Spirts ļauj augiem izdzīvot sausumā

Japāņu pētnieki konstatējuši, ka augsnes apstrādāšana ar spirta šķīdumu ievērojami paaugstina iesēto kviešu vai rīsu noturību pret ilgstošu sausumu.

Viens no pētījuma autoriem Motoaki Seki plašsaziņas līdzekļiem paudis, ka kādā mirklī izdevies pamanīt to, kā, iepriekš apstrādājot ar etanola šķīdumu kviešu vai rīsu laukus, ievērojami palielinās šo sējumu ražīgums. Tāpat kā tas esot gadījumā ar modelējamiem augiem jeb arabidopsi, tas notiekot tāpēc, ka spirts maina gēnu un metabolisko ķēdīšu darbu, kas pārvalda augu reakciju sausuma apstākļos.

Par vienu no galvenajām globālās sasilšanas sekām uzskata tā dēvētās ekstremālo laikapstākļu parādības. Zinātnes aprindās ar šo jēdzienu saprot anomāli augstas temperatūras ziemā, karstuma viļņus vasarā, nedēļām ilgus lietavu, sausuma un citu dabas fenomenu periodus. Seki un viņa kolēģi uzsvēruši, ka tieši aizvien biežākie sausuma periodi un karstuma uzplūdi ļoti nelabvēlīgi ietekmē daudzu lauksaimniecības kultūru ražīgumu, ieskaitot arī kviešus un rīsus, kuru audzēšanai nepieciešams pietiekami liels ūdens daudzums augsnē. Piebilsts, ka ļoti ilgs sausums faktiski nonullē šo kultūru ražu.

Nesen japāņu pētnieki pievērsa uzmanību tam, ka apstākļos, kad sāk hroniski pietrūkt ūdens, daudzi augi paši sāk izstrādāt etanola, etilspirta molekulas. Un šis novērojums rosināja izvirzīt pieņēmumu, ka šī viela spēj “pārprogrammēt” dažādas augu šūnas un audus, liekot tiem aktīvāk pretoties sausumam. Atbilstoši šai idejai pētnieki sagatavoja nelielus kviešu un rīsu sējumus un ļāva sēklām uzdīgt. Pēc kāda laika pētnieki šo asnu apkaimē apstrādāja augsni ar etanolu un pārtrauca augus laistīt uz divām nedēļām. Turpmākie novērojumi uzrādīja, ka augsnes apstrāde ar spirtu patiešām ievērojami paaugstinājusi kviešu un rīsu noturību pret sausumu. Tas pamatā izpaudās tādējādi, ka aptuveni 75% ar spirtu apstrādāto augu pilnībā pārcieta sausumu, savukārt kontrolgrupā, kur nekādas papildu apstrādes nebija, līdz eksperimenta beigām spēja izdzīvot tikai 5%...

Pētnieki konstatējuši, ka tas bijis saistīts ar to, ka spirta nonākšana augsnē mainījusi augu elpošanu un to lapās esošo šķiedru pārvaldošo gēnu darbības raksturu. Etanols licis kviešiem un rīsiem maksimāli spēcīgi aizvērt visas attiecīgās atveres, kas attiecīgi samazināja ūdens patēriņu un noveda līdz aktivācijai tos gēnus, kas sekmē augu izdzīvošanu sausuma apstākļos. Un tieši šo unikālo īpašību, kā ļoti cer japāņu pētnieki, varēs turpmāk izmantot nolūkā saglabāt stabilu ražu nestabilos klimata apstākļos.