Eiropas Parlaments pieprasa par 10% lielāku ES budžetu, sarunas kļūs sarežģītākas

Diskusijā par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu Eiropas Parlaments virzās uz likmju paaugstināšanu – tas vēlas par 10% lielāku finansējumu ES budžeta programmām, nekā piedāvājusi Eiropas Komisija.

Tradicionāli ES daudzgadu budžetu cenšas apstiprināt aptuveni pusotru līdz divus gadus pirms tā stāšanās spēkā, lai dalībvalstis varētu paspēt sagatavot savus nacionālos plānus un programmas atbilstoši šim budžetam. Piemēram, pašreiz spēkā esošā daudzgadu budžeta versija 2021.–2027. gadam tika apstiprināta 2020. gada decembrī, gadu pirms budžeta spēkā stāšanās, taču toreiz izskanēja arī kritika, ka budžets apstiprināts pārāk vēlu, tādēļ šoreiz tika plānota savlaicīgāka budžeta pieņemšana un šoreiz ES pārvaldības iestādes centās šo procesu virzīt ātrāk. Diez vai tas būs izdevies, jo jau pašreiz skaidrs, ka smagākās un grūtākās budžeta sarunas gaidāmas 2027. gadā, nevis 2026. gada otrajā pusē, kā tas sākotnēji tika plānots. Tāpat ir skaidrs, ka Eiropas Parlaments, izvirzot budžeta priekšlikumus, kas ir būtiski atšķirīgi no Eiropas Komisijas piedāvājuma, šīs sarunas nav padarījis vieglākas.

Parlaments vēlas par 10% vairāk

Eiropas Komisija jau sākotnēji izvirzīja virkni pretrunīgu priekšlikumu nākamajā daudzgadu budžetā, piemēram, likvidēt atsevišķu ES robežreģioniem mērķētu finansējumu vai apvienot lauksaimniecības atbalsta finansējumu un kohēzijas – proti, valstu atšķirību mazināšanai paredzēto finansējumu – vienā paketē un nodot to dalībvalstu rīcībā, lai tās lemtu, kā labāk to izlietot. Šo priekšlikumu mērķis bija padarīt budžetu vienkāršāku, elastīgāku un ietekmīgāku, uzskatīja Eiropas Komisija. Tomēr parlaments nav uztvēris un atbalstījis šos priekšlikumus, izsakot atbalstu tradicionālajai ES budžeta struktūrai.

Pati svarīgākā Eiropas Parlamenta nostājas atšķirība no Eiropas Komisijas priekšlikumiem ir veltīt visu 1,27 triljonus lielo ES daudzgadu budžetu dažādu programmu un struktūrfondu projektu īstenošanai. 

EK priekšlikums bija daļu budžeta līdzekļu novirzīt kovida gados veikto ES aizņēmumu atmaksai, bet parlaments uzskata, ka līdzekļi parādu atmaksai jāmeklē ārpus budžeta. "EP iestājas par budžetu, kas ir pietiekams un ir prognozējams," teica EP ziņotājs par daudzgadu budžetu Zigfrīds Muresans, uzsverot, ka Eiropas Savienība šobrīd saskaras ar jauniem drošības un konkurētspējas izaicinājumiem, bet arī agrākie – Zaļais kurss, digitalizācija, kohēzijas politika un kopējā lauksaimniecības politika – nekur nav zuduši. "Eiropas Parlamenta budžeta priekšlikums nozīmē faktisku 10% līdzekļu palielinājumu struktūrfondu un budžeta programmu finansējumam," viņš sacīja, uzsverot, ka valstu savienības parādi nav jāmaksā uz zemnieku vai studentu apmaiņas programmas "Erasmus" rēķina.

Pret kohēzijas un lauksaimniecības naudas apvienošanu

Z. Muresans uzsvēra, ka EK vēlējusies likvidēt budžeta prognozējamību lauksaimniecības un kohēzijas jomās, veidojot vienotu nacionālo budžeta aploksni. Savukārt EP piedāvā atgriezties pie prognozējama budžeta apjoma lauksaimniekiem un reģionu attīstībai. Vienlaikus EP atbalsta arī elastību šo politiku un budžetu ietvaros, saglabājot dalībvalstīm iespējas pārskatīt kohēzijas politikas nacionālos mērķus. Kopējai lauksaimniecības politikai EK piedāvāja novirzīt 261 miljardu eiro, bet EP grib palielināt šo finansējumu – izdalīt vēl papildus 41 miljardu eiro lauku attīstībai un 45 miljardus eiro "Mercosur" līguma ietekmes kompensēšanai. Kopā ar piedāvāto 10% budžeta palielinājumu parlamenta priekšlikums ir novirzīt kopējai lauksaimniecības politikai nākamajā daudzgadu budžeta periodā 385 miljardus eiro. Tieši tāpat EP nepieņem EK piedāvājumu finansējuma mazināšanai zvejniecībai no pašreizējiem sešiem miljardiem eiro uz diviem miljardiem nākamajā daudzgadu budžetā. Parlaments piedāvā novirzīt 6,5 miljardus eiro zvejniecības atbalstam.

Latvijai un Baltijas valstīm svarīgajā ES finansējumā robežapgabalu drošības, ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai Eiropas Parlaments arī nav atbalstījis Eiropas Komisijas priekšlikumu atteikties no atsevišķa finansējuma šiem mērķiem, piedāvājot atstāt šo budžeta sadaļu un palielināt to līdz 6,5 miljardiem eiro.

Tāpat EP pauda īpašu atbalstu ES uzņēmumu konkurētspējas veicināšanas programmai, piedāvājot arī tai novirzāmo līdzekļu apjomu palielināt par 10%. 

"Eiropa saskaras ar ļoti sarežģītu un izaicinošu laiku, un mums jābūt ambiciozākiem. Eiropai jānodrošina līdzekļi, lai stātos pretī šiem izaicinājumiem," 

izteicās Eiropas Parlamenta ziņotājs.

Budžeta priekšlikumi Latvijai labvēlīgi

Nils Ušakovs, kurš ir pastāvīgais Eiropas Parlamenta budžeta komisijas loceklis un Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses ziņotājs par ikgadējo budžetu, uzskata, ka parlamenta priekšlikumi par budžetu no Latvijas viedokļa vērtējami pozitīvi: "Pagaidām tā ir tikai Eiropas Parlamenta nostāja par daudzgadu budžetu sarunās ar Eiropas Padomi, un līdz galīgā lēmuma pieņemšanai šajā jautājumā vēl ir apmēram gads līdz pusotrs – tieši šo sarunu rezultātā tiks noteikts daudzgadu budžeta apjoms un tas, vai tajā būs iespējams panākt palielinājumu. Jāatzīst, ka pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos varbūtība, ka izdosies vienoties ar dalībvalstu valdībām par lielākām iemaksām ES budžetā un šādi izveidot būtiski lielāku ES budžetu, nekā sākotnēji bija plānojusi Eiropas Komisija, nav īpaši augsta. Taču svarīga ir parlamenta nostāja palielināt Eiropas Komisijas izteikto budžeta piedāvājumu par 10%, par spīti tam, ka nākamajā daudzgadu budžeta periodā uz ES finansēm gulsies liels slogs saistībā ar kovida laikā ņemto aizņēmumu atmaksu, kā arī lielu finanšu slogu radīs atbalsta turpināšana Ukrainai un krasi pieaugušās drošības vajadzības.

No Latvijas viedokļa raugoties, ir labi, ka parlaments uzskata – jāsaglabā īpašs finansējums ES pierobežas reģionu stiprināšanai, jo Baltijas valstis ir tieši šāds reģions. (Eiropas Komisijas piedāvājumā bija paredzēts no šī finansējuma atteikties.) 

Šis finansējums nav saistīts tikai ar drošību, bet arī ekonomisko un sociālo situāciju pierobežā, kas Ukrainas kara dēļ ir kļuvusi visai sarežģīta. 

Ņemot vērā, ka pierobežas reģioni sargā visu Eiropu, tā nav tikai Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas problēma, tā ir arī kopējā ES problēma. Otrs punkts, par kuru iestājas Latvija un Baltijas valstis, bija nesamazināt tiešmaksājumus zemniekiem un lauksaimniecībai pieejamo finansējumu kopumā, un Eiropas Parlaments ir atbalstījis šo nostāju. Austrumeiropas valstīm tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo vidēji Austrumeiropas reģiona zemnieki saņem par 20% mazākus tiešmaksājumus nekā Rietumeiropas zemnieki. Eiropas Komisijas piedāvātā budžeta priekšlikums bija apvienot lauksaimniecības finansējumu ar kohēzijas finansējumu. No praktiskā viedokļa nozīmētu, ka zemnieku tiešmaksājumi sāktu konkurēt ar nepieciešamību celt to vai citu tiltu vai labot ceļu, un nav vēl zināms, kas šajā konkurencē uzvarētu. EP šķiet, ka šos finansējumus nepieciešams nošķirt." Tomēr jāsaprot arī, ka šobrīd svarīgākā problēma ir nevis tas, kā sadalīt naudu, bet gan – cik naudas vispār būs.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Cik vēl tālu līdz jaunajam daudzgadu budžetam?

• Diskusija par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam ir tikko iegājusi jaunā fāzē, jo savu attieksmi pret 2025. gada jūlijā Eiropas Komisijas iesniegto budžeta projektu ir formulējusi Eiropas Parlamenta budžeta komisija.
• 15. aprīlī budžeta komisija nobalsojusi par šo priekšlikumu, un aprīļa beigās tas būtu jāapstiprina Eiropas Parlamenta plenārsesijā.
• Pēc tam kad savus viedokļus par daudzgadu budžetu būs izstrādājuši nozaru ziņotāji, kuriem dots laiks līdz novembrim, sāksies ES budžeta pieņemšanas procesa sarežģītākais un atbildīgākais posms – sarunas Eiropas Padomē, kurā pārstāvēti valstu valdību vadītāji, par politiski pieņemamu risinājumu un sarunas starp Eiropas Padomi un Eiropas Parlamentu par abpusēji pieņemamu kompromisu.
• Eiropas Padomes pieņemtais lēmums par budžetu būs jāapstiprina Eiropas Parlamentā.