27. maijs vēsturē un senās avīzēs. Pamatakmens Siguldas lepnumam

1935. gada 27. maijā. Pirms 90 gadiem ar Siguldas pilsētas un apkārtējo pagastu pašvaldību vadības līdzdalību svinīgi lika pamatakmeni dzelzsbetona tiltam pār Gauju starp Siguldu un Krimuldu.

Centrālo varu ceremonijā pārstāvēja Satiksmes ministrijas Šoseju un zemesceļu departamenta vadība, kuras uzraudzībā svarīgā konstrukcija arī tapa. Tilta būvēšanas vieta par godu notikumam bija pušķota meijām un Latvijas karogiem. Uzcēla arī godavārtus viesiem. Ceremoniju ar svētrunu ievadīja Siguldas mācītājs Frīdrihs Brēdermanis. Pamatakmens vietā iemūrēja skārda cilindru ar klātesošo amatpersonu parakstītu dokumentu, tās dienas laikrakstus, kā arī Latvijas monētas. Šoseju un zemesceļu departamenta vadītājs inženieris Jānis Melnalksnis savā runā atzīmēja: "Jaunais Gaujas tilts savienos divus skaistākos dabas stūrīšus un ievērojami sekmēs tūrismu." Goda maltīti aicinātiem viesiem sarīkoja Krimuldas sanatorijā.

Nedrošo un nepastāvīgo prāmja pārceltuvi aizvietojošā tilta celtniecības sagatavošana sākās vēl 1927. gadā. Taču procesu aizkavēja gan Gaujas straujie ūdeņi, gan daudzie senlejas avoti – tos nācās aizbērt ar akmeņiem. Tomēr 1935. gadā pamatakmens likšanas brīdī balsti upē un zemes uzbērumi uzbrauktuvēm abos krastos lielā mērā bija gatavi. Atlika vien izbūvēt pašu tilta laidumu. 

Pēc projekta tas bija 153 metrus garš un deviņus metrus plats un tika cildināts kā augstākais Baltijas valstīs. Virs ūdens tas slējās 16 metru augstumā. 

Pie tehniski sarežģītā projekta strādāja vairāki inženieri, bet noslēguma etaps bija uzticēts pieredzējušajam inženierim, LU mācībspēkam Pāvilam Pāvulānam. Sarežģīta izvērsās arī pati celtniecība, jo materiālu piegādi apgrūtināja stāvais zemes ceļš Siguldas pusē, kas īpaši lietus laikā kļuva tik slidens, ka bremzes kravas automašīnām nav lāgā līdzējušas.

Tiltu valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa klātbūtnē svinīgi atklāja 1937. gada 23. jūlijā, un tas pavisam noteikti kļuva par vienu no skaistākajām starpkaru Latvijā uzceltajām būvēm, ar ko pamatoti lepojās ne vien Sigulda, bet visa valsts. Tas bija un joprojām ir vienīgais šāda veida monolīta dzelzsbetona konstrukciju tilts Latvijā. Tagadējā konstrukcija gan ir 1950. gadā atjaunota būve, jo 1941. gada vasarā Siguldas tiltu atkāpjoties uzspridzināja PSRS sarkanā armija.

"Brīvā Zeme", 1925. gada 27. maijā

Dzelzceļu vagonos aizmirstās pasažieru mantas Rīgas 1. dzelzceļa stacijas noliktavā sakrājušās vesela kaudze, kā: vīriešu un sieviešu cepures, veļas gabali, mēteļi, kurvji un rokas somas ar dažādām mantām, galošām utt. Pat gadās, ka konduktori atrod vagonos aizmirstus pulksteņus un dāmu rotas lietas un makus ar naudu. Izņemot vērtslietas un naudu, pēc kuras viņu īpašnieki pa lielākai daļai ierodas, citas lietas pārsvarā jāpārdod ūtrupēs, jo pēc viņiem viņu īpašnieki neierodas.