Latviešiem patīk apskaust to, kā ir pie kaimiņiem – šo īpašību aprakstījuši jau brāļi Kaudzītes "Mērnieku laikos". Tā nu arī mūsdienu prese, televīzija un internets ir pilni ar žēlabām par to, ka igauņiem labāks tas, lietuviešiem šis, bet mums viss slikti.
Atceros, apmēram pagājušā gadsimta 90. gadu nogalē Rīgu apmeklēja kāds man pazīstams igauņu uzņēmējs. Izgājām pastaigā pa bulvāru loku, gar Operu un Vecrīgu. "Jāāāā," nedaudz skaudīgi novilka igaunis, vērojot ielās redzamās "premium" klases automašīnas – "Mercedes-Benz", BMW, "Daimler" un citas, kuras tieši tovakar bija nolēmušas pulcēties ap Vecrīgu. "Var just, kurā no pilsētām grozās lielā nauda." Šim viedoklim grūti bija nepiekrist, jo tieši 90. gadu beigās un divtūkstošo sākumā Latvijas tolaik iecerētais ekonomikas modelis – finanšu un tranzīta tilts no Austrumiem uz Rietumiem – darbojās rūkdams un bija sasniedzis savu augstāko attīstības punktu, bet šis modelis ierobežotam cilvēku lokam atnesa Latvijas mērogam lielu bagātību.
Krievi un lielā nauda
Vai nu lielā nauda bija iemesls, vai kas cits, taču tieši Rīga jau pagājušā gadsimta 80.– 90. gadu mijā kļuva par Baltijas azartspēļu galvaspilsētu. Aptaujājot cilvēkus, kas bijuši azartspēļu biznesā kopš 90. gadu sākuma, piemēram, bijušais un ilggadējais "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis, vai arī bijuši tam blakus un cieši vērojuši – kā ilggadējā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne, izkristalizējās viedoklis: iemesls tam, kāpēc tieši Rīgā, nevis Tallinā vai Viļņā strauji attīstījās azartspēles, ir salīdzinoši lielāka krievu un krievvalodīgo klātbūtne Latvijā.
"Manuprāt, krievi un krievvalodīgie kopumā ir azartiskāki, mīl tērēt naudu un ir arī vairāk tendēti uz ārišķību un izrādīšanos, un kazino ir pateicīga vide, kur to demonstrēt," domā Signe Birne.
"Lai gan līdzīgas rakstura īpašības piemīt arī daudziem lietuviešiem, tomēr katoļu baznīcas negatīvā nostāja pret azartspēlēm veicināja totālu azartspēļu aizliegumu Lietuvā. Tas ir būtiski kavējis šīs nozares attīstību Lietuvā – pirmais azartspēļu likums Latvijā tika pieņemts 1994. gadā, bet Lietuvā – tikai 2001. gadā, kad Latvijā azartspēļu bizness jau bija labi attīstīts. Bez likumdošanas jebkurai nozarei ir lemta tikai pagrīdes vai puspagrīdes eksistence, stabila attīstība iespējama nav.
Savukārt Igaunijā 90. gadu sākumā laikam bija mazāk cilvēku ar lieliem naudas resursiem un arī mazāk krievvalodīgo. Pie citiem faktoriem, kas veicināja azartspēļu nozares attīstību Latvijā, varētu minēt arī aktīvu Azartspēļu asociācijas darbību, kas cīnījās par nozares interesēm, kā arī nodokļu regulējums, kas pašvaldībām veidoja interesi par azartspēļu attīstību – tolaik pašvaldības varēja saņemt 25% no azartspēļu nodokļa, kas iekasēts savā teritorijā, atšķirībā no pašreizējiem 5%.
Tas veicināja pašvaldību un azartspēļu uzņēmumu sadarbību – cik nu zinu, atsevišķās pašvaldībās šie uzņēmēji atbalstīja dažādu saimniecisko jautājumu risināšanu.
15.3 °C
