Redaktores sleja. Linda Dombrovska: No lapsām līdz likumiem. Kā soli pa solim tiek grautas medības

Jaunais gads nāk ar jauniem izaicinājumiem. Arvien biežāk rodas sajūta, ka, tiklīdz viena problēma ir atrisināta, tās vietā uzrodas četras jaunas – no dažādām pusēm un nereti bez loģiska pamatojuma. Medību nozare to šobrīd izjūt īpaši asi.

Spilgti piemēri redzami gan Apvienotajā Karalistē, gan Īrijā. Lielbritānijā atkal tiek mēģināts ieviest jaunus ierobežojumus, kas pēc būtības vērsti uz tradicionālo medību izskaušanu. Šoreiz runa vairs nav tikai par lapsu medībām ar zirgiem, bet arī par mēģinājumiem aizliegt pat suņu darbu – tostarp mākslīgi vilktas lapsas pēdas izmantošanu. Formāli tas tiek pasniegts kā dzīvnieku labturības jautājums, taču praksē tā ir pakāpeniska un mērķtiecīga medību kultūras demontāža.

Līdzīgas tendences vērojamas arī Īrijā, kur politiskajā dienaskārtībā regulāri parādās iniciatīvas, kas apšauba medību nepieciešamību kā tādu, īpaši attiecībā uz plēsēju apsaimniekošanu. Tas notiek laikā, kad lauku teritorijās pieaug konflikti ar savvaļas dzīvniekiem, un praktiski risinājumi tiek aizstāti ar ideoloģiskiem lozungiem.

Arī Latvijā šādas idejas nav svešas. Šobrīd sabiedriskajā telpā cirkulē arvien jaunas, dīvainas iniciatīvas. Viena no tām – prasība padarīt informāciju par medību norisi publiski pieejamu, it kā drošības nolūkos. Patiesībā tas radītu tiešu risku medību traucēšanai un konfliktiem dabā. Pēc šādas loģikas drošības vārdā varētu prasīt arī, lai autovadītāji iepriekš paziņo, pa kuriem ceļiem viņi brauks.

Izaicinājumu netrūkst, un tie nāk no visām pusēm. Viens no nopietnākajiem pārsteigumiem šobrīd ir iesniegtie grozījumi Medību likumā. Publiskajā telpā izskan viedokļi, ka tie tiek virzīti šauru interešu vārdā, īpaši attiecībā uz medību platībām. Ja šādas izmaiņas tiktu pieņemtas, tās varētu faktiski sagraut pēdējo trīsdesmit gadu laikā izveidoto medību saimniecības sistēmu, kas balstīta līdzsvarā, sadarbībā un atbildībā.

Tas viss parāda, ka medības mūsdienās vairs nav tikai jautājums par dabu vai tradīcijām. Tās kļūst par politisku un ideoloģisku kaujas lauku, kurā bieži dominē emocijas, nevis fakti. Tieši tāpēc medniekiem ir jābūt informētiem, iesaistītiem un gataviem aizstāvēt saprātīgu, zinātnē balstītu un praksē pārbaudītu pieeju savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanai.

Paldies visiem mūsu abonentiem, atbalstītājiem un sekotājiem – bez jums šis darbs nebūtu iespējams. Paldies arī mūsu draugiem un… jā, arī nedraugiem. Jūsu komentāri, reakcijas un aktivitāte palīdz mums sasniegt plašāku auditoriju un uzlabo redzamību algoritmos. Turpināsim runāt par medībām, dabas apsaimniekošanu un realitāti – balstoties faktos, nevis saukļos.

Laimīgu jauno gadu un lieliskas medības!