Agrīna pensionēšanās kaitējot smadzenēm?

Patlaban noteiktā daļā Eiropas un vēl dažās citās politideoloģiski saistītās valstīs ļoti aktīvs ir jautājums par aizvien augstākas pensionēšanās robežas noteikšanu. Pārsvarā sabiedrība tam iebilst, lai gan, kā nesen pauduši amerikāņu pētnieki, realitātē tas var pat nākt par labu cilvēku veselībai! Kādā veidā?

Izrādās, agra aiziešana pensijā spēj izraisīt nopietnus smadzeņu darbības traucējumus. Pētījuma pamatā ir savā ziņā unikāla ķīniešu pensiju programma, kas ieviesta 2009. gadā un bija vērsta cīņai pret trūkumu tieši gados vecāku cilvēku lokā. Pētījuma gaitā pētnieki izanalizēja to cilvēku datus par veselību, atmiņu un vērīgumu, kuri izmantoja priekšlaicīgas pensionēšanās plānu, un salīdzināja ar tiem, kuri turpināja aktīvi strādāt arī pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas.

Vārdu sakot, pētot ķīniešus, amerikāņi noskaidrojuši: cilvēkiem, kuri devās pensijā priekšlaikus, samazinājās sociālā aktivitāte, un tas tiešā veidā atspoguļojās viņu kognitīvajās funkcijās. Uzsvērts, ka galvenokārt apdraudēta kļuvusi uzmanības noturēšana, kā arī iztēles un loģikas spējas. Taču visnopietnāk esot cietusi redzes atmiņa, un tieši šis simptoms ļoti bieži esot demences priekšvēstnesis. Piebilsts arī tas, ka kaut kas tamlīdzīgs biežāk esot novērojams sievietēm.

Lai gan šajā ziņā esot arī labas ziņas. Esot noskaidrots, ka priekšlaikus pensionēšanās tomēr labvēlīgi ietekmējot kopējo veselības stāvokli. Izrādās, šīs patiešām jau sen pelnītās nekā nedarīšanas laikā padzīvojušie ļaudis retāk lietojot alkoholu un mazāk smēķējot, kā arī sākot labāk gulēt. Apkopojot sava pētījuma rezultātus, pētnieki secinājuši, ka priekšlaikus pensionēšanās drīzāk tomēr esot vairāk noderīga nekā kaitīga veselībai, savukārt nolūkā neļaut attīstīties kognitīvajiem traucējumiem gados vecākiem cilvēkiem ieteicams uzturēt maksimāli iespējamo sociālo un fizisko aktivitāti.