Kad pagājušajā gadā Zviedrija stāvēja uz NATO sliekšņa, Zviedrijas un Somijas ārlietu ministri saviem ziemeļvalstu un Baltijas kolēģiem uzrakstīja kopīgu vēstuli ar priekšlikumu stiprināt reģionālo drošības politiku.

Reklāma

Viņi saprata, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO vienlaikus rada vēsturisku iespēju stiprināt drošības arhitektūru Ziemeļeiropas reģionā. Tā vienlaikus bija gan iespēja, gan arī nepieciešamība. Krievijas brutālā agresija bija skaidri parādījusi, cik reģiona demokrātijām ir svarīgi turēties kopā vēl ciešāk. Šis viedoklis tika plaši atbalstīts astoņās ziemeļvalstu un Baltijas valstīs (NB8), taču bija loģiski, ka pārmaiņu procesu ierosināja ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārpolitikas sadarbības prezidējošā valsts (Zviedrija) un Baltijas jūras valstu padomes (BVJP) prezidējošā valsts (Somija).

Pašlaik – aptuveni 20 mēnešus vēlāk – mūsu reģionālā sadarbība ir ieguvusi pilnīgi jaunu kvalitāti. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība ārlietās un drošības politikā ir ciešāka, stiprāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk. Likumsakarīgi, ka vienlaikus ar šiem procesiem NATO ietvaros padziļinās arī mūsu sadarbības aizsardzībā. Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona iekļaušana NATO daudznacionālās brigādes sastāvā Latvijā ir tikai viens no daudziem piemēriem.

Mūsu reģionālo kontaktu spēks un uzticēšanās pasaulē ir unikāls. Politisko lēmumu pieņēmēji un amatpersonas regulāri sazinās. Sadarbība notiek reāllaikā – apmainīšanās ar atklātiem viedokļiem, iniciatīvu izstrādāšana un koordinētas reakcijas uz notikumiem. Tā ir tik spēcīga, jo pastāv skaidrs un vienots mērķis: padarīt Ukrainu spēcīgāku, Krieviju – vājāku un nekavējoties stiprināt mūsu nacionālo aizsardzību un noturību. Mums ir kopīga sapratne par grūtībām, riskiem un atbildību transatlantiskajā aliansē, un mēs stiprinām Eiropu NATO ietvaros. Mēs zinām, ka uz Krievijas radīto apdraudējumu Eiropas drošībai jāatbild no spēka pozīcijām – militāri, politiski un ekonomiski.

Mēs ne vienmēr runājam vienbalsīgi, bet, kad dziedam no vienas nošu lapas, ziemeļvalstu un Baltijas valstu koris tiek sadzirdēts. NB8 spēcīgo zīmolu veido ne tikai skaitļi un skaidrība. Vissvarīgākais ir tas, ka mēs darām to, ko sakām. NB8 valstis ir starp vadošajiem Ukrainas atbalstītājiem, šogad nodrošinot aptuveni trešdaļu no visas šai valstij sniegtās militārās palīdzības. Aizsardzības izdevumu ziņā mēs arī esam vieni no Eiropas līderiem. Mēs konsekventi un izlēmīgi pielāgojamies mainīgajai drošības situācijai.

Ziemeļvalstis un Baltijas valstis kopā ir būtisks ekonomisks spēks gan Eiropā, gan pasaulē. Apvienojot mūsu valstu ekonomikas, pasaules mērogā mēs ierindojamies aptuveni desmitajā vietā. NB8 formātam nav ne sekretariāta un prezidentūras, ne dibināšanas līguma un pastāvīgi noteiktu sanāksmju. Tas balstās kopīgās pamatinteresēs un vērtībās, kuras vienmēr ir jāsargā.

Pārmaiņas notiek arī Baltijas jūras valstu padomē (BJVP). Kad ārlietu ministri šā gada maijā tikās Vihulā Igaunijā, tika panākta vienošanās par nepieciešamību būtiski reformēt un pārfokusēt BJVP, lai tā spētu efektīvi reaģēt uz jaunās drošības situācijas izaicinājumiem.

To ieteica bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kurus ministri bija uzaicinājuši sagatavot ziņojumu par BJVP nākotni. Reformu tagad spēcīgi virza aktīvā Polijas prezidentūra. 

Vācijas un Polijas pilnvērtīga iesaiste līdzās ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm ir viena no BJVP lielākajām priekšrocībām. Un tam ir īstais laiks, jo visu BJVP valstu stratēģiskā vienotība šodien ir ļoti spēcīga.

Dziļāka reģionālā sadarbība drošības jomā nekādā ziņā nav vērsta uz Ziemeļeiropas drošības "reģionalizāciju". Tieši pretēji. Mērķis ir spēcīgs Baltijas jūras reģions, kas pēc iespējas efektīvāk sniedz ieguldījumu NATO un ES un padara abas organizācijas stiprākas kopumā.

NATO pamatā ir princips "visi par vienu". Kolektīvā atturēšana un aizsardzība ir tās nenovērtējamais spēks. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka tik daudzi NATO sabiedrotie piedalās, piemēram, NATO Sauszemes spēku vienībās Latvijā vai Baltijas gaisa telpas patrulēšanā. Savukārt ES solidaritāte izpaužas Savienības arvien spēcīgākajā fokusā uz tās austrumu robežu.

Bet mūsu sadarbība sniedzas pāri mūsu reģiona robežām. NB8 ir lieliska komanda. Ārlietu ministri nereti ceļo kopā – pēdējos gados uz Ukrainu, Moldovu, Indiju un Ganu. Šī gada sākumā viņi Bornholmā tikās ar Polijas, Vācijas un Francijas kolēģiem. Augsta līmeņa amatpersonas divreiz gadā tiekas ar ASV. Aizsardzības jomā ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību stiprina arī Apvienotā Karaliste un Nīderlande, kas piedalās Apvienotajos reaģēšanas spēkos.

Nemierīgos laikos vairāk nekā jebkad agrāk labs kaimiņš ir īsts dārgums. Zviedrija, Latvija un visas demokrātiskās valstis Baltijas jūras reģionā šajā ziņā ir bagātas un priviliģētas.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu