Astoņas toksiska cilvēka pazīmes

Dažkārt mēdz runāt par sliktu noskaņojumu vai ka ir sakrājies stress, vēl citreiz – ka vienkārši trūkst enerģijas. Dažreiz tu smejies, ja kāds pakrīt, jo tas uz mirkli liek aizmirst par savām nedienām, bet dažkārt pati kļūsti par cēloni citu paklupšanai. Šoreiz par to, kas slēpjas aiz vārdiem un cilvēciskās mijiedarbības, kura nevis spēcina, bet tieši otrādi, vājina, jeb par toksiskajiem stāvokļiem sevī un citos.

Toksisks cilvēks – egoists, kuram šķiet, ka viņš tajā neko nevar mainīt. Viņš citus cilvēkus uztvers kā instrumentus un līdzekļus, lai apmierinātu kādas savas vajadzības. Šeit gribu izcelt, ka nav cilvēku, kuri kaut reizi nebūtu bijuši toksiski. Tas savā ziņā pieder pie lietu dabas. Jautājums, ko mēs ar šo toksiskumu darām. Vai atpazīstam? Vai gribam mainīt? Rast risinājumu?

Cilvēkus var iedalīt trīs kategorijās:

• tie, kuri ir atnākuši šajā dzīvē krist jeb kļūt sliktāki saskaņā ar savas dvēseles mērķiem. Šāds cilvēks nekad nemocīsies ar jautājumiem, kas ar viņu nav kārtībā un vai var kaut ko uzlabot. Viņi pieņem dzīvi tādu, kāda tā ir;
• tie, kuri šajā dzīvē ir krituši jeb involucionējuši. Šiem cilvēkiem bija visas iespējas piedzīvot citādu dzīvi, bet savu apzināto, nepareizo darbību dēļ viņi piedzīvo savas dzīves sliktāko versiju. Tipiskie piemēri ir saistīti ar veselības problēmām;
• tie, kuri ir atnākuši pēc evolūcijas – lai augtu, taptu labāki paši un attiecīgi caur to padarītu labāku šo pasauli.

Mijiedarbojoties ar toksisku cilvēku, mums ir jāsaprot, vai cilvēks tāds ir tikai šobrīd (piemēram, cilvēkam ir grūts dzīves periods) vai arī viņš tāds ir no dabas. Izejot no tā, komunikācijas stratēģija būs pilnībā cita. Ja cilvēks tāds ir no dabas (1. un 2. tipa cilvēki), mēs tajā neko nevaram mainīt, bet mums ir pareizi ar šādu cilvēku jāmijiedarbojas.

Šis raksts ir domāts trešā tipa cilvēkiem. Tie, kuri ir atnākuši pēc evolūcijas, kuri dažkārt paši kļūst toksiski un vēlas to mainīt. Tiem, kuri nepārtraukti ar to saskaras apkārtējā vidē, jo diemžēl sabiedrības absolūtais vairākums ir toksisks, un dažkārt ir tik grūti neļauties šai kopējai tendencei.

Turpmāk – stāvokļi un situācijas, kuras norādīs, ka esi kļuvusi toksiska.

1. Ja jūties kā upuris

Šis ir viens no izplatītākajiem toksiskā stāvokļa veidiem. Cilvēks kļūst kā bērns, kurš gaida tēti vai mammu, kas viņa vietā atrisinās kādas problēmas, palīdzēs justies labāk. Ja tev nolaižas rokas un tu nevari saņemties, ja tev gribas vainot visu pasauli vai kādu cilvēku savās problēmās, ar kurām netiec galā, tad, visticamāk, esi kļuvusi toksiska. Tas nozīmē, ka tu neapzināti provocēsi situācijas vai sarunas, lai tikai piedabūtu kādu sev palīdzēt vai pažēlot. Apzinies, pamani to un apstājies. Pasaki sev STOP! Kas tavam iekšējam bērnam ir vajadzīgs? Varbūt kvalitatīva atpūta un labs miegs?

2. Ja esi apvainojusies

Apvainošanās balstās uz cilvēka lielo jūtīgumu un izteiktu apkārtējās vides un citu lasīšanu. Tā ir dusmošanās, tikai slēptā veidā. Iespējams, audzināšanas rezultātā cilvēks ir apguvis, ka dusmoties nav labi, tādēļ dusmas, kuras pašas no sevis nekur nevar pazust, paslēpjas aiz apvainošanās. Cilvēks uzmet lūpu, acīs sariešas asaras no pārestības un netaisnības. Tas dod spēkus pretdarbībai, atriebībai, kas dod iekšējo atļauju pašam pret otru cilvēku izturēties netaktiski jeb pasīvi agresīvi.

Apvainošanos, tāpat kā jebkuru citu agresiju, ir grūti paturēt sevī, tādēļ cilvēks automātiski meklēs kādu, ar ko padalīties, saindējot arī citus un no tā gūstot mirklīgu gandarījumu.

Otra vilkme būs pazemot otru, lai arī viņš būtu apvainojies vismaz tikpat, cik tu pati. Tā kā apvainošanās parasti ir vērsta uz pašiem tuvākajiem un dārgākajiem, tad šī pasīvā agresija ļoti smalkā un mērķtiecīgā veidā trāpa otram pašos sāpīgākajos punktos, nododot otra uzticību un sabradājot visu to skaisto, kas tevi ar otru saista. Tādēļ, kolīdz apzinies, ka esi apvainojusies – apstājies, nerunā. Nekādā gadījumā neizprovocē izskaidrošanos, jo šādā stāvoklī tu nedzirdēsi, ko otrs cilvēks tev patiesībā mēģina pateikt.

Aiz katras apvainošanās slēpsies iekšējais bērns, kuram sen nebūsi veltījusi uzmanību un kurš kaut ko ļoti konkrētu grib. Tādēļ atzīsti sev, ka esi apvainojusies un saproti, ka tev ir izvēle – iznīcināt vai apstāties. Dod sev laiku. Paraudi, palutini vai uzdāvini sev kaut ko, bet nerunā. Šajā stāvoklī pateiktās lietas var ilgi sūrstēt otra sirdī un būs grūti piedot.

3. Ja viss vienmēr ir slikti

Lai arī kas notiktu cilvēku dzīvē, lai arī kādas dāvanas cilvēks saņemtu, visu laiku viņam kaut kas nebūs labi. Ja ir veselība – nav darba. Ja ir darbs – nav ģimenes. Ja ir vīrs – nav jaunības utt. Zvērināts pesimists, kurš uzskata, ka viss bija, ir un būs slikti. Šie cilvēki mēdz rakāties savā pagātnē un peldēties vainas sajūtā, kur atrod virkni pierādījumu, lai sevi pašaustītu.

Šādas attieksmes pamatā ir vēlme dabūt uzmanību, neba velti visā, ko cilvēks translē, figurē es, es, es. Ja iedziļinās, atklāsies, ka viņam nebūs apmierināta bāzes egoisma varas zona. Šādam cilvēkam ir svarīgi būt svarīgam un vajadzīgam, tādēļ ieteikums būtu pievērsties jautājumiem, ambīcijām, projektiem un mērķiem, kur var sajust savu varu un to, cik viņš ir nozīmīgs. Pasaule viņu gaida! Pretējā gadījumā viņš manipulēs, lai nospiestu kādu uz ceļiem, kas parasti sākas ar pesimistisku burkšķēšanu – kāda es slikta māte, slikts cilvēks utt.

4. Ja gribas visus kritizēt

Šeit būs cinisms, sarkasms, kritiskums, kad visā tiek izcelti trūkumi un neatbilstības tik pārliecinoši kategoriskā veidā, ka grūti ko iebilst, savukārt plusi netiks pamanīti vispār vai apzināti ignorēti. Piemēram, pārāk karsti, pārāk auksti, tur bija labāk, stila nav, gaumes nav, visus nokritizē un laimīgi dodas tālāk.

Pārmērīga kriticisma iemesls ir nepārliecinātība un satraukums par nākotni. Citiem vārdiem, cilvēka nākotne ar kaut ko biedē, un viņš nezina, vai un kā ar to tiks galā. Tādēļ vislabākais būtu apsēsties un padomāt – kas patiesībā satrauc? Apakšā vienmēr būs reāls iemesls, kritika būs tikai kā psihes aizsargmehānisms, lai nebūtu tam jāķeras klāt.

5. Ja skauž

Skaudība rodas no šķituma, ka otrs nemaz nav piepūlējies un viņam jau viss ir. Šķiet, ka dzīve ir netaisnīga. Skaudība par otra panākumiem, draugiem, veiksmi, naudu utt. Var būt arī skaudība-greizsirdība, kad tuvs cilvēks nepievērš uzmanību vai otram bez tevis var būt arī citas intereses.

Skaudība dod lielu impulsu histērijai, kad vajag piesaistīt sev maksimāli daudz uzmanības. Kā dara bērni – krīt veikalā uz grīdas un taisa histēriju. Ko dara pieaugušie? Taisa izskaidrošanos!

Skaudības sakne ir sava patiesā potenciāla nerealizēšana. Cilvēks nevis atzīst, ka arī grib māju, mašīnu, panākumus vai vēl kaut ko, bet attaisno savu bezdarbību ar to, ka otram paveicies un šūpulī ielikts. Risinājums būtu izvirzīt sev mērķi un enerģiju ievirzīt tā sasniegšanā, nevis skatīties pa malām, salīdzināties un vērtēt. Tas tikai izkaisīs enerģiju un attālinās no tā, ko patiesībā vēlies.

6. Ja gribas pabaumot

Baumošana ir runāšana par kādu, kad viņa paša nav klāt un aprunātajā situācijā reāli nekas nav izmaināms. Arī šis toksiskais stāvoklis radīsies no tā, ka tu neesi apmierinājusi savu varas zonu – neesi atradusi to, kā citiem varētu būt noderīga.

7. Ja pārveido informāciju atkarībā no mirkļa emocijām

Šis toksiskais stāvoklis ir raksturīgs ļoti radošai personībai, kura, ja nerealizē savu potenciālu, ir tendēta uz drāmu. Plāna vai jēgpilnas rīcības iztrūks, vien spilgtas emocijas par mūža mīlestību, lielāko pasaules nodevēju, nabaga draudzeni vai badā mirstošu omīti, kura pēkšņi ir jāglābj.

Spilgtās emocijās uzburtais sižets nodara kaitējumu kā pašai māksliniecei, tā arī cilvēkam, uz ko viņa ir vērsta. Citiem vārdiem, otrs palūdza tev glāzi ūdens (vai nopirkt maizīti, vai palīdzēt kaut ko aizvest), bet tu viņam uzgāz virsū spaini (sarīko akciju, sāc gatavoties kāzām utt.).

Tādēļ izpaud savu radošumu – zīmē, fotografē, raksti blogu, dejo, taisi reklāmas, gatavo ēst, radi kaut ko jaunu. Ja tas ir saistīts ar palīdzību, tad atrodi, kam tu reāli vari palīdzēt, un izzini šā cilvēka patieso situāciju.

8. Ja tikai tev ir taisnība

Ja pamani, ka esi pārliecināta par kaut ko tādā mērā, ka izolējies no apkārtējās pasaules, neesi gatava uzklausīt atšķirīgu redzējumu, iedziļināties tēmā vai prasi savas taisnības bezierunu pieņemšanu, iespējams, tu esi iekritusi toksiskajās lamatās. Šeit cilvēks ir ciets kā krams, neelastīgs un ļoti kategorisks.

Šāds cilvēks otram uzspiež savu viedokli, tā iegūstot kaut ko sev vajadzīgu. Viņš argumentus un faktus piedzen tā, ka taisnība ir tikai viņam un tev ir vai nu jāpakļaujas, vai jāaiziet. Šeit var droši teikt, ka šim otram nav nekādu dziļu jūtu vai tālejošu plānu attiecībā uz tevi, kā vien dabūt to, kas vajadzīgs, un par tevi aizmirst. Esi uzmanīga ar cilvēkiem, kuriem vienmēr un visur ir taisnība!

Uz šīs pasaules nav neviena cilvēka, kurš kādā brīdī nebūtu bijis toksisks. Ja reiz esi kļuvusi toksiska, nenoliedz to. Mums visiem ir egoisms, un kādu ideālu vārdā sava ego robežas mēs pārkāpjam diezgan bieži. No šejienes arī aug kājas visiem toksiskajiem stāvokļiem.

Apsēdies, pa punktiem izej cauri savām bāzes vajadzībām un apmierini tās pasaulei, cilvēkiem un sev nekaitīgā veidā! Ja tās nebūs apmierinātas, tu būsi neapmierināta un tik ieciklēta uz sevi, ka apkārtējie un viņu vajadzības kļūs mazsvarīgas.

Esam humāni pret sevi. Sava ego izstrādāšana mēdz būt sāpīga, biedējoša un vēlreiz sāpīga, bet bez savas ego kartes izzināšanas mēs nevarēsim milimetru pa milimetram izcīnīt gaismas cīņu, lai atdotu dvēselei atpakaļ mūsu egoismam aizlienēto enerģiju.

Toksisko stāvokļu likumi

• Klusēšana = zelts!
• Nemēģini mainīt otru cilvēku!
• Dozē savu mijiedarbību ar toksisku cilvēku (tik ilgi, cik spējam saglabāt savu iekšējo viengabalainību).
• Ja otrs ir toksisks, nedalies ar personisku informāciju, tā 99,9% tiks pagriezta pret tevi.
• Ja otrs ir toksisks, neapspried trešo personu, kura nav klāt, 99,9% viss tiks pagriezts pret tevi.
• Ja toksisks cilvēks dalās ar kādiem dramatiskiem notikumiem, neklausies, izej no situācijas