Daudzu pasaules valstu pētnieki ilgus gadus dedzīgi diskutējuši saistībā ar jautājumu par to, vai savulaik patiešām eksistējusi Krišnas valstības leģendārā galvaspilsēta Dvaraka, vai arī tas ir tikai skaists seno indiešu mīts. Ja ņem vērā pausto, ka pilsēta bijusi ļoti bagāta, var labi iedomāties, ka tā nodarbinājusi ne jau tikai zinātniskas ievirzes prātus un to meklējuši ļoti daudzi un dažādi ļaudis. Un vēl joprojām daudzi cer to tomēr atrast.

Vēstījums par mūžīgās labsajūtas avotu

Ja var ticēt seno indiešu mitoloģiskajam vēstījumam, Krišnas valstības galvaspilsēta Dvaraka bijusi pilsēta, kurā dzīvojušas jadavu ciltis. Turklāt tā bijusi pilnībā jauna pilsēta, kas uzcelta vienas nakts laikā atbilstoši Krišnas pavēlei – tūlīt pēc tā, kad viņš bija nolēmis pamest iepriekšējo galvaspilsētu Mathuru. Dvaraka esot beigusi eksistēt precīzi septiņas dienas pēc paša Krišnas nāves, taču palikusi nesagrauta, lai gan to burtiski dažos acumirkļos pilnībā aprijusi jūra.

Senajos indiešu manuskriptos purānās pilsēta aprakstīta vairāk nekā glaimojoši. Tā gluži it kā ne no kā uzcelta lieliskā izpildījumā: tajā bijuši gari un taisni ceļi, platas un ērtas ielas un šķērsielas, kā arī brīnumaini parki un dārzi, kuros auga visu iespējamo sugu koki un krāšņumaugi. Pilsētā bijis arī daudz greznu piļu un lielu vārtu, un lielākā daļa grezno būvju bijušas neparasti lielas, augstas. Tāpat katram namam bijis pagrabs, kur stāvējuši zelta un sudraba trauki labības uzglabāšanai. Savukārt dzīvojamās istabās bijis daudz zelta trauku ūdenim un ēdienam. Guļamistabu sienas un grīdas bijušas izliktas ar elegantu dārgakmens mozaīku.