Pensiju otrais līmenis piedzīvojis būtiskas pārmaiņas

Latvijas pensiju otrais līmenis pēdējos piecos gados ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, paudusi Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure.

Vēl pirms nepilniem 10 gadiem Latvijas pensiju otrais līmenis starptautiskā salīdzinājumā neizskatījās pārliecinoši. Pēc fondēto pensiju plānu nominālās atdeves, tas ir, atdeves, kas neņem vērā inflācijas ietekmi, rādītājiem 2018. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) "Pensions at a Glance 2019" ziņojumā Latvija ierindojās 31. vietā no 35 valstīm. Pašlaik situācija ir pilnīgi cita – OECD "Pensions at a Glance 2025" ziņojumā Latvija ierindota 6. vietā pēc 2024. gada atdeves rādītājiem. Tas nozīmē kāpumu par 29 pozīcijām – vienu no straujākajiem uzlabojumiem starp OECD valstīm. Šādu kāpumu izdevies panākt ar mērķtiecīgu izmaiņu kopumu, kas pēdējos gados būtiski mainījis sistēmas darbību. Līdz ar to, vērtējot pensiju otrā līmeņa sniegumu, būtiski fokusēties uz pēdējo gadu rādītājiem, nevis vērtēt 25 gadu vidējos rādītājus, jo sākotnēji sistēmā bija trūkumi, kas pašlaik ir novērsti.

Ilgu laiku pensiju otrā līmeņa ienesīgumu ierobežoja pārāk piesardzīga pieeja ieguldījumiem – Valsts fondēto pensiju likums vienkārši neļāva lielā apmērā ieguldīt kapitāla tirgos – tur, kur ilgtermiņā veidojas lielākā peļņa. Pakāpeniski šie ierobežojumi tika atcelti, un šodien tie vairs nepastāv. Tas ir būtiski mainījis ieguldījumu struktūru – kapitāla vērtspapīru (akciju) īpatsvars portfelī pieaudzis no aptuveni 33 līdz 65%, respektīvi, lielāka daļa pensiju naudas šobrīd strādā pasaules ekonomikā, nevis stāv zema ienesīguma instrumentos. Tāpat iepriekš sistēma balstījās uz pieņēmumu, ka cilvēks pats izvēlēsies sev piemērotāko pensiju otrā līmeņa plānu. Praksē tas bieži nenotika – daudzi pensiju sistēmas dalībnieki gadiem ilgi palika konservatīvos plānos ar zemu ienesīgumu. Pašlaik pieeja ir cita – ja cilvēks, sākot darba gaitas, pats neizdara apzinātu izvēli, sistēma viņu automātiski novirza vecumam atbilstošā plānā. Turklāt kopš 2024. gada pārvaldniekiem ir tiesības un arī pienākums aktīvi uzrunāt klientus un skaidrot piemērotāku izvēli, kas ļauj uzkrāt vairāk. 

Tomēr galīgā izvēle vienmēr paliek paša cilvēka ziņā – to var izdarīt jebkurā brīdī, pieslēdzoties portālam "Latvija.lv" un izvērtējot savam vecumam un mērķiem atbilstošāko plānu. 

Minēto pasākumu rezultātā dalībnieku īpatsvars kapitāla tirgus plānos pieaudzis no 33 līdz 45%, un šī uzlabojuma ietekmē uzkrājumi pusotra gada laikā palielinājušies par 37,5 miljoniem eiro.

Tāpat ilgu laiku būtiska problēma bija augstās pārvaldīšanas izmaksas. Pēdējos gados tas ir sistemātiski mainīts – ieviesti komisiju griesti, 2019. gadā tie būtiski samazināti un nupat – 2025. gadā – pārskatīti atkārtoti. Rezultātā aptuveni 400 miljoni eiro ir ietaupīti septiņu gadu laikā, un nākamo 10 gadu laikā sagaidāms vēl vismaz 60 miljonu eiro ietaupījums. Šobrīd vidējā komisija ir ap 0,36% gadā un tādējādi lielāka daļa peļņas paliek cilvēku kontos. Ir uzlabota arī pārvaldības kvalitāte – noteikti stingrāki atdeves mērķi, uzlaboti salīdzināšanas indeksi, kā arī radīta motivācija ieguldīt produktīvākos instrumentos. Šobrīd otrā līmeņa pensiju sistēmā ir vairāk nekā 1,3 miljoni dalībnieku un uzkrājums pārsniedz 10 miljardus eiro.