21. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas sākums

1866. gada 21. aprīlī. Pirms 160 gadiem Rīgas vācu laikraksts "Rigasche Stadtblätter" informēja lasītājus, ka Rīgas mākslas priekšmetu kolekcionārs un tirgotājs Domeniko de Robiani (1791–1889) piedāvā pilsētas rātei iegādāties ap 50 savu gleznu topošās Rīgas Pilsētas gleznu galerijas vajadzībām.

Tajā esot gan itāliešu, vācu un holandiešu vecmeistaru, gan jaunāki darbi. Īpaša komisija nodarbojoties ar gleznu novērtēšanu, lai pēc tam ziņotu rātei. Jūlijā rātskungi lēma, ka piedāvātās gleznas iegādājamas un īpašniekam par izstādīšanu līdz mūža galam ik gadu maksājami 600 rubļu nomasnaudā. Kad 1869. gadā Rīgas pilsētas gleznu galerija, mūsdienu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja priekštece, beidzot vēra durvis publikai, izstādē bija ap 100 darbu, kas nozīmē, ka Robiani kolekcija veidoja nozīmīgāko daļu tās pamata. Pārējais bija ne mazāk vērtīgi dažādu personu dāvinājumi. 19. gadsimta pirmajā pusē Rīgā jau pastāvēja vairākas lielākas gleznu privātkolekcijas, kas palaikam bija apskatāmas arī publikai. Lielākā un vērtīgākā piederēja tirgotājam Frīdriham Vilhelmam Brederlo (1779–1862). Tomēr ap 1842. gadu mākslas mīļotāju rindās sākās debates par pastāvīgas, pilsētas pašvaldībai piederošas un visiem pieejamas gleznu galerijas ierīkošanu. Publiski mākslas muzeji tolaik jau pastāvēja daudzās Rietumeiropas pilsētās, arī mazākās par Rīgu. 

Tas bija pilsētas kultūras līmeņa un lepnuma jautājums, tāpēc rātskungi atbalstīja ideju, ka arī rīdziniekiem nepieciešams kas tāds, kā aplūkošana derētu "tikumu un gaumes izkopšanai".

Pašvaldības vīri gan pārrēķinājās, cerot, ka Robiani, kam darījuma brīdī bija 75 gadi, šaisaulē vairs ilgi neuzturēsies un rentes nauda viņam nebūs jāmaksā daudzus gadus. Kolekcionārs tomēr nodzīvoja līdz 98 gadiem un paspēja no pilsētas kases saņemt 12 tūkstošus rubļu – ļoti ievērojamu summu, varbūt pat neadekvātu viņa gleznu vērtībai. Pilsētas galerijas sākotnējā atrašanās vieta bija Rīgas pilsētas reālģimnāzijā (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija Raiņa bulvārī 8), taču 19. gadsimta beigās galerijai nācās vairākkārt mainīt mājvietu, līdz 1905. gadā pēc Vilhelma Neimaņa projekta Esplanādes malā tapa Rīgas pilsētas mākslas muzeja, tagadējā LNMM ēka.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Sociāldemokrāts", 1926. gada 21. aprīlī

Ulmaņa valdības glābšanas mēģinājumi. K. Ulmanis vedis sarunas ar maziniekiem, jaunsaimniekiem un demokrātisko centru par šo frakciju iestāšanos vai palikšanu valdības koalīcijā. Attiecībā uz dažādiem solījumiem Ulmanis izrādījis lielu piekāpību. Runā, ka nepieciešamības gadījumā koalīcija pat būtu ar mieru upurēt tieslietu ministru Petrevicu. Bet mazinieku frakcija pret Ulmaņa priekšlikumu izturējusies noraidoši. Tāpat jaunzemnieku vārdā Nonācs paziņojis, ka tagad koalīcijas piekāpšanās uz tieslietu ministra atlaišanu nākot par vēlu. Tādā pašā garā atbildējis arī demokrātiskais centrs. Tā ka pagaidām Ulmanim nav drošas izredzes atjaunot savai koalīcijai vairākumu. Pie šāda stāvokļa valdībai ir riskanti stāties pie valsts budžeta apspriešanas, kas iesākās jau vakar, un tāpēc, kā dzird, valdība grib izsargāties no pāriešanas pie budžeta apspriešanas pēc pantiem. Sarunas par centra apvienības atjaunošanu turpinās.