Grūti aizpogāt podziņas, pat satvert kafijas krūzi? Mezglaini un stīvi pirksti mēdz būt ne tikai vecumdienās. Kā mazināt neērtības un sāpes?

Ir ap divsimt artrīta veidu, kuru galvenie cēloņi ir novecošana, iekaisums, urīnskābes kristālu izgulsnēšanās locītavās vai infekcija. Katrā gadījumā izmaiņas var būt atšķirīgas. Citkārt ir tikai deformācija, taču nereti to pavada sāpes un kustību traucējumi. Artrīts mēdz skart gan vienu, gan abas plaukstas. 


Lai slimību pareizi ārstētu, jābūt precīzai diagnozei. To, kā tā mainījusi locītavas, var redzēt, veicot rentgenuzņēmumu un ultrasonogrāfiju. Papildu informāciju sniedz asinsanalīzes. 


Locītavas noveco


Nolietojumam jeb osteoartrītam īpaši raksturīgs pirmā pirksta locītavas bojājums. Notiekot deģeneratīvam procesam, skrimslis kļūst plānāks, tajā veidojas plaisas, locītavas virsma kļūst nelīdzena, sašaurinās locītavas sprauga, un kaulu gali beržas viens pret otru. Organisms cenšas šo trūkumu kompensēt, izveidojot sīkus kaulaudu izaugumus – tā sauktos radziņus. 


Dažkārt izteikta iekaisuma gadījumā locītavas mēdz deformēties jau pēc 30 gadu vecuma. Reizēm pārmaiņas ir tik izteiktas, ka nav iespējams saliekt pirkstus. Viens no slimības paveidiem ir ģenētiski noteikts erozīvs osteoartrīts, kad uz pirkstiem veidojas izteikti mezgli.