Iespējams, gluži droši par Ādolfa Hitlera slepeno superieroci var nodēvēt nevis efektīvās raķetes vai lidojošo šķīvīšu projektu, bet gan stimulējošo ārstniecisko līdzekli pervitīnu, kas tagad ieskaitīts vieglo narkotiku kategorijā. Zināms, ka no 1939. līdz 1945. gadam fašistiskās Vācijas bruņotajiem spēkiem piegādāti vismaz 200 miljoni šā preparāta tablešu.
No studentiem un mājsaimniecēm līdz karavīriem
Pervitīns jeb tas pats metamfetamīns ir mākslīgs amfetamīna produkts baltā krāsā ar kristālisku struktūru bez smaržas un garšas, un tas ir pietiekami spēcīgs tā dēvētais psihostimulators jeb faktiski tātad narkotiska viela. Pirmo reizi amfetamīns sintezēts Vācijā jau 1887. gadā, savukārt pašu metamfetamīnu, kas ir krietni vienkāršāks tieši lietošanas aspektā un turklāt vēl apveltīts ar jaudīgāku iedarbību, 1919. gadā eksperimentālā ceļā ieguva japāņu zinātnieks Akira Ogata.
Pagājušā gadsimta 30. gadu vidū vācu uzņēmums Temmler Werke sāka ražot pervitīna tabletes, kuras tolaik uzskatīja par pilnībā nekaitīgu stimulējošo līdzekli. Piemēram, tās ļoti labprāt pirms eksāmeniem lietoja studenti, savukārt mājsaimnieces ar to palīdzību centās nomākt depresiju.
Līdz 1938. gadam pervitīns jau bija iemantojis tādu kā “brīnumlīdzekļa” statusu un kādā brīdī tam uzmanību pievērsa Berlīnes Kara medicīnas akadēmijas Vispārējās un militārās fizioloģijas institūta direktors Otto Ranke. Jau drīz pervitīnu sistemātiski un lielās devās sāka izmantot vācu armijā un aizsardzības rūpniecībā, un 2. Pasaules kara priekšvakarā šis preparāts gluži oficiāli bija iekļauts tankistu un lidotāju “kaujas ēdienkartē”. Katra šāda “militāras nozīmes” pervitīna tablete saturēja trīs miligramus aktīvās vielas, uz iepakojuma bija norādīts, ka tas ir stimulators, kas jālieto pa 1–2 tabletēm dienā, lai tādējādi atbrīvotos no miegainības un noguruma sajūtas. Ticība šā preparāta nekaitīgumam bija tik liela, ka speciāli tankistiem pat izgatavoja šokolādes konfektes ar pildījumu, kas sevī saturēja pervitīnu. Šo konditorejas izstrādājumu dēvēja par “tanku šokolādi”, un kādu laiku tas bija pat brīvi iegādājams veikalos.