Zīmē Gatis Šļūka. Pašpietiekama valoda

Satversmes tiesa atzinusi par Satversmei neatbilstošu regulējumu attiecībā uz sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās.

Lieta tika ierosināta pēc divdesmit Saeimas deputātu pieteikuma, kuru ieskatā sabiedriskajiem medijiem noteiktais pienākums veidot saturu mazākumtautību valodās vājina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas vērtību demokrātiskā sabiedrībā.

Kā norāda Satversmes tiesa, no Latvijas valsts konstitucionālās identitātes būtības izriet princips, ka sabiedrisko mediju saturam pamatā jābūt latviešu valodā. Atkāpe no šā principa ir pieļaujama vienīgi tādēļ, lai pildītu citus valstij no Satversmes izrietošos pienākumus, un tikai tādā apjomā, kas neapdraud valsts valodas statusu un funkcijas.

Latvija kā demokrātiska tiesiska valsts ciena mazākumtautības un to tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu un kultūru, kas ir nostiprinātas Satversmes 114. pantā. Valstij ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu nacionālo minoritāšu pieeju medijiem, veicinātu toleranci un kultūru daudzveidību. Tomēr valsts pienākumu apjoms attiecībā uz mazākumtautību tiesību nodrošināšanu ir atkarīgs no konkrētās mazākumtautības faktiskās situācijas valstī. Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka krievu valoda Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir pašpietiekama, joprojām ir plaši pieejami komerciālie mediji krievu valodā. Līdz ar to attiecīgās mazākumtautības valodas pastāvēšana un nacionālās identitātes saglabāšana un attīstīšana nav apdraudēta. "Valstij nav īpaša pienākuma rūpēties par krievu valodu," pauda Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.