Karstuma pārņemtā Latvija alkst veldzi. Kaut nu piepildītos teiciens "līst kā pa Jāņiem", lūdzas dārzkopji, bet Latvijas dabas dārgumu dārza sargātājs Guntis Eniņš patvēries vēsajā Dobeles dzīvoklī un tikko nosvinējis savu 90. dzimšanas dienu.

Ar Gunti Eniņu aci pret aci satikāmies pirms gadiem trīsdesmit, kad, būdams sauszemes ekosistēmu inspektors Madonas reģionālajā dabas aizsardzības pārvaldē, aicināju viņu apraudzīt Liezēres krustapriedes. 

"Bēru procesija apstājās pie krusta koka un stumbrā iegrieza krustu, lai mirušā dvēsele nenāktu no kapiem atpakaļ uz mājām. Krusts kļuva par robežšķirtni starp divām pasaulēm – veļu valsti un šosauli. Otrs retāks ticējums ir gluži pretējs. Lai dvēselīte zinātu veļu laikā atrast ceļu uz mājām," krustu griešanu skaidro dabas pētnieks.

Toreiz tiekoties negaidīti atklājām, ka ar Gunti esam novadnieki. Arī viņa bērnība saistās ar Dzelzavu tagadējā Madonas novadā. Līdz skolas gaitu sākumam dzīvojis pie mammas māsas "Ķonānu" mājās, kuru iemītnieki apbedīti Balvānīcu kapos netālu no Bučauskas, kur uzaudzis vēl viens slavens novadnieks režisors Kārlis Pamše. Vēlāk ar Gunti Eniņu ceļi krustojās viņa daudzo grāmatu atvēršanas svētkos, jo viņš kā īstens Latvijas patriots arī pārmaiņu laikos palika uzticīgs "Lauku Avīzes", pēc tam – "Latvijas Mediju" – izdevniecībai.