15 °C
Pētnieki pauduši, ka saistībā ar klimata sasilšanu un ledāju kušanu Arktika var pārvērsties “auglīgā augsnē” jaunu vīrusu pandēmiju perēkļiem.
Kārtējā pētījumā pēc vislielākā ezera aiz Polāra Loka – Heizena ezera – augsnes un nogulšņu izanalizēšanas, sekvencējot DNS un RNS segmentus, autori centās noteikt apkārtējā vidē esošo vīrusu kopumu. Pielietojot datoralgoritmu vīrusu kontekstualizācijai ar dzīvniekiem, augiem un parazītsēnēm, kas sastopamas šajā apkaimē, pētnieki spēja noteikt vīrusu pārplūdes risku, proti, to spēju iemitināties jaunu sugu saimniekos un turpināt izplatīties tieši tādā veidā, kā to savulaik veicis SARS–CoV–2, pārejot no savvaļas zvēriem uz cilvēkiem. Un, kā pauduši pētījuma autori, tādas pārplūdes risks īpaši paaugstinās ledāju kušanas rezultātā, kas vērtējams kā klimata izmaiņu rādītājs.
Pētnieki arī salīdzinājuši vīrusu un saimnieku evolūcijas ceļu, meklējot variācijas un to savstarpējās līdzības, jo tādi salīdzinājumi paredz iespēju mainīt status quo un iespējamo vīrusu izplatīšanos. Savā atskaitē pētījuma autori uzsvēruši, ka, raugoties no evolucionārā redzesleņķa,
vīrusi ir ar lielāku noslieci uz tādu saimnieku inficēšanu, kas filoģenētiski tuvāki to dabiskajam saimniekam, jo, iespējams, tādējādi tiem ir vieglāk inficēt un kolonizēt ģenētiski līdzīgas sugas.
Atbilstoši iepriekšējos pētījumos gūtajiem rezultātiem, kas uzrādīja, kā degradējošās ainavas var atkal no jauna satuvināt patogēnus, parazītus un saimniekus, pētnieki izvirzīja pieņēmumu, ka ledāju kušanas pieaugums noved pie iespējas palielināšanās saistībā ar to, ka vīrusi pāries pie eikariotu saimniekiem. Taču vīrusu pārplūdes paaugstinātais risks bija atšķirīgs augsnē un ezera nogulumos. Augsnē ar paaugstinātām ledus kušanas plūsmām pārplūdes risks pieauga līdz noteiktam momentam, tad sāka samazināties, savukārt ezera nogulšņu paraugos šis risks turpināja pieaugt. Viens no iespējamajiem skaidrojumiem varētu būt saistīts ar to, ka pārplūdes pieaugums nozīmē, ka lielāks daudzums organiskā materiāla un tajā esošo organismu nokļūst ezerā, nevis paliek uz sauszemes. Tādējādi, kā pauduši pētījuma autori, klimata izmaiņu rezultātā mainās arī Arktikas mikrobiosfēras metaboliskā aktivitāte, kas savukārt iedarbojas uz daudziem ekosistēmas procesiem, piemēram, jaunu patogēnu rašanos. Savukārt Arktika patlaban esot reģions, kas visjutīgāk reaģē uz klimata izmaiņām, jo tur, piemēram, dažu aizvadīto gadu desmitu laikā izzudusi apmēram trešā daļa visa Ziemeļu Ledus okeāna ledus segas.
Un tagad pētnieki nākuši klajā ar brīdinājumu par dažādu faktoru izraisītu jaunu pandēmiju riska pieaugumu, ko varētu ierosināt lielā mērā arī cilvēciskā darbība, kas turpina graut dabiskās apdzīvojamības vidi, piespiežot dzīvniekus un cilvēkus dzīvot aizvien šaurākos apstākļos. Saistībā ar to, ka globālā sasilšana neizbēgami var novest līdz tam, ka sugas dosies aizvien tālāk virzienā uz ziemeļiem, lai tur uzturētu vidi ar tādām pašām temperatūrām, potenciāls vīrusu pārplūdei uz jaunām sugām aizvien vairāk pieaug. Un šis divkāršais klimata maiņas efekts, kas gan palielina vīrusu pārplūdes risku, gan arī ved uz sugu virzīšanos vairāk uz ziemeļiem, izraisīs absolūti dramatiskas sekas Arktikas platuma grādos.
