17 °C
Vīrusi, kas inficē baktērijas, jeb tā dēvētie bakteriofāgi ar saviem upuriem karo jau sen, un katra karojošā puse izstrādā aizvien jaunas taktikas, kā varētu efektīvāk viena otru iznīcināt. Pētnieki uzskata, ka visbeidzot bakteriofāgi šo bruņošanās drudzi ieveduši gluži jaunā līmenī, spējot izmainīt savas DNS kodēšanas veidu.
Jaunākais pētījums apliecinājis, ka pastāv vesela armija bakteriofāgu ar nestandarta DNS, ko pētnieki nodēvējuši par Z genomu. Biologi Maikls Groms un Farens Īzaks materiālā izdevumam Science pauduši, ka genoma DNS sastāv no četriem standarta nukleotīdiem, un šīs nukleobāzes veido ģenētisko alfabētu, kas saglabājas visās dzīves jomās.
Taču jau 1977. gadā pētnieki atklāja DNS vīrusu cianofāgu S–2L, kura genomā visi burti “A” bija nomainīti ar 2–aminoadenīnu (Z), tādējādi veidojot ģenētisko alfabētu ZTCG. Vēstīts, ka iemesls acīmredzot saistīts ar pašaizsardzību. DNS dubultās spirāles savienojošajās “pārejās” pamats “Z” veido trīskāršo saikni ar pretējo pamatu “T”, tātad par vienu saiti vairāk nekā divas parastā savienojuma A:T saites. Un tas vīrusa genomu padara ievērojami noturīgāku un baktērijai sarežģītāku, traucējot to sašķelt, izmantojot ķīmiskās vielas.
Var piebilst, ka pētniekus pārsteidza fakts, ka neizdevās konstatēt citus bakteriofāgus ar Z genomu, un, ņemot vērā S–2L kultivēšanas sarežģītību laboratorijas apstākļos, Z genoms atlikts maliņā kā nejaušs. Bet tagad trīs jaunu atsevišķu franču un ķīniešu zinātnieku pētījumu rezultāti apliecinājuši, ka tas tomēr nav nejaušs un vienreizējs gadījums, bet gan raksturo Z genoma darbu un tā salikšanas veidu.
Ķīniešu pētnieku komandas vadītājs Jans Džou savukārt paudis, ka pētnieki jau sen sapņojuši par šādu pamatņu daudzveidības palielināšanu, un viņu veiktais pētījums apliecinājis, ka patiesībā daba jau pati izdomājusi veidu, kā to izdarīt. Konstatētas divas galvenās olbaltumvielas, kas tagad nodēvētas par PurZ un PurB, un tās tad arī veido “Z” pamatu.
Un vēl pētnieku grupa Parīzes universitātes sintētiskās bioloģijas speciālistes Valērijas Pezo vadībā, kas ar saviem eksperimentiem arī apstiprināja iepriekš minētos secinājumus, savos pētījumos izanalizēja fermentu DpoZ, kas atbildīgs par visa Z genoma sakomplektēšanu. ASV Ņujorkas universitātes molekulārās bioloģijas speciālists Džefs Beke teicis, ka visi pētnieki veikuši patiešām fantastiski pilnvērtīgu darbu nolūkā parādīt to, ka runa nav tikai par atsevišķu gadījumu, bet gan ir vesela grupa bakteriofāgu, kam ir līdzīgs ģenētiskais materiāls.
Tostarp pētnieki arī atzinuši, ka saistībā ar Z genomu vēl saglabājas ļoti daudz jautājumu. Piemēram: vai Z genoms ir savietojams ar parasto šūnu mehānismu, proti, tādu, kāds ir cilvēkiem? Un vai to var izmantot tāpat kā mākslīgo DNS? Un citi. Džou savā atskaitē rakstījis, ka Z pamats viennozīmīgi identificēts ogļūdeņraža meteorītā un pasniegts kā tāda nukleobāze, kas varētu kļūt pieejama dzīvības tapšanai. Un, ņemot vērā to, ka Z pamats atklāts tieši meteorītā, šis pētījums kopumā var raisīt interesi par dzīvības izcelšanās un astrobioloģijas starpdisciplinārajiem pētījumiem.
