-13.9 °C
Man ļoti patīk mūzika, bet neinteresē tāda, kuru radījis mākslīgais intelekts (MI). Man ir svarīgs mākslas darba autors. Un ticu, ka ne tikai man.
Bija ceturtdienas rīts, priekšā gaidāmā olimpisko spēļu atklāšana, un lēnām sāku prātot par karikatūru ideju "Latvijas Avīzei". Manā prātā griezās olimpiskie apļi… Tīrot zobus, telefonā klausījos politisko apskatnieku viedokļus par notiekošo Ukrainā, par kārtējo Krievijas masveida uzbrukumu enerģētikas infrastruktūrai. Un tad manā galvā olimpiskie apļi saslēdzās ar raķešu mērķiem. Kā parasti, vispirms izveidoju ātro idejas skici. Un vēlāk ķēros pie karikatūras zīmēšanas.
Olimpisko spēļu atklāšanas rītā tā bija publicēta "Latvijas Avīzes" komentāru un viedokļu lappusē. Un tās pašas dienas rītā to publicēju arī savos "@KarikaturaLv" soctīklos. Tā sāka savu ceļu pa pasauli. Bija patīkami redzēt, ka daudzi par konkrēto tēmu ir līdzīgās domās kā es. Un tad es ieraudzīju to – šo pašu savu karikatūru, bet jau pārveidotu ar mākslīgā intelekta rīkiem un, protams, bez atsauces uz autoru. Tā nav pirmā reize, kad kāds tā rīkojas, bet pirmo reizi tas aizgāja tik plaši.
Dienu pēc tam, kad šis plaģiāts bija jau plaši izplatījies un saņēmis interneta lietotāju reakcijas, tā publicētājs sazinājās ar mani un atvainojās, viņš neesot zinājis, ka tas ir MI radīts attēls… Neatceroties, kur tieši to atradis, it kā kaut kur "Threads" platformā. Pēc mana lūguma viņš dzēsa savu ierakstu ar MI darinājumu.
Tātad cilvēks ieraudzīja nezināmas izcelsmes attēlu bez paraksta, kas viņu uzrunāja, un, neko ļaunu nedomādams, ar to dalījās. Ir teiciens "ceļš uz elli bruģēts ar labiem nodomiem".
Nav iespējams pārbaudīt, vai viņš bija ieguvējs vai zaudētājs, pārpublicējot šo plaģiātu. Taču no sarakstes varēja nojaust, ka viņa reputācija bija diezgan cietusi un viņš meklēja veidus, kā ar godu izkļūt no šīs situācijas.
Kā tas ietekmē oriģinālā darba autoru?
Tā vietā, lai oriģinālais darbs turpinātu iesākto skrējienu pa internetu un sasniegtu plašāku auditoriju, stafetes kociņu pārņem arī šis plaģiāts. Tādējādi oriģinālās karikatūras autors sasniedz mazāku auditoriju un, iespējams, neiegūst kādu jaunu sadarbības piedāvājumu vai citu ieguvumu, kas varētu viņam palīdzēt radīt jaunus darbus arī nākotnē.
Kāpēc cilvēki vispār rada šādus pakaļdarinājumus? Šādos gadījumos taču katram būs redzams, ka tas ir zagts materiāls, jo gan ideja, gan arī kompozīcija ir precīzi tāda pati kā oriģinālajai karikatūrai.
Ne tik sen kādā "Facebook" profilā uzgāju kādu ļoti vecu savu karikatūru. Skaidrs, ka mans zīmēšanas stils laika gaitā diezgan pamainījies, bet, skatoties uz šo attēlu, kaut kas likās savāds. Vai tiešām es toreiz tā zīmēju? Kāpēc tik lielas acu zīlītes un skatiens tāds duļķains? Atšķirot savā karikatūru grāmatā īsto zīmējumu, secināju, ka šī nemaz nav mana karikatūra, bet kaut kas ļoti līdzīgs. Vaicāju attēla publicētājam, kā šis attēls iegūts. Saņēmu atbildi, ka kaut kad pasen esot uziets internetā, lejuplādēts un tagad atbilstošā situācijā izmantots. Jautājums palika neatbildēts, kurš un kāpēc bija ap to darbojies.
