Ar komētām nekad neko nevar zināt

Kopā ar gaidāmo zvaigžņu lietu prognozēm vismaz dažus vārdus vienmēr veltām arī komētām, ar kurām gan ir tāpat kā ar bitēm stāstā par Vinniju Pūku – ar tām nekad neko nevar zināt…

Labas iespējas ir prognozēt tādu periodisko komētu parādīšanos, kas Saules un arī Zemes tuvumā ierodas ar laika intervālu, kad kopš iepriekšējās viesošanās par tām vēl neviens nav aizmirsis. Vēl gan ir arī iespēja, ka pavisam jauna komēta tiek atklāta pietiekami agri, lai paspētu iekļūt mūsu izdevuma nākamā gada laidienā. Diemžēl komētas, kuras atbilstu šiem noteikumiem, negadās katru gadu, arī šajā gadā tādu nebūs.

Bet par komētām, tāpat kā par laimēm vai nelaimēm, zināt tiešām neko nevar – vēl pavisam nesen, 2023. gada 12. augustā, kāds japānis atklāja komētu, kas nosaukta viņa vārdā – Nišimura (Nishimura), un jau 2023. gada septembra vidū, kad tapa šis raksts, tā bija paspējusi izpelnīties astronomijas profesionāļu un arī amatieru ievērību. Latvijā gan tā bija saskatāma septembra sākumā tikai binoklī vai arī bija iespēja to nofotografēt, taču laikā, kad šis izdevums nonāks pie lasītājiem, arī šī iespēja jau būs pagājusi. Tiesa gan, šī raksta autoram izdevās atrast internetā vismaz vienu liecību (https://en.wikipedia.org/wiki/C/2023_P1_(Nishimura)), ka to izdevies ieraudzīt arī ar aci. Ja ir interese, tad komētai veltītā Vikipēdijas lapaspuse dod iespēju palasīt par to ko vairāk un arī ieraudzīt vismaz dažus tās attēlus.

Zināšanai

• Meteors ir zinātnisks nosaukums tai pašai krītošajai zvaigznei. Tas rodas, kādam cietam, sīkam smilšu graudiņa izmēra ķermenītim, kas klīst kosmiskajā telpā, nokļūstot Zemes atmosfērā un tajā sadegot.
• Ja cietais ķermenis ir pietiekami liels, lai tiktu cauri Zemes atmosfērai un nokristu uz Zemes, tas ir meteorīts. Meteoru plūsmas parasti veido tas, kas palicis pāri no izdegušām komētām.
• Meteoru plūsmas novērojamā intensitāte parasti tiek noteikta tā, it kā plūsmas radiants atrastos tieši virs galvas, kur netraucē blakus ap­stākļi. Radiants ir punkts pie debess sfēras, no kura šķietami iziet visi  attiecīgajai plūsmai piederošie meteori jeb sākas redzamās krītošo zvaigžņu trajektorijas. Reāli novērojamais meteoru skaits stundā ir atkarīgs gan no radianta patiesā novietojuma, gan apgaismojuma, un parasti pat labos apstākļos tas mēdz būt mazāks.