Neesot arī nekāda pamatojuma pilnībā noraidīt versiju par to, ka pirmie īstie kosmonauti varēja būt nacistiskās Vācijas lidotāji.

Lai arī par pirmo kosmosā aizlidojušo cilvēku uzskata krievpadomju kosmonautu Juriju Gagarinu, pastāv arī versija, ka tāds lidojums varēja būt noticis jau krietni agrāk par 1961. gada 12. aprīlī piedzīvoto. Proti, 1945. gada 24. janvārī vācu lidotājs–izmēģinātājs Rūdolfs Magnuss Šrēders esot atradies Trešā reiha starpkontinentālās ballistiskās raķetes kabīnē, lidojot uz ASV megapilsētu Ņujorku. Aptuveni desmit sekundes pēc starta pilots gan esot gājis bojā, taču pati raķete spējusi pacelties vismaz 100 kilometru augstumā – tātad atbilstoši starptautiskajām normām pabijusi kosmosā.

Vernera fon Brauna raķetes

Mūsdienu pētnieki izvirzījuši vairākas versijas. Piemēram, pašās 2. Pasaules kara beigās vācu inženieri un konstruktori leģendārā Vernera fon Brauna vadībā bija radījuši jaudīgu raķešu sistēmu A-9/A-10, ko vēlāk nodēvēja par “Fau-3” un kas bija paredzētas Ņujorkas un Vašingtonas apšaudei. Esot izgatavoti divi vai trīs paraugmodeļi. Raķete svērusi aptuveni 100 tonnas, bijusi 29 metrus gara un maksimālajā diametrā 3,5 metrus plata. Tā bijusi aprīkota arī ar pilota kabīni, attālumu līdz Ņujorkai varēja veikt 35 minūtēs, un jaudīgu sprāgstvielu daudzums sasniedzis 350 kilogramus.

Poligonā Pēnemindē notikuši izmēģinājumi. Vispār pats pirmais lidojums beidzies nesekmīgi – aparāts uzsprādzis gaisā jau dažus mirkļus pēc atraušanās no zemes. Neskatoties uz tik drūmu sākumu, 1945. gada 24. janvārī tomēr notika reāla kaujas raķetes palaišana, un tās kabīnē tātad atradies arī pilots Rūdolfs Šrēders. Desmitajā sekundē pēc starta viņam pēkšņi šķitis, ka raķete aizdegusies, tāpēc acumirklī pārkodis kapsulu ar ciankāliju, kas bija paredzēta, lai atbilstošos apstākļos pilots varētu izvairīties no pārlieku mokpilnas bojāejas. Vēstīts, ka viņa pēdējie vārdi bijuši šādi: “Tā deg! Tā deg! Mans fīrer, es mirstu...” Tostarp raķete ar mirušo pilotu pa ieplānoto ballistisko trajektoriju izgājusi kosmosā, bet tad atkal ienākusi atpakaļ atmosfērā un, palikdama bez ieplānotās vadības, nokritusi kaut kur Atlantijas okeānā.