7.1 °C
Nu jau droši vien visi zina, ka veselīgākais dzēriens ir ūdens. Taču pasaulē ir dzērienu pārbagātība, un skaidrs, ka reti kurš dzer tikai ūdeni. Kādi dzērieni ir piemērotākie skolas vecuma bērniem? Ko darīt, ja pusaudzis prasa kafiju? Vai saldināta tēja ir liels grēks? Konsultē uztura speciāliste Guna Bīlande un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste, pediatre, bērnu endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne
Uzmanieties no kofeīna!
Eksperti iesaka vecākiem iedziļināties to dzērienu sastāvā, kurus ikdienā lieto skolas vecuma bērni un pusaudži, jo ne jau visas sastāvdaļas nāk par labu viņu veselībai un attīstībai.
Pirms vairākiem gadiem 9.–10. klašu skolēnu vidū veikts pētījums “Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanas līmeni jauniešu vidū” atklāja, ka gandrīz visi jeb 90 procenti skolēnu ikdienā dzer tēju. Puse no viņiem vidēji dienā izdzer vienu, divas, bet 40 procenti – trīs un vairāk krūzītes. 52 procenti aptaujāto jauniešu ikdienā dzer kafiju, 30 procenti – vidēji vienu, bet 21 procents – divas un vairāk krūzītes dienā.
Kofeīns, iespējams, ir pazīstamākā kafijas un tējas sastāvdaļa. Tas padara mūs modrākus un nodrošina papildu enerģiju. Tas uzmundrina un samazina nogurumu, taču līdzīgi kā daudzām vielām arī kofeīnam ir ieteicamā diennakts deva, jo lielā devā tas var kaitēt veselībai.
Kofeīna radītais uzmundrinošais efekts uz bērniem ir tāds pats kā uz pieaugušajiem, taču viņu svars ir mazāks, tādēļ daudz vieglāk uzņemt pārāk lielu šīs vielas daudzumu.
Dažādu veselības organizāciju ieteicamā diennakts kofeīna deva bērniem ir 2,5 miligrami kofeīna uz vienu kilogramu svara.
“Pētījumi liecina, ka kofeīns var ietekmēt pusaudža koncentrēšanās spējas un miegu, kas savukārt var palēnināt smadzeņu nobriešanu. Un, ņemot vērā to, ka pusaudžiem salīdzinājumā ar pieaugušajiem vidēji ir mazāks ķermeņa svars, kofeīnam ir vairāk nekā divas reizes lielāka ietekme uz bērniem un jauniešiem kā pieaugušajiem. Konstatēts, ka pārmērīga kofeīna uzņemšana pusaudžiem atstāj kaitīgu ietekmi uz veselību kopumā, piemēram, izraisot nervozitāti, aizkaitināmību, sliktu dūšu, sirdsklauves, miega traucējumus, osteoporozi, kuņģa čūlu,” stāsta uztura speciāliste Guna Bīlande.
Tāpēc skolēniem vecumā no 14 līdz 17 gadiem jāierobežo kofeīna lietošana dienā līdz 100 mg vai mazāk. Tas ir līdzvērtīgs nelielai kafijas tasei ar pienu (60 mg) vai pāris tasēm melnās tējas (katra 30 mg), vai pāris gabaliņiem tumšās šokolādes dienā. Taču pat mazāks ikdienas kofeīna daudzums var padarīt tīņus no tā atkarīgus. Savukārt skolēniem, kuri ir jaunāki par 14 gadiem, vispār būtu jāizvairās no kofeīna lietošanas. Tas nozīmē, ka nevajadzētu dzert arī melno un zaļo tēju. Labā ziņa ir, ka zāļu tējās kofeīna nav.
Pētījums parādīja, ka skolēni lieto arī citus kofeīnu saturošus dzērienus, tādus kā kokakola vai pepsis. Tos ikdienā dzer vairāk nekā puse 9.–10. klašu skolēnu, 40 procenti vidēji dienā izdzer vienu, bet 12 procenti – divas un vairāk bundžiņas. Starp citu, viena bundžiņa enerģijas dzēriena var saturēt līdz pat 160 mg kofeīna, bet tos lieto vairāk nekā 10 procenti jauniešu. Taču augstā kofeīna un cukura satura dēļ tos nekādā gadījumā nevajadzētu dot pusaudžiem.
