Medību vēsture: Par malumedībām, aļņu limitu un slinkajiem medniekiem

Ielūkojamies senos laikrakstos. Vai direktora pavēles ir svarīgākas par likumu? Vai mednieki, kuri šauj garām, vispār ir mednieki? Un vēl postījumi, ko nodara vilku bari, saplosot lopus un pie ķēdes piesietus suņus... Vien publicēšanas datums nodod, ka raksti nav tapuši šodien...

Pārkāpj Medību likumu

Izdevums "Brīvā Venta" 1947. gada septembris

Ar likumu aizliegts medīt stirnu mātes (kazas), bet šo likumu neievēro Slīteres mežniecības darbinieks meža meistars Slīteres ciema Birzkalnos. Mednieks šī gada 23. septembrī aiznesa Slīteres mežniecībā apmēram vienu gadu vecu stirnu māti. To mednieks esot nošāvis mežziņa Lindes bērēm, izpildot Dundangas MRS direktora rīkojumu. Vai gan Dundangas MRS direktors ar šādu savu rīkojumu var atcelt valsts likumu? To lūdzam paskaidrot!

Medību apliecības neizsniedz personām, kas stāv policijas uzraudzībā. Karikatūra izdevumā "Mednieks un Makšķernieks" (01.04.1940.).

Foto: periodika.lv

Aculiecinieki

No Rīgas radiofona Izdevums "Laiks" 1973. gada septembris

8. septembrī republikā sākās aļņu un staltbriežu medības. Par tām stāsta Mednieku un makšķernieku biedrības medību daļas vadītājs Nikolajs Kurzemnieks: “Pēdējos gados ievērojami pieaudzis aļņu skaits. Daudzās vietās tas pārsniedz optimālo, tādēļ bieži šie meža dzīvnieki nodara postījumus priežu jaunaudzēs. Lai regulētu aļņu skaitu, šogad noteikts ievērojami lielāks medību limits nekā iepriekšējos gados. Šinī medību sezonā paredzēts nomedīt vairāk nekā 4007 aļņus. Līdz ar to palielināts aļņu skaits, kurus medī sportam. Pagājušajā gadā republikas mednieki sekmīgi veica savu uzdevumu, nododot valsts sagādē labas kvalitātes medījumus. Pagaidām medības notiks tikai selekcijas veidā no medību torņiem, barības vietās tos iebarojot. Vēlāk medības būs atļautas arī ar dzīšanu. Medību vadītājiem būs stingri jāraugās, lai tiktu ievēroti visi drošības noteikumi. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šajā sezonā būs atļauts medīt arī šī gada teļus. Lai labāk varētu sagatavoties mežacūku medībām, aļņu medības paredzēts pabeigt 25. novembrī.

Pārbaudes sacensības

Izdevums "Stars" (Madona) 1973. gada septembris

Pagājušajā svētdienā Mednieku un makšķernieku biedrības Trākšu kolektīvs rīkoja šaušanas pārbaudes sacensības uz skrejošo mežacūku. Viesos bija uzaicināti tuvākie kaimiņi – praulēnieši. Pēc tam kad sacensības atklāja Trākšu kolektīva vadītājs Osvalds Ozoliņš, uz ugunslīnijas stājās desmit Trākšu un seši Praulienas kolektīva mednieki. Ņemot vērā to, ka Madonas kultūrpreču veikalā nevar iegādāties ne 12., ne 16. kalibra lodes, vingrinājums, ko izpildīja mednieki, bija neparasts. Uz katru pusi viens izmēģinājuma un trīs ieskaites šāvieni. Komandu kopvērtējumā ieskaitīja no katra kolektīva piecus labākos rezultātus. Pirmo vietu individuāli pārliecinoši izcīnīja Osvalds Ozoliņš. No 60 iespējamiem punktiem viņš ieguva 35. Otrajā vietā ar 23 punktiem ierindojās Pēteris Melnkalns, bet trešajā ar 22 punktiem Jānis Klešetņikovs, visi trīs no Trākšu kolektīva. Komandu kopvērtējumā pārliecinoši ar 105 punktiem uzvarēja Trākšu mednieki. Pārbaudes sacensībās atklājās, ka ir arī tādi mednieki, kuri no sešām lodēm mērķī nevar iešaut nevienu. Šiem biedriem līdz medību sezonas sākumam krietni jāpatrenējas, jo Trākšu kolektīvs nolēmis, ka tiem, kas neprot šaut, medībās būs jāiet tikai par dzinējiem.

Aizliegts medīt no motorizētiem gaisa un sauszemes līdzekļiem. Karikatūra izdevumā "Mednieks un Makšķernieks" (01.01.1939.).

Foto: periodika.lv

Par plēsīgo zvēru izskaušanu

Izdevums "Brīvā Venta" (Ventspils) 1956. gada septembris

Svētdien, 9. septembrī, Ventspils dzelzceļa ļaudis kopīgi ar pilsētas medniekiem rīkoja vilku medības Ventspils mežniecības Platenes purvājā. Pēdējā laikā vilki parādījušies pat pilsētas tuvumā un nodara lielu postu kolhozu ganāmpulkiem. No kolhoznieku sētām vilki ir aiznesuši pat ķēdes suņus. Cik vienaldzīgi šai lietai pieiet paši kolhoznieki un arī mednieki, to katrs varēja vērot, kas 9. septembrī piedalījās minētajās medībās. No kolhoza ieradās tikai trīs cilvēki dzinēji, kad vajadzēja vismaz 20. Arī mednieku bija daudz par maz, lai varētu gūt sekmes. Nemākulīgas vadības un rīcības dēļ mēs nepratām pat nomedīt tos divus vilkus, kurus mums laimējās uziet. Joprojām daudzi mednieki un mežu darbinieki vilku iznīcināšanai nevelta nekādu vērību. Cita lieta, ja jāmedī mežacūkas, stirnas un zaķi, kur katru reizi sapulcējas tik daudz mednieku, ka visus nevar pat uzņemt automašīnā. Vai par plēsīgo zvēru izskaušanu vairāk nevajadzētu parūpēties Ventspils mednieku biedrības valdei?

Avots: Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka (www.periodika.lv)