11.1 °C
Pētniekiem izdevies pierādīt, ka mugurkaulnieki ar lielām smadzenēm žāvājas ilgāku laiku. Zināms, ka žāvāšanās organismam vajadzīga ne tikai asins papildināšanai ar skābekli, bet tāda uzvedība palīdz atvēsināt smadzenes. Un – jo lielāks ir šis orgāns, jo biežāk un ilgāk dzīvās būtnes žāvājas.
Piemēram, cilvēki žāvājas 5–10 reizes dienā. Tā tas ir arī vispār daudziem mugurkaulniekiem. Iepretim itin izplatītajam viedoklim žāvāšanās ne tik daudz sekmē asins bagātināšanu ar skābekli, cik palīdz smadzenēm efektīvāk atvēsināties. To apstiprinājuši vairāki kompleksie pētījumi. Piemēram, izdevies konstatēt, ka smadzeņu temperatūra jau tūlīt pēc žāvāšanās faktiski acumirklī samazinās, un šādas rīcības biežumu ietekmē apkārtējās vides temperatūra. Turklāt pētnieki arī atklājuši, ka cilvēki žāvājas retāk, ja pie galvas vai kakla tur atvēsinošu kompresi vai arī veic jebkādas citas darbības nolūkā samazināt ķermeņa temperatūru. Balstoties šajā loģikā, pētnieki izteikuši pieņēmumu, ka žāvāšanās var būt saistīta ar smadzeņu izmēru, tā kā esot skaidrs: jo lielāks šis orgāns, jo vairāk darbības procesā tas uzkarst un līdz ar to arī ievērojami vairāk nepieciešams to atdzesēt.
Vēstīts, ka biologi veikuši speciālu pētījumu, lai pārliecinātos par to, cik universāla ir šī teorija. Piemēram, vai tā ir spēkā arī putniem. Šajā nolūkā pētnieki izpētīja 55 zīdītāju un 46 putnu sugu kopumā 1250 žāvas, pēc kā šo darbību ilgumu sasaistīja ar smadzeņu skenēšanas rezultātiem. Izdevās noskaidrot, ka neatkarīgi no ķermeņa izmēra žāvāšanās ilgums dažādām sugām palielinās atbilstoši to smadzeņu izmēram un neironu daudzumam. Turklāt pētnieki arī konstatējuši, ka zīdītāji žāvājas ilgāk par putniem, ko varot izskaidrot ar šo dzīvnieku ķermeņa augstāku temperatūru.
