4 °C
Somu krīžu noturības pamatu veido trīs dienu izdzīvošanas soma, bumbu patvertnes un – lasītprasme.
To stiprina ne tikai mājās un skolā, bet arī bibliotēkās, kur savu artavu lasītprasmes veicināšanā dod… suņi.
Daudzās Somijas bibliotēkās regulāri ciemojas suņi, kuru uzdevums ir klausīties, kad tiem lasa priekšā. Bibliotēku suņi klausās, kā bērni lasa, un tā iedrošina mācīties lasīt labāk un ātrāk. "Suns nešķiro literatūras žanrus, bet klausās visu, ko tam lasa priekšā," stāsta Raimo Tuika no suņu biedrības Ūsimā reģiona nodaļas, kuram pašam ir apmācīts suns klausītājs, vārdā Hilma. Suns nekritizē ne lasīšanas ātrumu, ne pareizu vārdu vai skaņu izrunu, ne izvēlēto tēmu. Suns vienkārši ir klāt un rāmi, uzmanīgi klausās. Turpat blakus ir arī suņa instruktors, kurš lasīšanas procesā neiejaucas, bet gan rūpējas par suņa un cilvēku drošību un, piemēram, rindas kārtības ievērošanu.
Klausītājsuņu ideja radusies ASV, kur lasīšana priekšā suņiem sākās jau 20. gadsimta deviņdesmito gadu beigās. Par pirmo klausītājsuni Somijā uzskata Holivudā dzimušo Berji, kurš sāka darbu Helsinku piepilsētā Espo 2011. gadā. Tajā pašā gadā tika īstenots arī Kārinas pilsētas bibliotēkas projekts "Lasīsim sunim".
Klausītāju vidū arī jūrascūciņas, kaķi un govis
Klausītājsuņi ir sastopami dažādās Somijas bibliotēkās. Lasīt var iemācīties, tikai lasot, un to veicina arī citi mīļdzīvnieki: Sastamalas pilsētas bibliotēkā pirms desmit gadiem bija arī jūrascūciņa klausītājs Esko-Einari, kuru grāmatas interesējušas tik ļoti, ka dažas pat esot nogaršojis. Savukārt Vantā Tikurilas rajona bibliotēkā kovida laikā lielu popularitāti guva bibliotekāres Marjo Mannilas kaķi Nelli un Nekku, kuri ar datora starpniecību klausījās, kā bērni lasa "Klanu kaķu" sērijas grāmatas. Somijā eksistē arī govs klausītāja un klausītājponijs. Laucinieki zina, cik labi govis spēj klausīties.
Savukārt klausītājsuņu darbība kovida laikā jūtami apsīka, jo sunim vajag dzīvu kontaktu ar cilvēku. Arī suņu instruktoriem ilgais pārtraukums bija licis piemirst iemaņas. "Par laimi, pieprasījums pēc klausītājsuņiem šogad ir sasniedzis jaunu rekordu," min Tuika.
Skolas gribētu vairāk suņu, nekā tie ir pieejami. Suņu pieejamību ierobežo gan tas, ka suns spēj koncentrēties vienu vai, augstākais, divas stundas, gan lielie attālumi, jo īpaši lauku rajonos.
Savukārt instruktoriem ir ierobežotas iespējas ierasties skolās darba dienas laikā. Par laimi, vismaz Dienvidsomijā reģionālās suņu biedrības sadarbojas, lai suņi klausītāji tiktu nodrošināti pēc iespējas plašākam lasītgribētāju pulkam.
Bērni pierakstās rindā
Arī raksta autores Mīrmeki rajona bibliotēkā katru otro otrdienu viesojas savs klausītājsuns: Šetlendas aitu suns, vārdā Nopa. Pie suņa uz lasīšanu var pierakstīties visi, kam ir vairāk par pieciem gadiem un kuri mācās lasīt dzimtajā vai kādā jaunā valodā. Suns nekritizē, nenorāda uz kļūdām, lēnu lasīšanu vai nedrošību. Lasīšanas brīdī klāt vienmēr ir arī suņa saimnieks vai instruktors, kurš rūpējas par suņa labbūtību un cilvēka drošību. Ja suns nejūtas labi, instruktors var pārtraukt lasīšanu.
Klausītājsuņi ir pieejami ne tikai bērniem, kuri vēl tikai apgūst lasītprasmi, bet arī studentiem, kuri gatavojas eksāmeniem, un citiem pieaugušajiem, piemēram, ar lasīšanas grūtībām vai tiem, kas mācās, teiksim, somu valodu. Arī tas ir svarīgi: Somijā ir jau vairāk nekā pusmiljons cilvēku, kuru dzimtā valoda ir kāda cita, nevis somu, zviedru vai sāmu. Novērots, ka suņi klausītāji pat atpazīst bērnus un jauniešus ar lasīšanas grūtībām un bibliotēkās nereti mēdz nākt tuvāk tieši viņiem. Lasīšana priekšā sunim nomierina tāpat kā iespēja suni paijāt.
"Atskaņo" finansējuma pieteikumus
Veiksmīga ideja izrādījusies skaļi lasīt priekšā stipendiju pieteikumus bibliotēkas suņu dāmai Fīnai vienā no Helsinku pazīstamākajām – Rikhardinkatu ielas bibliotēkā. Šī akcija notika 2022. gadā. Toreiz māksliniekiem bija iespēja ne tikai paklausīties, kā lielākoties vienatnē tapušais stipendijas pieteikums izklausās, lasīts skaļi, bet arī satikties un dalīties pieredzē par stipendiju sistēmu.
Par iespēju lasīt finansējuma pieteikumus sunim klausītājam interesējās arī pētnieki.
Par notikumu rakstīja laikraksts "Helsingin Sanomat".
Helsinku grāmatu izstādē bērnu grāmatu autore Emilija Tolvanena pacietīgi gaidīja rindā pie klausītājsuņa, lai pēc satraucošas uzstāšanās palasītu skaļi savu grāmatu "Kehruss, Sulevi un slepenais palīgs lietainā rītā" (latviski tā vēl nav tulkota) un tā mazinātu stresu. Melnā sunene Hloja klausījās tik uzmanīgi un ar tādu baudu, ka uz stāsta beigām apvēlās uz muguras, lai rakstniece varētu pakasīt viņai vēderu. Smaidīja, šķiet, abas.
Ne katrs piedzimst par klausītājsuni
Kopš 2017. gada bibliotēku klausītājsuņi apgūst Somijas suņu biedrības apmācības kursu. Biedrība arī izvērtē, vai suns ir piemērots lasītāju atbalstam. Sunim ir jābūt vismaz divus gadus vecam, veselam, draudzīgam pret cilvēkiem un ar tādu raksturu, kas ir piemērots klausītājsuņa darbam. Sunim ir jābūt spējīgam strādāt citu suņu tuvumā, prasība ir arī uzticēšanās instruktoram. Sunim turklāt tiek prasīta dažādu cilvēku un situāciju pieredze, kā arī spēja nomierināties svešu cilvēku klātbūtnē. Sunim ir arī jābūt reģistrētam Suņu biedrības suņu reģistrā vai reģistrēto mājdzīvnieku (mikročipu) datubāzē. Savukārt suņa instruktoram ir jābūt pilngadīgam Suņu biedrības biedram, kurš saprot, ko nozīmē bibliotēkas suņa un brīvprātīgais darbs. Biedrības apmācības kurss, kas novembra sākumā tika plānots Tamperē, bija pilns gribētāju jau teju mēnesi iepriekš.
Apmācības ir nepieciešamas arī bibliotēkām, ziņo Somijas bibliotēku biedrība, kas pagājušajā gadā izstrādāja precizētus noteikumus un ieteikumus klausītājsuņu izmantošanai. Vērā ir jāņem, piemēram, iespējamas lasītāju un bibliotēkas darbinieku alerģijas, tādēļ lasīšanai paredzētā telpa ir jānorobežo un mazajiem lasītājiem jāpavaicā par iespējamām alerģijām. Klausītājsuņu rokasgrāmatā ir vairāki konkrēti ieteikumi, ko ņemt vērā: patrenēties ar pazīstamiem bērniem; reklamēt klausītājsuņus skolām, jo tur parasti zina, kuriem bērniem noderētu šāda palīdzība lasītprasmes veicināšanā; atcerēties par bērniem, kuri vēl tikai mācās somu valodu.
Somijas suņu biedrība lēš, ka Somijā kopā ir vairāk nekā 800 000 suņu. 70–75% no tiem ir reģistrēti sugas suņi. Biedrība ik gadus reģistrē apmēram 43 000 suņu. Suņu kompanjonu brīvprātīgā darbība Somijā ir izplatīta: apmācības tiek rīkotas kopš 2001. gada. Šobrīd Somijā darbojas apmēram 1400 suņi kompanjoni. Klausītājsuņu pagaidām ir krietni mazāk.
Lasītprasme Somijā
- Somi tradicionāli ir bijuši lasītāju tauta, tomēr lasītprasme pēdējos gados ir gājusi mazumā. Piemēram, 2021. gadā slikti lasošo jauniešu skaits pārsniedza labi lasošo skaitu.
- Skolās lasītprasmei pievērš lielu uzmanību: 2022. gada PISA rezultāti atklāja, ka katrs piektais jaunietis lasa slikti, bet aktīvai darbībai sabiedrībā nepieciešamo, apmierinošo lasītprasmes līmeni bija sasnieguši 56% skolēnu. Salīdzinājumam: 2018. gadā slikti lasīja mazāk nekā 14% jauniešu. Daļēji to var skaidrot ar to, ka skolas retāk ved skolēnus uz bibliotēkām.
- Lasītprasmes centra pētījumā 2016. gadā tikai 5% skolasbērnu ziņoja, ka nekad neņem bibliotēkā grāmatas, bet 2024. gadā – jau 11%.
- Somijā lasītprasmei ir ļoti liela nozīme arī tādēļ, ka somi dod priekšroku tieši rakstiskai, nevis mutiskai informācijai. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ starp ilgtermiņa bezdarbniekiem ir daudzi ar vājām lasīt un rakstītprasmēm.
- Somi ir arī ievērojuši, ka lasītprasme palīdz lietot vārdus dūru vietā. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ģimenes veselības centri (somiski "neuvola") iesaka lasīt priekšā jau pavisam maziem bērniņiem, un jaunajām ģimenēm tiek dāvināti grāmatu komplekti.
Somi ir izpētījuši, ka lasītprasme uzlabojas, katru dienu pa pusstundai lasot daiļliteratūru, lasīšana stiprina arī spēju apgūt matemātiku.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
