Gada pēdējais mēnesis ir sagaidīts – drīz jau klāt Ziemassvētki, tāpēc steidzam gādāt dāvanas saviem mīļajiem. Izklausās jauki un harmoniski, bet reizēm apdāvināšanās trakums var izraisīt arī gaužām negatīvas emocijas. Kuram vairāk dāvanu? Kuram labākas? Viens var atļauties to, ko nevar cits. Kā nekļūt par upuri patērētāju kultam un nepārvērst svētkus par materiālu sacensību? 

Komentē psihoterapijas speciāliste Līga Bernāte

Pavisam maziem bērniem ir vienalga, cik maksā viņu dāvana – priecāsies gan par, piemēram, lētiem flomāsteriem, gan arī par dārgākiem. 

Tieši vecākiem parasti dāvanas lielums vai cena ir būtiska: ja uzdāvināšu bērnam kaut ko dārgu, kļūšu svarīgāks, iegūšu statusu. Jājautā pašiem sev – kāpēc vēlamies dāvināt tieši šo lietu? Iespējams, tiek kompensētas kaut kādas bērnības ilgas. Bērns būs priecīgs arī par dāvanu, kuras vērtība ir desmit eiro, bet pieaugušie, kā jau redzams amerikāņu filmās, kur svētku rītā pie egles ir kalns ar dāvanām, ir tie, kuri Ziemassvētkos veicina šo materiālo piesitienu.