Latvijā turpinās cilvēku ziņojumi par sastapšanos ar lāci vai vilku, šo plēsīgo dzīvnieku arvien lielāko pārdrošību, kā arī nodarītajiem posta darbiem.
Jo sevišķi izteikti tas izpaudās septembra beigās – oktobra sākumā, kad vai ik dienas reģionālajos un centrālajos medijos izskanēja ziņas, ka, piemēram, Valkas pusē lācis nebaidās no mednieka, ka sēņotāji vairās iet Vaiņodes mežos, jo arī tur negaidīti esot parādījies ķepainis, ka vilki plēš aitas utt.
Cik liela šī problēma ir Latvijā, mūsu reģionā, Eiropā? Vai cilvēkiem sevi un savu mantu jāsargā pašiem, ierobežot plēsējus jāprasa palīdzība medniekiem, varbūt valstsvīriem un politiķiem? "Cilvēka patiesa sadzīvošana ar plēsējiem būs tikai tad iespējama, kad sadzīvot pratīs cilvēki ar atšķirīgām interesēm," vērtē Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks.
Atļauts nomedīt 300 vilkus
"Latvijas Avīzes" un citu izdevumu slejās šī tēma iztirzāta itin regulāri, līdz šim vairāk fokusējoties uz vilkiem. Šis dzīvnieks Latvijā ir medījama suga, kam Medību likums un Medību noteikumi nosaka stingrus ieguves apstākļus ierobežotā daudzumā. Mūsu valstī vidēji vienā sezonā atļauts nomedīt 300 vilkus. To medību sezona ir no 15. jūlija līdz Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā nomedīšanas apmēra izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. martam.
Neskatoties uz to, lauksaimnieki sūdzas, ka vilki katru gadu uzbrūkot mājlopiem, nodarot lopkopjiem finansiālus zaudējumus.
Tikai pērn VMD dienests saņēmis informāciju par 120 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, kuros cietuši 597 mājdzīvnieki.
Pēc VMD vērtējuma, Latvijā patlaban mitinās apmēram 1400 vilku. Savukārt Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš pauž, ka, pēc zinātnieku pētījumiem, Latvijā ir 500–800 vilku.
Citās Eiropas Savienības (ES) valstīs vilks ir vēl vairāk aizsargāts nekā Latvijā. Bet arī tur augot spiediens uz vilku aizsardzības statusa izmaiņām, kas saistīts ar uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem.
Lāči – faktiski neaizskarami
Latvijā jau tagad dzīvojot arī apmēram pusotrs simts lāču. To skaits turpina netraucēti pieaugt, jo atšķirībā no vilkiem lāčus medīt ir aizliegts. Mednieki pārliecināti – statusa maiņa šobrīd neaizskaramajam lācim esot politisks jautājums, turklāt ES līmenī. Ātras izmaiņas neesot paredzamas.
Kāds šis statuss īsti ir no vietējo likumu un ES direktīvu viedokļa, "Latvijas Avīzei" skaidroja VARAM pārraudzībā esošās Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti.