uz otru termiņu man nav pašmērķis.

Ņemot vērā patlaban briestošo de facto koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties.

Aicinu arī otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu rīkoties līdzīgi. Tas ļaus pašreizējai koalīcijai Latvijas valsts interesēs vienoties par kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu.

Es pateicos par atbalstu Nacionālajai apvienībai, "Jaunajai Vienotībai" un visiem maniem domubiedriem, kuriem ir līdzīgi uzskati par Latvijas nacionālajām pamatvērtībām un mūsu valsts politisko mājvietu Eiropā."

Vakar vēl pirms Levita paziņojuma "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis "Latvijas Avīzei" teica, ka situācijā, kad nevienam no nosauktajiem kandidātiem nav vairākuma, "JV" kā lielākajai Saeimas frakcijai ir uzlikta atbildība meklēt tādu nākamo Valsts prezidentu, par kuru var vienoties vairākums, un te iespējas ir dažādas.

Vakar no rīta intervijā TV3 K. Kariņam vaicāja, vai "Jaunā Vienotība" varētu aizdomāties arī par "Progresīvo" kandidātu, uz ko premjers atbildēja: "Šobrīd es nevaru neko izslēgt, bet es nezinu, ko virzīs." Arī uz vaicāto, vai "JV" varētu nosaukt savu cilvēku prezidenta amatam, K. Kariņš atbildēja tāpat: "Nevaru izslēgt, jo ir jāskatās, kā attīstās notikumi."

Tikmēr sociālajos tīklos "Apvienotā saraksta" līderis Edgars Tavars vakar bija ievietojis vizuālu apstiprinājumu tam, ka frakcijas deputāti ir parakstījuši iesniegumu par U. Pīlēna izvirzīšanu Valsts prezidenta vēlēšanās. "Šauras koalīcijas vienošanās vietā var sākties godīga un atklāta sacensība," uzsvēra E. Tavars.

Šodien savu lēmumu plāno paziņot arī "Progresīvie", kuru ietekme pēc K. Kariņa mīklainajiem izteikumiem pieaug. 

Tā var būt saistīta ne tikai ar "Progresīvo" nosauktā pretendenta izredzēm, bet arī ar šī politiskā spēka lomu cita kandidāta ievēlēšanā, jo pastāv dažādas kombinācijas, kādās partijas var vienoties. 

Piemēram, "Jaunajai Vienotībai", Zaļo un zemnieku savienībai un "Progresīvajiem" kopā ir 52 balsis.

Tiesa, daži politiķi trešdien bija novērojuši, kā ZZS sabiedroto "Latvijai un Ventspilij" viens no līderiem Guntis Blumbergs esot viesojies "Apvienotā saraksta" frakcijā. Par to, ka pieredzējusī ZZS ar 16 balsīm arī var nospēlēt būtisku lomu, runā jau vairākas nedēļas, ieskaitot ZZS deputātus pašus. Taču vairāk bija dzirdēts par viņu interesi sadarboties ar "JV", kas tagad ir ietekmīgāka nekā "AS". Frakcijas vadītājs Viktors Valainis par sarunu gaitu "Latvijas Avīzei" nevēlējās stāstīt. Viņš tikai teica: "Tagad visi runā ar visiem. Mēs darīsim visu, lai Valsts prezidentu ievēlētu 31. maijā."