11. novembrī apritēja 50 gadu kopš Austrālijas lielākā valdības satricinājuma. Šajā dienā 1975. gadā Austrālijas ģenerālgubernators Džons Kērs atlaida Austrālijas premjerministra Vitlama valdību. Tas bija drosmīgs solis un vienlaikus arī pārbaudījums Austrālijas pilsoniskajai sabiedrībai.
Vitlama valdība daudzās aprindās bija ļoti populāra – samērā īsā laikā viņš bija atcēlis obligāto dienestu, ieviesis bezmaksas mācības augstskolās, ieviesis bezvainas šķiršanās procedūru. Taču viņa vadības laiks bija arī haotisks un to raksturoja vairāki slepenībā pieņemti lēmumi vai pieņemti, neievērojot savas partijas locekļu un ministru ierosinājumus un viedokļus.
Viens no šādiem slepenībā pieņemtajiem lēmumiem bija Baltijas valstu inkorporācijas Padomju Savienībā "de jure" pieņemšana. Pilnīgi negaidīti un pat savas Strādnieku partijas aprindās neizrunāts jautājums. Vēl maijā Vitlams baltiešiem bija apgalvojis, ka nekas nemainīsies valdības nostājā pret Baltijas valstu okupāciju. Bet – 1974. gada augustā ziņu dienests "Reuters" no Maskavas (!) Austrālijas laikrakstos ziņoja, ka Austrālijas valdība premjerministra Gofa Vitlama vadībā nolēmusi atzīt Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā "de jure". Tas bija negaidīts trieciens baltiešu kopienai Austrālijā, jo līdz tam gandrīz visas pasaules valstis bija vienojušās pieņemt Baltijas valstu okupāciju, bet to atzīt tikai "de facto". Ziņa pienāca sestdienas rītā, 3. augustā. Jau pirmdienā Melburnas pilsētas laukumā jaunieši bija noorganizējuši demonstrāciju pret valdības lēmumu. Austrālijas laikraksti publicēja rakstus un karikatūras, izsakot viedokli, ka Vitlams pārdevis Baltijas valstis.
Viens no grandiozākajiem protestiem norisinājās jau 9. augustā, kad Melburnā, Sidnejā un Adelaidē notika plašas ielu demonstrācijas, kurās piedalījās ap 15 000 baltiešu. 6. oktobrī notika Baltiešu dāmu gājiens 10 km garumā no latviešu līdz lietuviešu namam, piedaloties tikai dāmām, daudzas tautas tērpos, un arī pārraugošais policijas personāls bija tikai sievietes policistes. Demonstrācijas notika stratēģiski bieži un neatlaidīgi 16 mēnešu garumā. Paralēli baltieši rakstīja vēstules saviem valdības pārstāvjiem, laikrakstos parādījās daudz baltiešu vēstuļu. Baltiešu organizācijas strādāja kopā – gan Austrālijā, gan globāli. Vienlaikus notikumiem Austrālijā sašutumu izrādīja arī citu valstu baltieši.
-8 °C
