-6.7 °C
Abū Dabī vakar un aizvakar tika aizvadīta ASV, Ukrainas un Krievijas sarunu otrā kārta, kuras gaitā nekādi diplomātiski izrāvieni panākti netika.
Pēc sarunu noslēguma tomēr tika paziņots par karagūstekņu apmaiņu – 157 pret 157. Zināms, ka no gūsta Krievijā atbrīvoti 150 ukraiņu karavīri un septiņi civiliedzīvotāji. Vairums atbrīvoto gūstā Krievijā atradās kopš 2022. gada, tostarp mājās atgriezušies arī kaujā par Mariupoli sagūstītie. Iepriekšējā karagūstekņu apmaiņa notika oktobra sākumā. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā apmaiņas ceļā mājās izdevies nogādāt vairāk nekā 7000 ukraiņu, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Septembra sākumā gūstā Krievijā atradās aptuveni 2500 ukraiņu karagūstekņu, liecina Ukrainas Iekšlietu ministrijas informācija.
"Produktīvas" sarunas
"Lai arī joprojām jāpaveic ievērojams darbs, šādi soļi parāda, ka noturīga diplomātija sniedz taustāmus rezultātus un veicina centienus panākt mieru Ukrainā," pēc sarunu noslēguma un karagūstekņu atbrīvošanas paziņoja ASV prezidenta Donalda Trampa sūtnis Stīvs Vitkofs. Viņš piebilda, ka turpmākajās nedēļās sagaida "papildu progresu". ASV sarunās pārstāvēja Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners, Ukrainu – prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs un Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, bet Krieviju – diktatora Putina sūtnis Kirils Dmitrijevs un militārā izlūkdienesta (GRU) vadītājs Igors Kostjukovs. Iepriekšējā sarunu kārta tika aizvadīta Abū Dabī 23. un 24. janvārī. Tikko kā noslēgušās sarunas Umerovs raksturoja kā "jēgpilnas un produktīvas", Dmitrijevs savukārt reportieriem pauda, ka panākts "progress un laba, pozitīva virzība uz priekšu". Komentāros Krievijas medijiem viņš gan vainoja Eiropas valstis par centieniem kavēt miera sarunas. Jāpiebilst, ka sarunas Apvienotajos Arābu Emirātos noritēja drīz pēc kārtējā vērienīgā Krievijas gaisa trieciena Ukrainai, tostarp tās enerģētikas infrastruktūrai, kas liek apšaubīt Maskavas vēlmi panākt mieru.
Grib starptautisku atzīšanu
ASV valsts sekretārs Marko Rubio norādījis uz sarunu nozīmīgumu, tomēr aicinājis negaidīt no tām uzreiz lielus panākumus. "Pirmo reizi ļoti ilgā laikā no Ukrainas un Krievijas forumā tiekas tehniski militārās grupas," paziņoja Rubio, piebilstot, ka par progresu sarunās izdosies uzzināt tikai tad, kad būs panākts diplomātisks izrāviens. Sarunās smagākie ir teritoriālie jautājumi, kā arī drošības garantijas Ukrainai pēc kara beigām.
Maskava ir pieprasījusi, lai Ukraina izved karaspēku arī no tās Donbasa teritorijas, kuru Krievija četrus gadus ilgajā karā nav spējusi ieņemt.
ASV bāzētais Kara pētījumu institūts ir prognozējis, ka visa Donbasa ieņemšanai Krievijai būtu vajadzīgs vēl aptuveni pusotrs gads, kas prasītu lielus cilvēku upurus. Krievijas mediji ceturtdien vēstīja, ka Kremlis izvirzījis vēl vienu nosacījumu miera slēgšanai. Maskava grib, lai Donbass starptautiski tiktu atzīts par Krievijas teritoriju. Tāpat par klupšanas akmeni sarunās tiek uzskatītas rietumvalstu drošības garantijas Ukrainai pēc kara beigām. Laikraksts "Financial Times" ir vēstījis, ka Ukrainas, Eiropas un ASV amatpersonas decembrī un janvārī ir apspriedušas iespējamo atbildi, ja Krievija pēc miera noslēgšanas atkārtoti uzbruktu Ukrainai. Šāds plāns varētu paredzēt ASV atbalstītus un Eiropas vadītus starptautiskos spēkus, lai arī skaidrības par Rietumu iespējamās militārās iesaistes detaļām pašlaik nav. Krievija turklāt ir iebildusi pret Rietumu karavīru izvietošanu Ukrainā.
Atjauno kontaktus
Pēc sarunu noslēguma Vašingtona paziņojusi, ka ar Krieviju atjaunojusi augstākā līmeņa bruņoto spēku saziņas kanālus, kas tika apturēti 2021. gadā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Pēc ASV un Krievijas pārstāvju sarunām par to paziņoja ASV bruņoto spēku Eiropas pavēlniecības un NATO spēku komandieris Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs. Saziņas kanāli "nodrošinās nepārtrauktus abu pušu bruņoto spēku kontaktus", paziņoja amerikāņu ģenerālis, kurš arī piedalījās sarunās Abū Dabī. Mediji vēstījuši arī par Parīzes centieniem atjaunot kontaktus ar Maskavu. Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņoja, ka gatavo dialoga atsākšanu ar Putinu, vienlaikus piebilstot, ka Maskava pašlaik neizrāda nekādu vēlmi izbeigt karu pret Ukrainu. Francijas mediji vēstījuši, ka Maskavu šonedēļ apmeklējis Makrona diplomātiskais padomnieks Emanuels Bons.
Aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo, ka franču diplomāta uzdevums bijis nodot vēstījumu Kremlim, ka Eiropa jebkādam miera līgumam nepiekritīs, bet par Eiropas drošības jautājumiem jālemj Eiropas līderiem.
Par nepieciešamību Eiropai atsākt dialogu ar Krieviju izteikusies arī Itālijas premjerministre Džordža Meloni, savukārt Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paudis iebildumus pret šādu ierosinājumu, norādot uz Krievijas vēlmi uzturēt "maksimālās prasības" miera slēgšanai ar Ukrainu.
Jāpiebilst, ka Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa un Igaunijas prezidents Alars Kariss intervijā telekanālam "Euronews" ir pauduši uzskatu, ka Eiropas Savienībai vajadzētu izraudzīties īpašo sūtni, kas piedalītos sarunās par kara izbeigšanu. Igaunijas prezidenta skatījums tomēr sadūries ar pretestību. Karisa teikto noraidījis gan Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna, gan premjerministrs Kristens Mihals. "Vēlme vērsties pie Kremļa, lai atjaunotu dialogu un veidotu labas attiecības ar Putinu, vājina Ukrainas pozīcijas, tieši apdraud pašas Eiropas drošību un ir pilnīgi pretrunā ar Eiropas pašreizējo spiediena un izolācijas politiku," uzsvēra ministrs Cahkna. Mihals savukārt paziņoja, ka jāturpina "spiediens uz Krieviju caur "ēnu floti", caur aktīviem, caur vīzu ierobežojumiem karavīriem un citiem pasākumiem". Mihala ieskatā šāda runāšana ar Kremli neatbilstu Igaunijas pamatvērtībām.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
