17.2 °C
NATO Vašingtonas samita centrālie jautājumi būs organizācijas aizsardzības spēju stiprināšana un atbalsts Ukrainai, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, kura ceturtdien tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenberu.
Kā informēja Ārlietu ministrijā, tikšanās fokusā bija no 9. jūlija līdz 11. jūlijam gaidāmā NATO samita Vašingtonā prioritātes, NATO atturēšanas un aizsardzības spēju attīstība, visaptverošs atbalsts Ukrainai, kā arī nepieciešamība izstrādāt Krievijas iegrožošanas stratēģiju.
Braže atzīmēja, ka sarunā ar NATO ģenerālsekretāru viens no galvenajiem jautājumiem bija alianses Austrumu flanga nostiprināšana. Tāpat ārlietu ministre norādīja, ka Krievijas pilna mēroga agresija pret Ukrainu ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, un tas atstāj būtisku ietekmi uz globālo drošību un labklājību, tādēļ tiek sagaidīti praktiski rezultāti NATO atturēšanas un aizsardzības jomā, kā arī alianses aizsardzības industrijas spēju stiprināšanā.
Tikšanās laikā ministre uzsvēra, ka nepieciešams panākt visu NATO dalībvalstu iemaksu apjomu vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai nodrošinātu līdzvērtīgu un taisnīgu sabiedroto ieguldījumu aizsardzībā. Latvija un pārējās Baltijas valstis šo mērķi jau ir pārsniegušas - patlaban Latvijas iemaksas aizsardzībā veido virs 3% no IKP
"Ņemot vērā, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu skar Latvijas vitālās drošības intereses, mēs sniedzam visu iespējamo atbalstu Ukrainai. Pietiekama atbalsta sniegšana Ukrainai ir kritiski svarīga,"
atzīmēja Braže.
Tāpat tikšanās laikā ministre pauda nostāju par to, ka Ukrainai ir tiesības izmantot Rietumu piešķirtos ieročus triecieniem arī pa militāriem objektiem Krievijas teritorijā, no kuras Krievija uzbrūk Ukrainai, jo to nosaka starptautiskās tiesības. Viņa uzsvēra, ka Ukraina drīkst veikt triecienus mērķiem ne tikai Ukrainas suverēnajā teritorijā, bet arī tām vietām, no kurām Krievija tai uzbrūk.
Amatpersonas pārrunāja NATO aizsardzības plānu īstenošanu un sabiedroto klātbūtnes stiprināšanu Baltijā, secinot, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā visām NATO dalībvalstīm ir tālredzīgi un koordinēti jāstiprina drošība.
Ministre uzsvēra, ka militārā jomā Latvija attīsta savus Nacionālos bruņotos spēkus un sadarbojas ar NATO sabiedrotajiem kopīgās militārās mācībās un vingrinājumos. Tāpat Latvija piedalās starptautiskajās operācijās un misijās, kā arī NATO Reaģēšanas spēkos, kas ir alianses galvenais militārais mehānisms krīžu risināšanai.
Braže norādīja, ka Latvija mērķtiecīgi attīsta vispusīgas militārās un civilās spējas, tai skaitā jomās, kas ir svarīgas visai aliansei, piemēram, stratēģiskā komunikācija, nesprāgušās munīcijas neitralizēšana un gaisa atbalsta speciālistu sagatavošana. Tāpat tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja situāciju Tuvajos Austrumos. Braže informēja par neseno vizīti Gruzijā.
NATO galvenajā mītnē Briselē ārlietu ministre tikās arī ar ģenerālsekretāra vietnieku inovāciju, hibrīdajos un kiberjautājumos Deividu van Vīlu, kā arī ģenerālsekretāra vietnieku aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos Angusu Lepsliju. Ministre piedalījās arī NATO Austrumu flanga dalībvalstu vēstnieku NATO sanāksmē un tikās ar NATO publiskās diplomātijas direkcijas pārstāvjiem.
Vizītes noslēgumā Braže tiksies ar ĀM organizētās viktorīnas "Latvija 20 gadi NATO" uzvarētājiem, kuri balvā ieguva iespēju apmeklēt NATO galveno mītni Briselē.
