Nopietnās rotaļas, kas izmaina dzīvi

Vai esi sociālajos tīklos vai festivālā sastapusies ar aicinājumu rast atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem, izspēlējot kādu transformācijas spēli? Spēle ir unikāls pašizpētes process: tu spēlē, lai saprastu savu apziņas stāvokli spēles brīdī, kādā noteiktā savas dzīves jautājumā. Kā tas notiek? Iztaujāju trīs populāru transformācijas spēļu vadītājas – AGNESI GUĻĀNI, INTU SANTU un EVIJU ČIVKULI – par visiem "ko", "kā" un "kāpēc".

Noteikumi, spēļu laukumi un gaita atšķiras, tomēr tām ir vienojošs elements – neba velti tās tiek dēvētas par transformācijas spēlēm. Veidojot šo rakstu, autore izspēlēja vairākas. Vai saņēma atbildes uz jautājumiem, un vai gaidītās transformācijas notika? Godīgā atbilde ir – jā. Taču tas nenotiek kā uz burvju mājienu. Transformācija ir process, kas prasa laiku.

Ir transformācijas spēles, ko var iegādāties internetā vai pat Latvijas grāmatnīcās un spēlēt paši. Taču sirsnīgs ieteikums – ja gribi spēlēt nopietni, dodies to darīt apmācīta spēles meistara vadībā. Ne velti arī šiem meistariem veltīts vesels materiāls rubrikā "Ģilde".

Cik ilgi, kur, cik un kāpēc?

"Es pati visu laiku sekoju, kādi bija mani soļi un kā Visums man atbild. Bet reti kurš tā dara. Piemēram – es izdomāju, ka vajag dziedināt dzimtu. Ļoti brīnišķīgs mērķis, vai ne? Kad biju šo savu 40 dienu praksi beigusi, man bija tāda laba sajūta pašai par sevi, varēju iztaisnot muguru, atlaist plecus un pilnīgā neitralitātē pateikt – es esmu! Bet spēlē tev nevajag 40 dienas! Tu atnāc ar savu blociņu, kurā tev ierakstīts jautājums. Piemēram, es gribu satikt savu mūža vīrieti – kāpēc man nav attiecību? Ko man darīt /nedarīt, lai būtu? Visu spēles laiku tu turi fokusu uz šo savu jautājumu," transformācijas spēļu būtību vienkāršos vārdos skaidro "Līlas" spēles meistare Agnese Guļāne.

Ja negribi spēlēt, nekas nesanāks. No otras puses – ja pārāk nofokusējies uz to, ka gribas "vinnēt", tu aizmirsti, kāpēc vispār nāci spēlēt.

Ja esi nolēmusi nopietni izspēlēt jaudīgu spēli, jārēķinās ar vismaz četrām stundām. "SPĪGANAS" autoru grupa vienu spēli spēlēja veselas septiņas stundas, bet pastāv arī spēļu formāts, kad vienu spēli spēlē vairākos piegājienos. Un brīdinām uzreiz – tas nav pats lētākais prieks. Tomēr cipari atšķiras un atkarīgi no daudziem faktoriem. Jautā pašiem meistariem!

Kādā formātā notiek spēlēšana – tas atkarīgs no spēles vadītāja (saukta arī par spēles meistaru vai fasilitatoru) izvēles. Daži vada tikai klātienē (lasot tālāk, tu sapratīsi, kāpēc), citi, kas darbojas starptautiskā līmenī, izmanto jauno tehnoloģiju priekšrocības.

Spēļu meistare Evija Čivkule stāsta, ka daži spēles tiešsaistē vada ļoti lielam cilvēku skaitam – pat 100 cilvēkiem. "Es gan nesaprotu, kā viņi to spēj," viņa piebilst.

Dvēseles, kas spēlē kopā

Viens no vissvarīgākajiem elementiem ir spēlētāji – cilvēki, ar kuriem kopā tu izej šo pašizpētes ceļu. Sabiedrība, kuras klātbūtnē tu piedzīvo transformāciju, ir ļoti svarīga. "Tāpēc mēs precamies liecinieku klātbūtnē un izvadām savus mīļos tuvinieku lokā," atgādina Agnese.

Pārsvarā grupā ir četri spēlētāji, un bieži sagadās, ka visi līdzīgu enerģiju piesaistījuši, novērojusi Evija. Vai var spēlēt arī divatā ar vadītāju? "Var, bet būs garlaicīgi un ilgi," brīdina Agnese, savukārt Evijas pieredze rāda tieši pretēji – ir iespēja nonākt vēl dziļākos slāņos, uzzināt par sevi vēl vairāk, pat pagūt izstrādāt kādu problēmu.

"Vislielākā maģija ir tā, ka tu mijiedarbojies ar saviem spēles partneriem. Ļoti interesanti, kā viņi "pielasās" – atnāk tie, kuri ir ļoti vajadzīgi cits citam! Spēlētāji mijiedarbojas kā atslēdziņas: atslēdz cits citam kādu apziņas apcirknīti, kas ir aizslēgts. Cilvēks sēž blakus, dzird tavus jautājumus, dalās ar savējiem, smejamies, paraudam, un vienā brīdi viņš atgādina – bet, Aija, kad tu teici tā, tu nokļuvi tur! Varbūt tev jāpadomā par to? Un tu sākumā iebilsti – nē taču, ko tu vispār saproti, ko bāzies manā jautājumā! Bet paiet pāris sekundes, un tev kā acis atveras – bāc, tiešām!" tas – no Agneses pieredzes.

Raksta autorei kā introvertai personībai radās šaubas, vai viņa varētu spēlēt pilnīgi svešu cilvēku kompānijā. Bet Agnesei ir cits novērojums: "Paradokss ir tāds, ka tieši introverti nāk uz šo spēli! Jo šis ir ļoti saudzīgs un cieņpilns veids, kā risināt pro- blēmas. Bet nav tā, ka tu atnāc un sāc purināt "savas vecās seģenes"! Te tu kā pieaudzis cilvēks pavēsti Visumam, ka esi gatava aplūkot kādu savu jautājumu. Un blakus ir tādi paši pieauguši cilvēki, kuri arī nav atnākuši papuņķoties cits citam uz pleca. Spēles dievišķās gudrības svētītajā gaisā tu redzi, ka visi šie cilvēki kopā kā dvēseles ir atnākušas."

Spēles meistars

Atslēgas cilvēks, no kura meistarības tiešām ir atkarīgs, vai atdosies spēlei ar visu entuziasmu, vai uztversi spēles raidītos signālus un atbildes.

Tiem cilvēkiem, kas atnākuši uz Līlu, pieder visa mana uzmanība, viss, ko es zinu par spēles terminiem, mana prakse un pieredze, bet galvenais – uzmanība. Tas mūsdienu cilvēkiem visvairāk trūkst – ka viņos kvalitatīvi klausās. Te nav nekādas mācīšanas – ja tu ietu tur, dabūtu, ko gribēji. Viss notiek, kā notiek, un tu vienkārši ļaujies transformācijas procesam. Faktiski atnāc tādā kā “pus kāpura” stadijā un transformējies līdz taurenim. Bet kas būs tas taurenis, nezina ne spēlētājs, ne spēles meistars," atzīst Agnese.

"Man spēle ir liela svētība un brīnišķīgs instruments. Visvairāk es mīlu to, ka tu esi pieaugušu cilvēku sabiedrībā un nodarbojies ar patiešām jēdzīgām un nopietnām lietām. Ikviens ar savu klātbūtni tur ir vērtība līdzās citām vērtībām, ar ko mijiedarbojas. Brīnišķīgs arī diagnostikas veids! Katra paša patiesības piedzīvošana." Šis izteikums ļoti rezonē ar mūsu piedzīvoto, tāpēc – iepazīsties ar spēlēm tuvāk!

"Līla", kuru izspēlē dievišķā apziņa

No hinduistu tempļiem nākusī "Līla", ko vada AGNESE GUĻĀNE, ir transformācijas spēļu "ciltsmāte" – zināšanu rotaļa, kas balstīta sakrālajos tekstos. Tās pamatā ir 2000 gadus sens pasaules uzskats.

"Līlu" vada AGNESE GUĻĀNE, kundalini jogas skolotāja un praktiķe ar 14 gadu pieredzi. “Mana mīlestība un kaislība ir jogas terapija, bet īpaši mani interesē cilvēka garīgā attīstība, vairojot apzinātību ikdienā. Manas darbības moto ir “garīgas patiesības piedzīvošanas pieredze”, un to es kopju gan savā praksē, gan palīdzu piedzīvot un ieraudzīt saviem klientiem. Vadu skaņu meditācijas, spēlēju gongu, darbojos ar Taro un rūnām. Spēle tevi mīca un mazgā, un stumj, un grūž, tevī rodas dažādas jūtas un emocijas, un pārdomas, un secinājumi. Tos visus tu pieraksti. Spēles gaitā tu atceries kaut kādas lietas, un spēle tūlīt dod atbildi, kas tevi ved tālāk. 4–5 stundas tu visu savu resursu, savu uzmanību velti šai spēlei, tu ļaujies transformācijai, ko spēle ar tevi veic konkrēti šajā brīdī, un, kad beigsi šo procesu, spēle turpinās ar tevi darīt vēl visu kaut ko."

Foto: Autores foto / Latvijas Mediji

Agnese "Līlu" iepazina 2011. gadā Indijā. "Mani pilnīgi neaizrāva forma, kā tur spēlēja: oranžs, saņurcīts palags, uz tā tumšzilas strīpas, sēž sačākstējis onkulītis, apkārt bars rietumnieku, kas meklē garīgumu... Taču vārds "Līla" man zemapziņā bija palicis. Kad ieraudzīju grāmatnīcā latviski, mani vairāk interesēja pat ne spēles galdiņa zīmējums, bet tas, kā latviešu valodā būs tulkoti jēdzieni, ko biju mācījusies tikai angļu mēlē." Agnese bilst, ka šis latviskais tulkojums ir zelta vērts!

Spēle "Līla". 72 lauciņi apraksta 72 prāta stāvokļus (nevis emocijas!) astoņos līmeņos. Pa vidu kā mugurkauls – čakru sistēma. Kā virzošais spēks šajā spēlē ir metamais kauliņš, kurš simbolizē karmu. Spēlētāji pa laukumu pārvietojas ar savu gredzenu, kulonu vai auskaru – tas simbolizē tevi, gluži kā tavs ķermenis, ar kuru tu šajā dzīvē iegūsti pieredzi, radi un risini savu karmu. Pozitīvi prāta stāvokļi vai pareizas darbības un domas ir apzīmētas ar bultām un virza augšup, savukārt negatīvi prāta stāvokļi vai nepareizas domas un darbības apzīmē čūskas – tu uzkāp uz čūskas galvas, viņa tev iekož, un tu nošļūc lejā, lai vari kļūt gudrāks, mainīt savu attieksmi un turpināt gūt pieredzi.

Foto: Autores foto / Latvijas Mediji

"Līlu" (angļu valodā – Leela) radījuši gaišreģi un viedie, tas garīgais kultūras mantojums, kas pieder visai pasaulei. Tāpat kā joga tā ir slīpēta cauri laikiem. Latviski to sauc par spēli, bet Agnesei piemērotāks šķiet nosaukums rotaļa: "Rotaļas būtība ir: ja es daru tā, tad sekas ir tādas. Es uzreiz saņemu atbildi! Spēles dēlis ir kā dzīve, tikai dzīvē ir dažādi traucēkļi, kas novērš uzmanību – mēs pasperam pirmo soli un aizmirstam par to, un, kad nāk atbilde, ne vienmēr to spējam iztulkot. Jo ir daudz uzdevumu un aktuālu jautājumu, ir ciešanas, hormoni plosās un planētas plosās un mūs ietekmē, tādēļ ir grūtāk paturēt visu laiku koncentrēšanos uz šo soli nr. 1 (un varbūt vēl nr. 2) un sekām, ko tas raisīja. Varbūt tas mērķis nemaz vairs nav aktuāls? Varbūt tie bija mani maldi?..."

Smags intelektuāls darbs

Karma, dharma – šie jēdzieni ir ļoti precīzi aprakstīti komentāru grāmatā un spēles laikā pie atbilstošā lauciņa tiek nolasīti. Senlaikos, kad "Līla" radās, katram lauciņam bija viena sloka – kā daina latviešiem, pants, ko nodziedāt. Teksts paskaidro prāta stāvokli uz tā lauciņa, kurā esi, un tā notiek transformācija.

Spēle ir grūta, skaidrojumi ļoti ietilpīgi. Smags intelektuāls darbs. Indijā par šo spēli aizstāvētas n-tās doktora disertācijas! Uz to var skatīties, pētot tradicionālo kultūru, hinduismu, psiholoģiju, sistēmiskos principus, garīgumu… Plus vēl kosmozofija.

Vai "Līlu" var spēlēt, neko nezinot par hinduismu? Kaut kādā līmenī noteikti, prāto Agnese! "Bet spēle ar tevi izdara vairāk, nekā tu ar prātu saproti. No visa, ko es spēles laikā nolasu, tev varbūt ir vajadzīgs tikai tas viens teikums, ko tu pieraksti.

Spēle neļauj iet "pa virsu"

Spēle sākas un beidzas Kosmiskās Apziņas lauciņā. Brīdī, kad tu aizmirsti, ka viss ir viens, tu ļauj vēlmei sevi vadīt ar metamā kauliņa (karmas spēku) palīdzību. Lai tas notiktu, tev ir ļoti precīzi jānoformulē savs jautājums, nodoms, ar ko tu ej spēlē, – pēc iespējas vienkāršāk un askētiskāk, skaidro Agnese. Jautājumam jābūt tādam, kas tev patiešām ir ļoti aktuāls, svarīgs un dārgs, un tu esi pavisam patiesa, to uzdodot.

"Bieži ir tā, ka tu visu zini, bet neko nedari. Mums gribas dzīvot vienkārši, viegli pieņemt lēmumus, un, kolīdz lēmums pieņemts, apziņa iet pačučēt. Spēlē tā nenotiek! Katrā solī tev jānoskenē sevi – kas es esmu, kur es esmu? Kolīdz gribi iet pa vieglākajiem ceļiem, izšmaukt vai bārstīties ar pseidogarīgajām patiesībām, tā spēle tevi sapurina, lai tu atmosties!

Spēles laikā tu vēro savu iekšējo telpu, attīsti spēju nepieķerties, kamēr, no otras puses, spēles struktūra ļauj tev nokļūt arvien dziļākos apziņas apcirkņos, iedvesmoties, būt dievišķo zināšanu vadītam."

Kā tas notiek

Tu met kauliņu, kas kā karma sijā tavu pieredzi šajā iemiesojumā, un, ja uzmet 6, tu piedzimsti. "Dažkārt divi spēlētāji ir jau pusē, bet trešo nelaiž spēlē. Un arī tā jau ir spēle! Jo spēle sākas brīdi, kad cilvēki uz to piesakās – viņu apziņas jau kopš tā brīža rotaļājas cita ar citu (neapzināti, protams). Gadās, ka cilvēks, kurš netiek spēlē, maina jautājumu vai formulējumu, un tad krīt 6, notiek "piedzimšana".

Rindas kārtībā met kauliņus, iet uz priekšu, noklausās aprakstu, pārrunājam. "Dažkārt cilvēks saka – es dzirdu, bet nesaprotu. Tad mēs par to runājam līdz brīdim, kad notiek “klikšķis” – ā, es sapratu! Jo tu visu laiku "piemēri" to, kas notiek uz spēles laukuma, ar savu jautājumu.

Pirmās divas spēles laukuma rindas ir viegli saprotamas, lai gan mums, kas auguši kristietības ietekmē, grūti tikt galā ar pirmo līmeni – ar nāves grēkiem Alkatību, Greizsirdību, Skaudību utt. –, ko grūti sevī atpazīt. Mums uz to jāskatās nevis kā uz emocijām, bet kā uz virzošiem spēkiem, prāta stāvokli, kuru mēs spējam ievirzīt.

Tad spēle ar mums sāk spēlēt visādus trikus. Mēdz būt, ka tu iekļūsti tādā kā cilpā – kā augšā pa vienām bultām un šļūc lejā pa vienām čūskām. To ir sāpīgi pieņemt. Tad tu saproti – re, tas ir mans grābeklis! Un, kolīdz šķiet, ka esi sapratis, cita čūska nomet tevi vēl zemāk… arī tā gadās. Spēle liek tavai apziņai visu laiku būt možai. Viena no pieredzēm, ko spēle dod – ka viss beidzas, gan labais, gan sliktais."

Kāpēc vajag spēles vadītāju?

Jo viņš ir neitrāls un klātesošs, uzskata Agnese. "Es speciāli esmu visus savus "zīmuļus asinājusi", ar garīgajām praksēm nodarbojusies, lai tad, kad tu zaudē savu neitralitāti vai pamatu zem kājām, ir kāds, kurš tur telpu, pret kuru var nomērīties un atrast savu centru."

Jautāju – kā tu vari būt neitrāla, kad atnāk spēlēt tavi labākie draugi? "Ja būtu pilnīgi neitrāla, tad mans nimbs būtu redzams (bet nav taču), bet ir nodoms. Jā, atnāk labākie draugi, viņi raud, ir ļoti dusmīgi, ir grūti uz to noskatīties... Mēs taisām arī pauzes – dažkārt es paspēlēju gongus, dažkārt mēs elpojam vai meditējam."

Jāpiebilst, ka Agneses spēles laikā raksta autore pieredzēja arī meditāciju, mantru skandēšanu, elpošanu un Taro vēstījumu. Mūsu spēle ilga septiņas stundas. Katrs mirklis bija tā vērts!

Spēles no Ukrainas

Transformācijas spēles, ko vada EVIJA ČIVKULE, nāk no Ukrainas. Viņas instrumentu krājumos ir "Finanšu plūsma", “Kā piepildīt savus sapņus”, “Mans iekšējais spēks” un “Mans domu spēks”. Abas pēdējās Evija tulko uz latviešu un arī uz lietuviešu valodu.

EVIJA ČIVKULE, reiki meistare, regresijas ceļojumu pavadone, transformācijas spēļu vadītāja: "Ļoti sajutu transformācijas spēles kā savu instrumentu, un, kad uzradās laiks mācībām, "feisbuks" sāka piespēlēt informāciju. Mācījos pie pašas spēles autores – ukrainietes Jūlijas Homutovskas. Kas bija mana transformācija pēc izspēlēšanas? Pirmkārt, uzreiz sazinājos ar autori, jo sapratu, ka šis ir totāli mans instruments. Otrs – ieguvu lielu pārliecību (man tā ik pa laikam ir jānostiprina), kur es ko daru. Un lielāku sapratni, plašāku redzējumu, kaut šķita, ka vispār jau es finansēs gana labi orientējos, māku rīkoties… Tagad esmu sākusi daudz ko no spēlē saprastā darīt, un tas nes rezultātus!"

Foto: Autores foto / Latvijas Mediji

Kas Eviju uzrunā šajās spēlēs? "Tas ir resursiem bagāts instruments, ar ko es varu darboties. Tu spēlē pats caur sevi izzini, tā nav bur-vju tabletīte. Ne mirkli negaidīju, ka spēle man atnesīs miljonu koferītī – še, rīkojies! Man pašai jārīkojas, lai tas miljoniņš atnāktu. Bet man patīk šis resurss, patīk, kā savu “attēlu” var skatīt tādā vieglā formā, ātri. Šis ir daudz taustāmāk nekā citi mani enerģētiskie instrumenti – reiki, regresija…"

Kāds ir mērķis šādām spēlēm? Transformācija, pārmaiņas. Saprast, ko tu kādā konkrētā jomā dari ne tā, kas būtu jādara citādi, lai piepildītos vēlamais scenārijs. "Kā jebkurā garīgā praksē tu vari dabūt vērtīgus padomus. Jautājums – vai tu tos pielietosi praksē? Jo doma viena pati jau nemaina dzīvi. Manā praksē afirmācijas klientiem strādā vien tad, kad ieguldīts arī darbs! Īpaši, ja tu tai afirmācijai netici."

Jautāta, ar ko transformācijas spēles atšķiras, teiksim, no šaha, Evija min, ka šaham pamatā ir liela shēmošana. Un, protams, vēlme uzvarēt. Nemaz neesot līdzīgi! Labi, bet Kiosaki spēle “Naudas plūsma” vai "Monopols" – līdzīgi? "Tur apakšā nav psiholoģijas," oponē Evija, "bet šeit katram lauciņam ir psiholoģiska nozīme, un katrs spēlētājs iedod savu niansi vēl klāt. Tā ir koučinga sesija!

Cilvēks dažkārt pat nezina, ko patiesībā domā par to pašu naudu, piemēram. Viņš saka – nē, man ir labas un draudzīgas attiecības! Bet, kad spēles laikā atklāj – jā, es zemapziņā dzīvoju ar sajūtu, ka atņems, ja būs daudz. It kā gribas naudu, bet zemapziņā programma – nedodiet man! Ja somā vai kabatā lielāka summa, viņam rodas stress! Kādam citam nauda ienāk, bet viņš nekad nedalās ar citiem, viņam kā risinājums var izkrist labdarības lauciņš…"

Spēle "Finanšu plūsma" nav tikai par naudu, bet par to, kā savā dzīvē ielaist pārpilnību, jaunas iespējas un uzlabot savu dzīvi, savukārt spēle "Kā piepildīt savus sapņus" atklās tavus resursus un iespējas, kā arī norādīs uz kavēkļiem, ko tu varbūt pat neesi pamanījusi un apzinājusies.

Lai izspēlētu visu spēli grupā (3–4 cilvēki), jārēķinās ar vismaz 3 h, bet var spēlēt pat nedēļu. Līdzīgi kā citās transformācijas spēlēs arī Evijas vadītajās ir spēles laukums, metamie kauliņi, spēlētāju kauliņi (Evijai ir mārītes) un metaforiski asociatīvās kārtis, ko spēlē var izmantot brīdī, kad spēlētājam grūti "iekāpt" resursu stāvoklī.

"Vienu spēli ir jēga spēlēt arī vairākkārt, jo tu laika gaitā mainies. Vai arī nemainies un pamani atkal vienus un tos pašus “grābekļus”. Ir tādi jautājumi, ko gadiem caur dažādām praksēm var kārtot un tik un tā neizstrādāt līdz galam. Regresijas terapijas seansos es to bieži redzu. Iespējams, ieraudzīsi pārmaiņas – re, te es jau daru citādi… Bet te! Tie paši vecie grāvji…"

Galda spēlēs parasti ir zināms vismaz zaudētājs, ja ne uzvarētājs. Spēlējot transformācijas spēles, tu vienmēr esi uzvarētājs, vienmēr iegūsti – vari ieraudzīt, kas tev traucē, kas bloķē, kas ierobežo.

Vadītājs pats nespēlē, bet, protams, viņš kādu spēlētāja jautājumu var izjust dziļāk, sāpīgāk. "Spēlēs bieži raud, jo notiek dziļi procesi, aizskarti sāpīgi jautājumi, pieskaramies svarīgiem (mīļiem vai tieši pretēji) cilvēkiem, senčiem. Bet es arī neatceros tādu spēli, kad cilvēks aizietu ar lielu smagumu – parasti aiziet vieglumā, pacilātībā, acis mirdz un ir gatavi ar pilnu klapi sākt dzīvot!"

Vairāk informācijas sieloskelias.lt

Dzīves spēle, dzimusi Skotijā

Spēle, ko jau 10 gadus vada INTA SANTA, tā arī saucas – “Transformācijas spēle”.

INTA SANTA, koučs-mentors PCC (ICF), "Transformācijas spēles" fasilitatore (Innerlinks, UK), arī eneagrammas, biznesa un koučinga trenere (ICTA) un psiholoģe.

Foto: No personiskā arhīva / Latvijas Mediji

Tā radusies 80. gados Findhornas ekokopienā Skotijā. Sākumā katrs spēlētājs pats bija figūra, vēlāk tapa galda spēles versija. 1987. gadā viena no spēles radītājām aizbrauca uz ASV, kur, kā zināms, daudzas lietas tiek komercializētas. Tā šo spēli sāka ražot rūpnieciski.

To var nopirkt Amazon.com un spēlēt ģimenes lokā. Taču, lai šo spēli varētu vadīt profesionāli – kā pakalpojumu – un tādējādi gūtu dziļākas transformācijas, jāapgūst fasilitācijas prasmes. “Es šo prasmi apguvu Findhornā, divas nedēļas iedziļinājos, izspēlējos dažādos veidos ar dalībniekiem no visas pasaules," stāsta Inta. "Bija arī eksāmens pārrunu formā – nav tā, ka tu vienkārši aizbrauc, samaksā naudu un dabū apliecību. Nē, nē! Tev iedod arī riktīgi biezu spēles vadīšanas rokasgrāmatu – ne tādu, kā mazais bukletiņš, ko "Amazonē" līdzi dod."

Par ko ir spēle? Veidotāji to sākotnēji gribēja nosaukt par Life Game – "Dzīves spēli", jo tā tiešām ir par dzīvi – sākot ar nodoma formulēšanu pirms piedzimšanas un tad par satikšanos ar visiem dzīves izaicinājumiem. Taču tolaik šis nosaukums ASV bija patentēts. Tā nu palika "Transformācijas spēle" – Transformation Game®.

Kāpēc šo spēli spēlēt?

Uz jautājumu, kāpēc izvēlējusies tieši šo spēli, Inta skaidro: "Mani fascinēja tas, ka šajā spēlē nav sacensības, un tas, ka spēles laikā var gan iegrimt depresijas purvā, gan rast risinājumus, kā tikt no tā ārā." Citi iemesli līdzīgi citām transformācijas spēlēm. Tā palīdz:

• Ieviest skaidrību tev nozīmīgos personīgos jautājumos.
• Saprast stresa paternus un mainīt neproduktīvus paradumus.
• Atklāt, izpētīt un ļaut parādīties jaunām iespējām tavā dzīvē.
• Tikt galā ar kādiem savas dzīves jautājumiem – gan ar triviāliem, gan ļoti plašiem, eksistenciāliem – kā gūt dzīves piepildījumu un tamlīdzīgi.

1–4 spēlētāji (ir arī versija 6 dalībniekiem). Uz katru spēlētāju rēķina 3 h. Tās mērķis nav uzvarēt, bet atklāt to, kā īstenot savu nodomu, kas formulēts spēles sākumā. Nereti gadās, ka cilvēks saprot, ka īstais nodoms ir par kaut ko citu: piemēram, viņš grib nevis vairāk naudas, bet lielāku patstāvību.

"Pie manis nāk spēlēt arī pāri, un ir tik interesanti redzēt, kā partneri atklāj viens otrā līdz šim nezinātas šķautnes! Spēle rada vidi, kurā iespējams gan kārtīgi izraudāties, gan padziedāt un apkampties. Ļoti daudz mediatīvu prakšu tur ir," atklāj Inta.

Virzību pa spēles laukumu nosaka metamais kauliņš. Katrs lauciņš kaut ko nozīmē, uz katra kaut kas ir jādara. Piemēram, nokļūstot uz Apgaismības lauciņa, jāizvelk kārts, uz kuras var būt rakstīts, piemēram: "Tava personība staro radošumam." Tad jāpaņem trīs mazās kartītes (apziņas dzirk-stis, kas katram līmenim ir citas) un iegūsti, piemēram, Kārtīgumu, Seksualitāti un Norobežošanos. Un tagad pasaki, kā tavs radošums ir saistīts ar šiem trim? Cilvēks pareflektē par to sava uzdotā jautājuma kontekstā. Atceries, kad pēdējo reizi tavs radošums pozitīvi ietekmēja apkārtējos? Šī atcerēšanās un savienošanās notiek meditācijā, kuru vada fasilitators. Un tā tālāk.

Interesantas ir arī Šķēršļu kārtis, Brīnuma lauciņš, kur tikt vaļā no Sāpju kārtīm, Komunikācijas laukums, kur var apskauties, Atzinības, Kalpošanas lauciņš utt. Spēlē darbojas arī eņģeļi ar dažādām funkcijām – Laipnības, Pateicības, Tīrības, Izplešanās eņģelis u. c. Tos uztver kā enerģiju, kam nav loģiska izskaidrojuma, bet meditācijā spēlētājs pūlas uztvert ziņu.

Vairāk informācijas par "Transformācijas spēli" transformationgame.lv

Lasi oktobra/novembra "Spīganā":

• Klīniskā nāve – stāsti no dzīves
• Kā ekstrasensi trenē savu intuīciju
• Klepus un iesnas, bet pieteikta pirts. Ko darīt?
• Kā dziedināt sevi ar paša balsi
• Dzemdības kā sakrāls rituāls
• Kas ir maģiskais aplis un kā to veidot
• Kalendārs, kādu neatradīsi nekur citur
…un citi aizraujoši un noderīgi materiāli.

Abonē žurnālu šeit. 

Žurnāla "Spīgana" oktobra numurs.

Foto: Spīgana