Neizplati viltus ziņas! Pirms raksti, pārbaudi, vai tā tiešām ir!

Pēc tam kad pērnā gada nogalē un šī gada sākumā tika reģistrēti vairāki uzbrukumi medību suņiem, žurnāls Medības sociālajā tīklā Whatsapp izveidoja grupu Suņu drošībai – vilku novērojumi Latvijā. Šī grupa ir izveidota, lai savlaicīgi apmainītos ar informāciju par vilku novērojumiem, īpaši domājot par medību suņu un citu suņu drošību.

14. janvārī grupā parādījās vairāki ieraksti un fotogrāfija par to, ka Aizkraukles novada Skrīveru pagastā vilki divās atsevišķās saimniecībās kopā esot noplēsuši četrus suņus. Ziņas rakstītājs prātoja, ka neko jau nevarot izdarīt, jo Latvijā visas šai sezonai atvēlētās vilku nomedīšanas atļaujas jau esot iztērētas.

Es pats esmu skrīverietis. Šeit dzīvo mani labi paziņas mednieki, kuriem arī ir medību suņi. Četri suņi divās saimniecībās vienā naktī ir vairāk nekā ļoti daudz.

Vēlējos saprast, kas īsti noticis. Ziņas autors gan spēja norādīt tikai vienu māju, kurā esot noplēsts suns, un vēl vienu, kurā vilki esot redzēti. Pirms doties ceļā, sazinājos ar vietējiem medniekiem. Īpaši tiem, kuri paši dzīvo notikuma vietai vistuvāk un tur arī medī. 

Mednieki atklāja, ka vilku pēdas tajā apkaimē nav redzētas jau sen. 

Mežā gan esot svaigas lūša pēdas, un medību laikā redzēts arī pats dzīvnieks – liela auguma lūsis. Tāpat vairākkārt redzēti klaiņojoši suņi.

Mājās, kurās tika nokosts suns, nevienu sastapt neizdevās. Vien no šķūnīša uz mani neuzticīgi raudzījās kāda suņa acu pāris. Mājas sargs tomēr pagalmā neiznāca, vien pavadīja mani ar skatienu. Tāpat manu apciemojumu fiksēja video novērošanas kamera.

Iegriezos pie kāda sava paziņas turpat kaimiņu mājās. Vīrietis par vilku uzbrukumiem neko nebija dzirdējis. Strādājot mežā, vilkus arī neesot sastapis, taču klaiņojošus suņus gan vairākas reizes esot raidījis projām, lai nepaliktu bez līdzi paņemtajām pusdienām.

Viņš labprāt iedeva kaimiņu mājas saimnieka tālruņa numuru.

Telefona sarunā uzzināju, ka suns patiešām esot nokosts, taču to, visticamāk, izdarījis nevis vilks, bet klaiņojošs suns. Viņš brīnījās, kā suņa bilde nonākusi konkrētajā Whatsapp grupā. Pats to neesot izvietojis, tikai aizsūtījis kādam savam paziņam…

Nokostā suņa saimnieks atklāja, ka vairākas dienas kameras ierakstā esot bijis redzams svešs suns, kas nācis uz pagalmu un konfliktējis ar sunīti, kas gāja bojā. Abi izgājuši no kameras redzeslauka, un, kad saimnieks atgriezies mājās, atklājis notikušo. Bojāgājušā dzīvnieka apkaimē bijušas tikai suņu pēdas…

Arī citas ziņas par tajās dienās it kā redzētiem trim vilkiem neapstiprinājās.

Ir ļoti svarīgi ziņot par vilku uzbrukumiem mājlopiem un suņiem. Par to vispirms jāziņo Valsts meža dienesta darbiniekiem, notikušais jāreģistrē lietotnē Mednis. Turklāt lietotni var lejupielādēt arī tie, kuri nav mednieki, un ziņot par novērotajiem savvaļas dzīvniekiem, tajā skaitā pamanītajiem plēsējiem un to pēdām. Tāpat mūsu pašu suņu drošības dēļ ir vērts ziņot par vilkiem Whatsapp grupā Suņu drošībai – vilku novērojumi Latvijā.

Tomēr, pirms vainot notikušajā vilkus, ir vērts noskaidrot, vai tas tiešām tā ir bijis. 

Tāpat vislabāk ir dalīties tieši ar paša novērojumiem un piedzīvoto, nevis atstāstīt kāda cita, iespējams, jau vairākas reizes pārstāstītu un ar neeksistējošām detaļām papildinātu stāstu.

Vilkam Latvijas dabā ir jābūt, un vilks ir svarīga ekosistēmas sastāvdaļa. Vilka populācijas apsaimniekošanai jābūt balstītai pārbaudītos un ticamos datos. Tikai tā mēs varēsim panākt, ka drošībā būs mūsu medību suņi, mājlopi un mēs paši.

Nav pieņemami, ka ir suņu īpašnieki, kuri pietiekami nerūpējas par saviem suņiem. Neapgādā tos ar barību, atstāj likteņa varā vai vienkārši ļauj pašiem meklēt sev iztiku. Gadījumi, kad klaiņojošs suns var uzbrukt un nogalināt citu suni barības dēļ, notiek ļoti reti. Parasti suņi neuztver citus suņus kā barību pat klaiņojot. Ja uzbrukums notiek, tas biežāk ir kāda konflikta dēļ, nevis tāpēc, ka medījums apzināti iegūts pārtikai. Ja pēc konflikta nogalinātais dzīvnieks tiek apēsts, tas parasti ir ilgstoša bada dēļ.

Ilgstošs bads samazina sociālās barjeras, un izdzīvošana kļūst svarīgāka par suņu iedzimto sociālo toleranci.

Svarīgi saprast, ka suns nav vilks. Pat savvaļā suņi biežāk barojas ar atkritumiem, kritušiem dzīvniekiem, citu viegli iegūstamu barību.

Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka dzīvnieks nedrīkst apdraudēt cilvēkus vai citus dzīvniekus. Aizliegta nekontrolēta vairošanās un dzīvnieku pamešana. Pašvaldībām ir pienākums organizēt klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un nodrošināt izolēšanu patversmēs.

Ja suns uzbrūk citam dzīvniekam, nodara tam būtisku kaitējumu vai nogalina, tas automātiski kvalificējas kā bīstams dzīvnieks neatkarīgi no tā, vai tam ir īpašnieks. Praksē suns, kas nogalinājis citu suni, gandrīz vienmēr tiek eitanizēts, ja pastāv atkārtota apdraudējuma risks…

Tieši pašvaldībai ir tiesības nekavējoties izolēt dzīvnieku, ja tas uzbrūk, ir nekontrolējams, rada tiešu apdraudējumu.

No normatīvā regulējuma raugoties, agresīvs klaiņojošs suns tiek uzskatīts par cilvēka radītu risku, nevis dabisku procesu. Tas nozīmē, ka sabiedrība nedrīkst to pieņemt kā normu.