6. maijs vēsturē un senās avīzēs. Rietumvācija atgūst suverenitāti

1955. gada 6. maijā. Pirms 70 gadiem Vācijas Federatīvā Republika (VFR) pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara noslēguma pavadīja dienu kā suverēna valsts, jo 5. maijā pēc grūta ratifikācijas procesa bija stājies spēkā 1954. gada 23. oktobra Parīzes līgums.

Saskaņā ar to ASV, Francija un Lielbritānija atzina, ka tās pārvaldē kopš 1945. gada esošajai Rietumvācijai vairs nav okupētas zemes statuss. VFR iekšpolitiski vairs nebija pakļauta Sabiedroto Augstākās komisijas pārvaldei un drīkstēja patstāvīgi rīkoties, piemēram, likumdošanas, valūtas un ārējās tirdzniecības lietās. Ārpolitika vēl kādu laiku palika komisijas kā okupācijas orgāna uzraudzībā. Pilnībā jebkāda pārraudzība tika atcelta tikai 1990. gadā līdz ar Vācijas atkalapvienošanos. Bet 1955. gadā bija svarīgi, ka vāciešiem atkal atļāva veidot līdz pusmiljonam vīru lielus bruņotos spēkus, jo Rietumu sabiedrotie atskārta, ka bez Rietumvācijas integrācijas aizsardzības sistēmā nāktos grūti nosargāt Eiropas rietumus. Jau 7. maijā VFR uzņēma Rietumeiropas Savienībā (WEU), kas bija aizsardzības, politiska, ekonomiska un kultūras rakstura bloks, bet 9. maijā VFR iestājās NATO. Citējot tā laika latviešu trimdas izdevumus, Vācijai bija "beidzot atdota vieta brīvo tautu saimē". 

Parīzes līguma ratifikācijas process gan Francijas, gan VFR parlamentos bija ritējis smagi, jo lielas iebildes raisīja atļauja Vācijai atkal militarizēties. Bija arī bažas par PSRS reakciju. 

Maskavas atbilde VFR suverenitātes atgūšanai un uzņemšanai NATO bija Varšavas līguma valstu bloka radīšana 1955. gada 14. maijā.

"Latvija", 1925. gada 6. maijā

Cik Kurzemē iedzīvotāju. Š. g. 10. februārī Kurzemē (vecās robežās) saskaitīti 297 278 iedzīvotāji, bet 1920. gadā – 282 453. Pēc jaunā apriņķu sadalījuma Kurzemē paliek 286 850 iedzīvotāji, no kuriem 102 881 dzīvo pilsētās un miestos, bet 183 969 uz laukiem. Pilsētu iedzīvotāju skaits ir sekošs (iekavās 1920. g. skaitļi): Liepājā 60 762 (51 583), Grobiņā 1288 (1394), Durbē 540 (453), Kuldīgā 6912 (4924), Saldū 3693 (2424), Aizputē 3346 (2680), Ventspilī 16 384 (8205), Piltenē 919 (912), Talsos 4077 (2978), Sasmakā 1064 (959), Kandavā 1197 (1055) un Sabilē 1350 (930). Atsevišķos apriņķos uz laukiem dzīvo (jaunā apriņķu sadalījumā): Liepājas apriņķī 45 438, Aizputes apr. – 30 038, Kuldīgas apr. – 44 449, Ventspils apr. – 32 289 un Talsu apr. – 31 755. Vairākos laikrakstos pēc tautas skaitīšanas parādījās ziņa, it kā Liepājā tautas skaitīšana bijusi kļūdaina un apmēram 14 000 cilvēki palikuši nesaskaitīti. Lai pārbaudītu šī ziņojuma pareizību, Valsts statistiskā pārvalde ar Liepājas policijas palīdzību izdarīja skaitīšanas pārbaudīšanu, kurā konstatēts, ka min. laikrakstu ziņojums ir nepamatots un arī Liepājā skaitīšana izdarīta apmierinoši.