Kā sagatavoties nakts makšķerēšanai

Nakts cope ir viens no aizraujošākajiem un arī interesantākajiem makšķerēšanas laikiem. Pēc kārtīgas copes kāts saliecas teju aplī, un līdz pašam krastam neviens nezina, kas šoreiz pieteicies.

Šis noslēpums padara nakts makšķerēšanu tik interesantu un neparedzamu. Naktīs aktīvas ir gandrīz visas karpu dzimtas zivis, kas karstajās dienās slēpjas dziļākajās ūdenskrātuves bedrēs, aiz veģetācijas, kas rada kaut minimālu ēnu. Naktīs visas mierīgās zivis izpeld seklākās ūdenskrātuves vietās barības meklējumos. Naktīs veiksmīgi var tikt pie brekšu, zandartu, samu, raudu u.c. zivju loma.

Ko nepieciešams ņemt līdzi uz nakts copi?

Dodoties makšķerēt naktī, iepriekš jāsagatavo visi rīki, jo tumsā to darīt nav tik patīkami. 

Kā sagatavoties nakts makšķerēšanai.

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Noteikti jāņem līdzi lukturītis, bez tā nekādi neiztikt. Vēlams pat, lai līdzi būtu divi lukturīši: viens pieres lukturis, kas veidos lielu, gaišu plankumu, bet otrs kabatas lukturis, kuram ir jaudīgs tālais stars. Pieres lukturītis tiek izmantots ēsmas uzspraušanai uz āķa, jebkura aprīkojuma sameklēšanai mugursomā, kā arī citām vajadzībām, bet jaudīgais lukturis ir nepieciešams ārkārtas gadījumos – piemēram, naktīs aktivizējas ne tikai zemūdens pasaule, bet arī sauszemes fauna. Ļoti bieži naktīs mežacūkas, kā arī citi dzīvnieki pietuvojas ūdenskrātuvēm un var radīt briesmas cilvēkiem, tāpēc dzīvnieka tuvošanos labāk pamanīt laikus, lai būtu gatavi to sagaidīt.

Rakstot šīs rindas, nāk atmiņā kāds notikums pie Abavas. Tas notika pērnā gadsimta 90. gadu vidū. Mēs ar manu tēvu bijām ciemos pie radiem. No rīta sarunājām doties uz Abavu. Tēvs man saka: “Tu dodies lejā, iebaro, un pēc brīža jau es būšu klāt.” Toreiz, jauns čalis būdams, uzliku mugursomu plecos, kāti pie rokas, un aiziet uz mūsu vietu. Es sametu barību, uzliku uz āķa ēsmu un domāju, kā tēvs tik ātri ir atnācis uz mūsu vietu. Es, nepaskatījies uz atnācēja pusi, kaut ko jautāju, bet atbildes vietā kāds smagi sprauslāja. Kad es pagriezos, aptuveni 20 metrus no manis stāvēja briedis un lūkojās uz mani, ar lūpām, iespējams, viņš kaut ko stāstīja, bet es vairs nesapratu neko. Zvērs tik klusi pienāca, ka pat nedzirdēju. Pēc kādas pusstundas atnāca tēvs un prasīja, kas noticis, kāpēc es tik neparasti kluss sēžu. Tēva vairs nav, bet tās atmiņas ir mūžīgas.

Nakts makšķerēšanai noteikti nepieciešams ir arī nazis. Ar tā palīdzību var ne tikai nogriezt desas vai siera šķēlīti, bet arī, ja nepieciešams, pasargāt sevi no savvaļas dzīvnieku uzbrukuma. 

Nazim vienmēr jābūt pie jostas, nevis mugursomā vai piederumu kastē. 

Dodoties makšķerēt naktī, noteikti ņemiet līdzi siltas drēbes, pat ja dienā karstums ir 30 grādi, naktī temperatūra var pazemināties līdz 10–15 grādiem. Domāju nebūs velti atgādināt arī par odu atbaidīšanas līdzekli, bez tā nevar iztikt nevienā nakts makšķerēšanā, jo tumsā šie asinssūcēji ir īpaši aktīvi, un, ja nelietojat nekādu pretlīdzekli, tad atliek vien ar rokām atbaidīt tos mazos vampīrus. Makšķerniekam der atcerēties, ka odu atbaidīšanas līdzekļu smarža var atbaidīt arī zivis, tāpēc centieties tos pielietot tā, lai tie nenokļūtu uz rokām un, protams, uz ēsmas vai barībā.

Apģērbam nakts makšķerēšanai jābūt elpojošam un tajā pašā laikā ūdensnecaurlaidīgam, jo ļoti bieži no rītiem ir bieza migla, kas atnes lielu daudzumu mitruma. Parastajās drēbēs jūs jutīsieties neērti, miglas dēļ tās samirks.

Ierodoties makšķerēšanas vietā, novietojiet savā tuvumā visu inventāru, lai viss būtu pa rokai, nu nav tumsā jāmeklē knaibles vai dvielis, kam, starp citu, noteikti jābūt līdzi ne tikai nakts copes izbraucienā.

Makšķerēšanas vieta

Makšķerējot naktī, ļoti svarīgi ievērot klusumu, tāpēc jau dienas laikā precīzi izpētiet makšķerēšanas vietu. Naktīs zivis uzturas klusās vietās, bez vai ar pavisam minimālu straumi, tās meklējamas seklumos vai bedres malās. Sagatavojiet makšķerēšanas vietu, no visa liekā, kas var traucēt copēšanu, sevišķa uzmanība jāpievērš tam posmam, kurā plānojat izvilkt zivi no ūdens.

Optimālais zivju barošanās laiks naktīs karstajos vasaras mēnešos bieži vien ir aktīvs, bet ļoti nevienmērīgs. Noteikti ir jēga barot zivis vēlu vakaros ar blīvām un smaržīgām bumbiņām, par iebarošanas ēsmu nedrīkst aizmirst arī makšķerēšanas procesa laikā.

Kad vieta ir izvēlēta un iebarota, tas ļauj cerēt uz panākumiem nakts laikā. Pirms tumsas iestāšanās makšķerēšanas vieta ir jāaprīko ar visu nepieciešamo, novietojot zivju uzglabāšanas ķeseli, sēdekli, žāklīšus, jo naktī to visu iekārtot un darīt būs grūti.

Inventārs

Izmantojiet inventāru, kas jau pārbaudīts dienas makšķerēšanas laikā. Ja pilnīgā klusumā izbiedēsiet zivis, piemēram, ar ūdenī krītošu barotavu, tās var kļūt ļoti uzmanīgas. Nakts makšķerēšanā izmantojiet visjutīgākos signalizatorus! Copēšanai naktīs vispopulārākās laikam ir klasiskās gruntsmakšķeres un fīderkāti, kas aprīkoti ar gumijas amortizatoriem, kuri ļaus klusi nogādāt ēsmu tieši vajadzīgajā vietā. Jūs varat iemest grunteni diennakts gaišajā laikā; naktī iemest šo sistēmu būs grūtāk. Papildu klasiskajam inventāram nakts makšķerēšanai var izmantot arī citus rīkus, piemēram, spiningu.

Nakts makšķerēšana ar pludiņu

Nakts cope ar pludiņa makšķeri interesanta šķiet agri no rīta, kad vēl ir nedaudz vēsāks, jo dienās, kad laiks kļūst nepanesami karsts, zivis patveras savos slēpņos un gandrīz neko neēd, par barību intereses tām praktiski nav.

Nakts makšķerēšanai nepieciešama teicama sagatavošanās.

1. Pareizs aprīkojums

Nakts copei noder vienkārša makšķere, iespējams, ar resnāku auklu, lai nakts stundās tā mazāk piņķerētos. Lai nepieļautu šo sevišķi jaunajiem makšķerniekiem nereto sērgu, atsvari ir pareizi jāsadala. Pavadiņu ieteicams lietot garu, aptuveni 50 cm, naktī zivs ne no kā nebaidās un bez vilcināšanās ierij ēsmu, labāk likt lielus āķus. Turklāt naktī izvilkt no zivs mutes mazu āķīti ir ļoti grūti. Vēl viens, ne mazāk svarīgs moments ir ēsmas uzlikšana uz āķa, tā ir apgrūtināta, protams, atkarībā no ēsmas, bet var nākties zaudēt vērtīgo laiku.

2. Pludiņa izvēle

Modeļi ir dažādi, un katram makšķerniekam ir kāds savs iecienītais pludiņš, kuru viņš izmanto katrā copēšanas reizē. Man pašam simpatizē pludiņi, kuriem ir lodītes forma un pietiekami bieza antena, uz kuriem ar kembrika gabaliņu var pievienot pludiņa nakts apgaismojumu jeb “jāņtārpiņu”. Šis apgaismojums parasti darbojas astoņas stundas, tad tas jāmaina. Nākamajai naktij nepieciešams jau cits “jāņtārpiņš”. Pēdējos gados parādījušies zemas kvalitātes pludiņi, kas uzsūc mitrumu un kļūst makšķerēšanai nederīgi.

3. Makšķerkāts

Ieteicams nakts makšķerēšanai ņemt līdzi pārbaudītu kātu, kas izšķirošā brīdī nepievils. Ar gredzeniem vai bez – tas lai paliek paša makšķernieka ziņā. Kāds sens paziņa lieto 6–7 metrus garu kātu, velk brekšus Ķīšezerā un priecājas par nakts copes īpatnībām. Katrs makšķernieks kāta garumu izvēlas personīgi, kurš viņam ērtāks, pie kura viņš ir pieradis. Nakts makšķerēšanai noteikti ieteicams paņemt līdzi uztveramo tīkliņu – ja makšķerēts tiek no krasta, tad ar garu rokturi, bet, ja no laivas, tad pilnīgi pietiek ar īsāku rokturi, taču tādu, lai noķerto lielo trofeju bez problēmām varētu tīkliņā ievadīt.

Brekšu nakts makšķerēšana ar fīderi

Nakts ir aizraujošs makšķerēšanas laiks, kad var baudīt pašu procesu, apkārtējo klusumu un ugunskura dzirksteles, kas šaujas augšup. Šis ir tas diennakts laiks, kad nereti ķeras patiesi ievērojama izmēra zivis, kad ir iespēja noķert kāroto trofeju. Brekši ir ievērojami karpu dzimtas pārstāvji, kas barības meklējumos pavada gandrīz visu dienu. Īpaši ražīgs ir diennakts tumšais laiks no jūlija līdz augustam, tieši šajās naktīs ar atbilstošu prasmi var noķert neaizmirstamas trofeju zivis, tostarp brekšus, kas sver divus un vairāk kilogramus. Makšķerēšana ar fīderi tiek uzskatīta par ļoti efektīvu līdzekli brekšu ķeršanai tieši naktī. Pareizi izvēloties vietu, laiku un pareizi uzstādot ekipējumu, izmantojot ēsmu, gala rezultāts patīkami iepriecinās jebkuru makšķernieku.

Vietas izvēle

Pirmais un svarīgākais rezultātu ietekmējošais faktors ir pareiza brekšu nakts makšķerēšanas vietas izvēle. Tam vislabāk piemērots būtu, piemēram, upes posms ar līdzenu gultni nelielā attālumā no krasta. Iespējamai copes vietai jābūt ar minimālu zemūdens veģetāciju, kas ļaus izvairīties no auklu pārrāvumiem, no zivju atsvabināšanās no āķa. Vasarā ūdenskrātuves piekrastē spēcīgas ūdens sasilšanas dēļ lielo brekšu aktivitāte dienas laikā ir visai nestabila, taču ir novērots, ka tieši šādās vietās, tiklīdz iestājas krēsla, no dziļuma uz sasildītiem seklajiem ūdeņiem paceļas lieli brekši – ja tiem ir “uzklāts” galds, tie labprāt piestāj un pamielojas.

Makšķerēšanas laiks

Aktīvākais makšķerēšanas laiks sākas no plkst. 21 un ilgst līdz sešiem rītā, bet der atcerēties, ka copes vietā jāierodas jau stipri agrāk, vismaz divas stundas pirms tam, un viss bez steigas jāsagatavo. Manis pieminētais laiks nav akmenī kalts, tas, protams, var mainīties.

Pieredzējuši makšķernieki parasti veic šādas darbības:

1. Iekārto nometni, ja nepieciešams, uzceļ telti un sagatavo atpūtas vietu.
2. Nosaka makšķerēšanas zonas robežas un pretējā krastā izvēlas pamanāmu orientieri, kas būtu redzams arī tumsā.
3. Makšķerēšanas vietā iemet nepieciešamo iebarojamās ēsmas daudzumu. Arī iebarojamai ēsmai jābūt sagatavotai, tiesa, bezvēja naktī to lietot nav ieteicams, būs lieliski dzirdams, iemetot to, tāpēc zivis var sabīties.
4. Makšķerēšanai nepieciešamo ekipējumu ērti sakārto tā, lai viss būtu sasniedzams, tā teikt, viss būtu pa rokai un nekas nakts melnumā nebūtu jāmeklē.

Der atcerēties, ka makšķerēšana ar fīderi ir aktīvs copes veids, nav jēgas iemest ēsmu un gaidīt kādu stundu, līdz zivs izrādīs interesi par ēsmu. Ieteicams būtu veikt pārmetienus ik pēc 15–20 minūtēm. Pašā pievakarē par ēsmu sāk interesēties nelieli breksēni, raudas un pliči, bet tuvāk pusnaktij to aktivitāte apstājas. Tieši šajā laikā līdz pašam rītam var sagaidīt lielo brekšu rosību. Pieredzējuši makšķernieki lēš, ka visbiežāk lielākie eksemplāri piesakās ap diviem naktī un ņem līdz rītam.

Inventārs 2

Nakts makšķerēšanai vislabāk būtu izmantot divus kātus: viens lielākam attālumam vai tālākiem metieniem, savukārt otrs piekrastes joslai. Nav īpašas vajadzības iebarot abus punktus, jo pretējā gadījumā barošanas galds būs ļoti izstiepts. Iebarojot un gaidot brekšus no tālākās malas, gadās, ka zivs nolēmusi tuvoties krastam un baroties šeit. Tālākiem metieniem lieti noder 3,60 vai pat 3,90 metrus gari fīderi, kas aprīkoti ar uzticamu bezinerces spoli. Tuvāk krastam var izmantot 3,30 m garus kātus. Protams, viss atkarīgs no vietas apstākļiem, jo negribas ar garajiem kātiem “ārdīties” pa tuvējiem krūmiem.

Pēdējos gados vispopulārākā ir pītā aukla, to var un vajag izmantot, taču der atcerēties, ka tā nestiepjas, ko es uzskatu par zināmu trūkumu, sevišķi, kad izvelkot zivs spēcīgi raustās. Šādos gadījumos lieti palīdzēs labi noregulētas spoles bremzes.

Iebarojamā ēsma

Sagatavot ēsmu brekšiem ir īsta māksla. Katram makšķerniekam ir savi noslēpumi, taču ir vērts ņemt vērā padomus, kas ir piemēroti ikvienam copes entuziastam. Sagatavotās iebarojamās ēsmas pamatā ir prosa vai zirņi. Graudaugi tiek pagatavoti tiktāl, ka tos ar pirkstiem var saspiest divās daļās, tiesa, ar pavisam nelielu piepūli. Daļu putras izlaiž caur gaļas mašīnu, pārējo izmanto kā lielās frakcijas sastāvdaļas. Prosai jābūt irdenai, tas nozīmē, ka to vajadzētu vārīt ne ilgāk kā piecpadsmit minūtes. Par pamatu ņemto putru var kombinēt ar veikalā nopērkamajām iebarojamām ēsmām. Brekšiem garšo saldumi, tāpēc šim barības maisījumam var pievienot arī karameļu un vaniļas aromātu. Labi sagatavotai iebarojamai ēsmai jābūt ar vieglu un patīkamu smaržu.

Uz āķa liekamā ēsma

Dodoties makšķerēt brekšus, līdzi jāņem dažādas ēsmas, šim nolūkam vispiemērotākais būtu slieku čemurs. Šī ēsma ir apjomīga un ūdenī teicami pamanāma. Par vēl vienu klasisko brekšu ēsmu tiek uzskatīti baltie jeb gaļas tārpi, vislabākais efekts tiek panākts, veidojot hamburgeru, kad vispirms uz āķa tiek uzlikts slieku čemurs, bet pēc tam daži baltie tārpiņi. Tāpat var kombinēt arī sliekas ar kukurūzas graudiņu vai divus kukurūzas graudiņus ar dažiem baltajiem kāpuriem. Atkal jāeksperimentē.

Makšķerēšanas taktika

Pēc tam, kad copes sākumā ir veikta barošana, jums jāievēro šādi ieteikumi:

1. Pārmetiet barotavu, bet ne biežāk kā reizi piecpadsmit minūtēs, jo brekši ir bailīgas zivis un nepārtraukts troksnis tos var atbaidīt no ķeršanas vietas.
2. Nesteidzieties izvilkt brekšus, ļaujiet zivij ievilkt gaisu, un tad tā nogulsies uz sāniem un to būs vieglāk ievadīt uztveramajā tīkliņā.
3. Pirmkārt, nedrīkst, bet, otrkārt, nav nepieciešamības izmantot vairāk kā divus kātus, ja pareizi izvēlēta vieta un ēsma, tad zivs nespēs no tās atteikties.
4. Brekšiem nepatīk svešas, neredzētas gaismas, lukturīti nevajadzētu likt uz galvas, jo uz ūdens krītošais stars var atbaidīt zivis. Šo gaismas avotu vislabāk piestiprināt pie sevis krūškurvja zonā, bet ne augstāk.

Nobeigumā vēlos piebilst, ka šis raksts nav pilnīgs brekšu nakts ķeršanas padomu saraksts, bet sniedz tikai pamatzināšanas, kas palīdzēs ikvienam copēšanas entuziastam, kurš pirmo reizi dodas nakts makšķerēšanā ar fīderi vai pludiņa makšķeri.

Līdz ar to jau pirms došanās nakts makšķerēšanā laikus parūpējieties par savu apģērbu un ekipējumu, lai jūsu copi neaizēnotu neveiksmes un lieki stresi. Turklāt neaizmirstiet, ka makšķerēšana naktī ir unikāla atmosfēra sanākušo draugu vidū ap ugunskuru.

Kas tā par nakts makšķerēšanu bez ugunskura? Nevajag jau kurināt superlielu sārtu, pilnīgi pietiek ar mazu, bet par malku jāpadomā jau laikus, nakts melnumā meklēt kurināmo ir neprāts, pat ja ir vislabākais lukturis pasaulē.

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Makšķerniekam der atcerēties, ka nakts cope ir aizraujoša un interesanta nodarbošanās, taču vajadzētu laikus apstāties, lai nepārvērstos par maluzvejnieku. Nereti makšķernieki stiepj visu, ko saķēruši. Nu nezinu, vai tā ir pareiza rīcība.

Triki un viltības zivju makšķerēšanai naktī

• Lai nepiesaistītu mazās zivtiņas, rūpīgi jālieto papildbarība. Zivju iebarošanu labāk sākt jau no saulrieta. Ja to darīsiet agrāk, barošanas vietā pulcēsies dažādas mazas zivtiņas, kuras acumirklī apēdīs visu barību.
• Naktī iebarošana jāveic uzreiz, bez papildu metieniem. Tas var sabojāt visu copēšanas procesu: zivis kļūs uzmanīgas no krītošas barības trokšņa vai arī saēdīsies makšķernieka piedāvātos gardumus un par ēsmu neizrādīs nekādu interesi. Nāksies atgriezties mājās bez nekā, patīkami atpūties, bet bez loma.
• Lai “noturētu” barību uz gultnes līdz pašai rītausmai, makšķernieki pievieno daudz māla vai viskozas augsnes.
• Tumsā ir ļoti grūti uz āķa uzspraust sarežģītas ēsmas, tāpēc labākā ēsma būtu baltie vai krāsainie mušu kāpuri, kas uzsprausti uz āķa nelielā čemuriņā. Naktīs ēsmas izmērs ir ļoti svarīgs, jo šajā diennakts laikā zivis ātrāk atradīs lielāku ēsmu.

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu

Foto: Lielais Loms