Aborigēni jolngu mīt Austrālijas ziemeļdaļas pussalā Arnemlendā un visus tā dēvētos civilizācijas labumus iepazinuši jau krietni pirms kontakta ar eiropiešu okupantiem, jo ilgstoši uzturējuši sezonālo tirdzniecību ar Sulavesi salas zvejniekiem – par jūras gurķiem, pērlēm un bruņurupuču vairogiem pretim saņemot rīsus, nažus, cirvjus, zvejniecības āķus, striķus, audumus, alkoholu, tabaku un tamlīdzīgi. Viņiem bija pašiem sava likumu (madaiin) un tirdzniecības līgumu sistēma. Bet mūsdienās ar viņiem atgadījās kaut kas ļoti savdabīgs.

Zvejniecības rūpals

19. gadsimta beigās Austrālijā ieradās baltie un nolūkā sagrābt visas vietējo zemes sāka apkaut un slepkavot aborigēnus. Protams, vietējie pretojās agresoriem, turklāt sākotnēji pat gluži sekmīgi, jo pirmajā vilnī piespieda nelūgtos viesus aizvākties. Taču drīz atnāca cita nelaime: pēkšņi pazuda zvejnieki makasari, kā arī daži jolngu, kuri iepriekšējā gadā bija kopā ar viņiem aizceļojuši uz Sulavesi, vairs neatgriezās mājās. Vietējie ļaudis jutās satriekti.

Bet noticis bija sekojošais. 1907. gadā Austrālijas valdība anulēja makasariem jūras gurķu zvejošanas licenci, un viņu vietā ieradās japāņi, kuri pat nevēlējās turēt cieņā aborigēnu tradīcijas, uzvedoties kā tādi paši laupītāji un bandīti kā baltādainie Austrālijas okupanti. Pussalas piekrastē iestājās haoss, ko izraisīja neskaitāmas slepkavības, bruņota laupīšana, masveida izvarošana un gluži loģiski sagaidāmā tikpat asiņainā aborigēnu atriebība. Bez ierastās tirdzniecības jolngu iekrita skaudrā pirmatnējā stāvoklī, turklāt viņi bija sākuši arī strauji izmirt epidēmijas dēļ.