Kad runājam par pensijas uzkrājumiem un finanšu drošību vecumdienās, sievietēm šie jautājumi ir īpaši nozīmīgi.
Ne tikai tāpēc, ka viņas dzīvo ilgāk, bet arī tāpēc, ka statistiski darba tirgū saskaras ar nevienlīdzīgiem nosacījumiem, kas ietekmē gan atalgojumu, gan karjeras izaugsmi.
Ienākumu plaisa sākas agri – un seko visu mūžu
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gadā sievietes Latvijā vidēji saņēma par 13,9% mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Lielākā plaisa ir vecumā 35–44 gadi – šajā vecumā sievietes nopelna par 16,8 % mazāk nekā vīrieši. Lai arī pēc 44 gadu vecuma nodarbināto sieviešu īpatsvars pieaug, atalgojuma plaisa saglabājas – ap 16%. Tas nozīmē, ka uzkrājumi pensijai aug lēnāk, un arī sociālās iemaksas – mazākas.
Ne tikai zemāki ienākumi, bet arī mazāk laika darbam
Sievietes Latvijā vidēji nedēļā strādā par 1,2 stundām mazāk nekā vīrieši, un viņu nodarbinātības līmenis 2024. gadā bija par 4,7 procentpunktiem zemāks (61,7 % pret 66,4 %). Šīs atšķirības daļēji skaidrojamas ar to, ka joprojām lielāko rūpju slogu par bērniem un ģimenes labklājību Latvijā pārsvarā uzņemas sievietes. Tas bieži nozīmē nepilna laika darbu vai vispārēju prombūtni no darba tirgus dzīves aktīvajos gados, kā rezultātā neveidojas vai būtiski samazinās pensiju 2. līmeņa uzkrājumi.
Papildus tam sievietes biežāk strādā zemāk atalgotās profesijās un retāk ieņem augstus amatus – piemēram, tikai 28,1 % no lielo uzņēmumu valdēm veido sievietes. Visu šo faktoru kombinācija rada ilgtermiņa sekas: zemāki ienākumi aktīvajā darba dzīvē pārvēršas ievērojami mazākos uzkrājumos vecumdienām, palielinot sieviešu nabadzības risku pensijas vecumā.
Vientulība vecumdienās – reāls risks
Saskaņā ar 2023. gada datiem, Latvijā sievietes dzīvo vidēji par 10,1 gadu ilgāk nekā vīrieši (sievietēm – 80,6 gadi, vīriešiem – 70,5 gadi). Tā ir viena no lielākajām dzimumu atšķirībām Eiropas Savienībā.
“Latvijā sievietēm vidējā vecuma pensija ir aptuveni par 15 līdz 20% zemāka nekā vīriešiem. Tas saistīts ar mazākiem ienākumiem, pārtraukumiem darba gaitās ģimenes aprūpes dēļ un mazāku nostrādāto stundu skaitu. Šī atšķirība nozīmē, ka sievietēm ir lielāks finansiālais risks vecumdienās un īpaši svarīgi apdomāt savu plānu vecumdienām un laikus veidot papildus pensijas uzkrājumus,” uzsver Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja.
Ko vari darīt jau šodien?
1. Apzinies savas vajadzības vecumdienās.
Padomā par to, kā gribi dzīvot, kad beigsies aktīvā darba dzīve. Ja šodien esi pieradusi dzīvot ar 1500 eiro mēnesī, tad arī pensijā, visticamāk, būs nepieciešams līdzīgs ienākumu līmenis, lai saglabātu ierasto dzīves kvalitāti. Taču ir būtiski saprast: valsts pensija nākotnē varēs nodrošināt tikai aptuveni 40% no taviem oficiālajiem pirmspensijas ienākumiem.